Tiesībsargs: Atsevišķas NVO melo ANO komitejai 3
Atsevišķas nevalstiskās organizācijas (NVO) sniedz neprecīzu un pat melīgu informāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas novēršanas komitejai un, iespējams, apzināti diskreditē Latviju, vērtējot minētās komitejas sesijas norisi, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs kritiski raugās uz ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas darbības efektivitāti un ir sašutis par atsevišķu Latvijas NVO sniegtajiem ziņojumiem par situāciju Latvijā.
Šī gada 8.augustā un 9.augustā Ženēvā norisinājās ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas 96.sesija, kurā tika izvērtēts arī ziņojums par Latviju. Jau 2017.gada nogalē valsts ir iesniegusi ziņojumu par Starptautiskās konvencijas par visa veida rasu diskriminācijas novēršanu Latvijā izpildi, bet šī gada jūlijā ēnu jeb alternatīvos ziņojumus iesniegušas divas NVO – “Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja” un “Latvijas Cilvēktiesību centrs”.
Tiesībsargs pauž neizpratni un sašutumu par to, ka NVO sniedz starptautiskajām institūcijām neprecīzu un pat melīgu informāciju. Līdz ar to viņam radies jautājums, vai šādi sagrozīta informācija netiek sniegta apzināti, lai diskreditētu Latvijas valsti.
“Informācija un situācijas skaidrojums, kā to patlaban ir pasniegušas atsevišķas organizācijas, ir klaji melīgs. Laikā, kad Latvijas valsts Ārlietu ministrijas personā un Tiesībsarga birojs gadiem ilgi skaidro starptautiskajām iestādēm konkrētas lietas, piemēram, ka Latvijas nepilsoņi nav bezvalstnieki, te pāris grupiņas cilvēku to vienkārši norok, apgalvojot pilnīgi pretējo. Skumji un absolūti nepieņemami man kā tiesībsargam ir arī tas, ka ANO Komiteja uzticas šādām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, nepārbaudot informācijas patiesumu,” sašutis Jansons.
Nevietā ir ANO Komitejas norādes par tiesībsarga nepiedalīšanos tās darba sesijā, uzsvēra Jansons. Tiesībsargs arī par vienlīdzības un diskriminācijas jautājumiem regulāri sniedz rekomendācijas valsts iestādēm, kā arī ir nosūtījis savu viedokli Ārlietu ministrijai par to, ka attiecīgajā periodā sistēmiski pārkāpumi nav novēroti. Piemēram, romu tiesību jautājumā tiesībsargs jau kopš 2011.gada sadarbojas ar Starptautisko Romu Apvienību, kas ir viena no lielākajām romu tiesību un interešu aizstāvošajām organizācijām pasaulē. Ar šo organizāciju tiesībsargam noslēgts sadarbības memorands, turklāt 2017.gada 20.oktobrī tiesībsargs saņēmis apvienības atzinību par viņa ieguldījumu romu kultūras un vēstures attīstībā. Šāda veida sadarbība un pašu organizāciju aktīva rīcība visefektīvāk var aptvert un aizstāvēt cilvēku grupu intereses, uzskata Jansons.
Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli ANO Komitejai par konsekvences trūkumu dažādu ANO komiteju metodoloģijā, kas attiecas uz nacionālo cilvēktiesību institūciju un NVO ziņošanas un klātienes dalību komiteju darba sesijās. Jansons uzskata, ka patlaban metodoloģija nav vienota, tā drīzāk ir haotiska, kā arī nav visiem saprotamu kritēriju mehānismam, kādā sniegt informāciju un paust viedokli. Attiecīgi tiesībsargs aicina ANO darīt visu nepieciešamo, lai cilvēktiesību institūciju un NVO līdzdalība ANO procesos būtu saprotama, pieejama, efektīva un uz rezultātu orientēta.
Kā liecina portālā “Firmas.lv” informācija, “Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja” dibināta 1995.gadā un tās amatpersonas ir ilggadēji Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) aktīvisti – Vladimirs Buzajevs, Aleksandrs Kuzmins un Natālija Jolkina. Minētās personas pieteiktas kā LKS 13.Saeimas vēlēšanu kandidāti. Buzajevs pirms vairākiem gadiem bija izdevis grāmatu par krievvalodīgās minoritātes tiesisko un sociālo situāciju Latvijā, kurā apkopotas 80 atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, kā arī publicēt 30 dažādu starptautisko organizāciju ieteikumi, kā likvidēt vai vismaz mazināt šīs atšķirības, piemēram, dot tiesības arī nepilsoņiem vēlēt vietējās pašvaldības.
“Latvijas Cilvēktiesību centrs” saskaņā ar “Firmas.lv” pieejamo informāciju dibināts 1993.gadā. Organizācijas amatpersonas ir Anhelita Kamenska, Juris Rozenvalds, Eriks Svanidze un Ilze Marianne Brande-Kehre. Iepriekš tas darbojies kā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. 2016.gadā Ministru kabinets atbalstījis Kamenskas izvirzīšanu darbam Eiropas Komisijā pret rasismu un neiecietību. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirms diviem gadiem atkārtoti tiesībsarga amatā apstiprinot Jansonu, Kamenska pauda, ka “Latvija ir pelnījusi labāku tiesībsargu”.
Centrs ANO komitejai alternatīvajā ziņojumā bija vērsis uzmanību uz problemātiku romu izglītībā, vardarbību un naida runu, diskriminācijas jautājumiem, kā arī bērniem nepilsoņiem. Savukārt Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja ANO komitejai ziņoja arī par etnisko minoritāšu izglītību, nepilsoņiem un kopējo valodas politiku.
