Tiesībsargi iejūtīgi pret “Maxima” būvniekiem 10
Kaut gan Valsts policijas vadība atsakās no jebkādiem komentāriem, no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas dokumentiem var secināt, ka Valsts policija un vēlāk arī Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa bijušas īpaši iejūtīgas pret sagruvušās veikala “Maxima” ēkas būvdarbu veicējiem – būvkompāniju “Re&Re” un tās vadītājiem, kuri dotās iespējas nav laiduši garām.
Jāpiebilst, ka šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa plānojusi turpinās skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Atgādinām, ka prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Tie ir – ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Pēc 2013. gada 21. novembrī notikušās traģēdijas, kurā bojā gāja 54 cilvēki, plaši izskanēja aicinājumi nekavējoties saukt pie atbildības visas iespējami atbildīgās personas un nodrošināt, lai netiktu noslēpti to īpašumi. Iekšlietu sistēmas vadība sabiedrību mierināja ar apgalvojumiem, ka visas nepieciešamās darbības tiekot veiktas un nekādu “neaizskaramo” nebūšot.
Taču, kā tagad rāda “LA” rīcībā nonākuši Zolitūdes krimināllietas dokumenti, uzņēmuma “Re&Re” valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam, miljonāram Aināram Pauniņam izrādījies saudzēšanas režīms: Valsts policija pēc traģiskās katastrofas viņu vispār ne reizi nav nopratinājusi – vismaz lietas materiālos neviens nopratināšanas protokols nav atrodams.
Savukārt citu “Re&Re” līdzīpašnieku, uzņēmuma valdes locekli Didzi Putniņu liecinieka statusā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vecākā inspektore Oksana Bobroviča pirmoreiz nopratinājusi tikai nedēļu pēc traģēdijas – 28. novembrī. Vēl reizi D. Putniņš joprojām liecinieka statusā ticis nopratināts 2014. gada 31. martā, un abās pratināšanas reizēs “Re&Re” valdes loceklis lielākoties uzskaitījis dažādas personas, kuras varētu būt atbildīgas par notikušo, pašas būvkompānijas vadības atbildību būtībā nepieminot. Kā noprotams no protokoliem, šādi jautājumi arī nav tikuši uzdoti.
Īpaša iecietība – saistībā ar iespējamo mantas arestu
Taču vēl iecietīgāk Valsts policija izturējusies pret iespēju arestēt būvkompānijas mantu. Kā rāda izmeklēšanas materiāli, tikai vairāk nekā gadu pēc Zolitūdes traģēdijas procesa virzītāja, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes izmeklētāja Ingūna Kisiele ir vērsusies Zemgales priekšpilsētas tiesā ar ierosinājumu uzlikt arestu SIA “Re&Re” mantai.
Kā aresta mērķi norādot iespējamā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – naudas piedziņas piemērošanu juridiskajām personām, kā arī mantisku jautājumu risināšanu, izmeklētāja bija lūgusi tiesu arestēt būvuzņēmuma kontus un 34 transportlīdzekļus, taču izmeklēšanas tiesnese Sandra Groza lūgumu 2015. gada 4. februārī noraidījusi kā nepietiekami pamatotu.
Pēc tam izmeklētāja šo lēmumu pārsūdzējusi Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai Dainai Treijai, īpaši norādot, ka ne ierosinājumā, ne arī lēmumā par aresta uzlikšanu mantai procesa virzītāja nav izteikusi vēlmi un nav pieļāvusi iespēju, ka ierosinājumā un lēmumā minētie transportlīdzekļi varētu tikt izņemti, līdz ar ko “Re&Re” saimnieciskā darbība netiktu ietekmēta. Taču arī šī pārsūdzība ir noraidīta par labu “Re&Re” interesēm.
Valsts policijas vadība pašlaik atsakās no jebkādiem skaidrojumiem saistībā ar procesa virzītājas rīcību, citstarp, nevēloties atbildēt arī uz jautājumu – kas tieši un kādā tieši veidā panāca vienošanos, ka A. Pauniņš kā SIA “Re&Re” oficiālais vadītājs vispār netiek nopratināts Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa ietvaros un kas no Valsts policijas puses piekrita tam, ka nenotiek šāda nopratināšana. “Lieta patlaban atrodas iztiesāšanas procesā, un Valsts policija nav procesa virzītāja, tādēļ komentārus par notikušās pirmstiesas izmeklēšanas gaitu un tajā veiktajām procesuālajām darbībām Valsts policija nesniedz,” šāds ir oficiālais policijas vadības skaidrojums.
“Rere grupai” veiksmes stāsta sākums
Tikmēr šajos tiesībsargu iecietības apstākļos SIA “Re&Re” uzņēmējdarbības apjomus un mantas apmērus ir piemeklējušas nopietnas pārvērtības. Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums, pēc “Lursoft” datiem, 2013. gadā bija 102,7 miljoni eiro, aktīvi – 59,4 miljoni eiro, gada peļņa – 3,5 miljoni eiro. Gadu vēlāk būvuzņēmuma konsolidētais apgrozījums, kā rāda “Lursoft” dati, bija sarucis līdz 62,7 miljoniem eiro, aktīvi – līdz 37 miljoniem eiro, savukārt pērn apgrozījums samazinājies jau līdz 39,5 miljoniem eiro un aktīvi – līdz 32,9 miljoniem eiro. Citiem vārdiem sakot, divu gadu laikā pēc traģēdijas “Re&Re” bizness sarucis gandrīz trīskārt.
Taču ir cita kompānija, kuras nosaukumā arī ir cita “Re” kombinācija un kuras uzņēmējdarbību pēc Zolitūdes traģēdijas piemeklējis gluži cits liktenis.
Deviņus mēnešus pēc veikala “Maxima” ēkas sagrūšanas – 2014. gada 21. augustā – ir reģistrēta akciju sabiedrība “Rere grupa”, kuras aktīvi laika posmā līdz 2015. gada beigām pieauguši līdz 7,6 miljoniem eiro, bet konsolidētais apgrozījums pārsniedzis 8,1 miljonu eiro. Taču vēl iespaidīgāks ir “Rere grupas” dalības pieaugums citos uzņēmumos – tai, kā rāda “Lursoft” dati, pašlaik jau pieder 100% kapitāldaļu SIA “Re&Re Capital”, SIA “Rere būve”, SIA “Rere meistari” un SIA “Rere vide”.
Miljonāru neveiklās, bet efektīvās paslēpes
“Rere grupas” valdē nav neviena no Zolitūdes būvdarbus veikušās “Re&Re” līdzīpašniekiem, un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš šā gada pavasarī medijiem ir apgalvojis, ka “Rere grupa” ir pilnīgi jauns uzņēmums, to nevajag jaukt ar SIA “Re&Re”, un ka “jaunais uzņēmums netiek veidots uz “Re&Re” bāzes”.
Taču tā gluži nav. Otrs lielākais (apgrozījums – 4,5 miljoni eiro) no tagadējiem “Rere grupas” meitasuzņēmumiem ir SIA “Rere meistari”, kas līdz pat šā gada janvārim ir simtprocentīgi piederējis SIA “Re&Re”, taču pēc tam nodots “Rere grupas” īpašumā. Ja “Re&Re” piederošās kapitāldaļas citos uzņēmumos būtu tikušas arestētas, tas nebūtu bijis iespējams.
Kam pieder AS “Rere grupa”, oficiāli netiek atklāts. Latvijas normatīvie akti pieļauj iespēju akciju sabiedrībām publiski neatklāt to īpašniekus, un G. Āboltiņš-Āboliņš paziņo, ka “AS “Rere grupa” ir slēgta akciju sabiedrība. Grupas valde nav pilnvarota publiskot informāciju par akciju sabiedrības akcionāru sastāvu”. Bet uzņēmuma pārstāve Baiba Opmane padomes vārdā apliecina, ka nekādus skaidrojumus par “ar “Re&Re” nekādi nesaistītā” uzņēmuma īpašniekiem nesniegšot.
Taču patiesībā AS “Rere grupa”, visticamāk, ir “Re&Re” grupas “savienotais trauks”, uz kuru, izmantojot tiesībsargu iejūtību, pamazām tiek pārpumpēti vērtīgākie aktīvi un pārcelti jaunie projekti, no kriminālprocesā iesaistītās “Re&Re” atstājot aizvien tukšāku čaulu. Vispirms jau “Rere grupas” padomē ir tie paši tiesībsargu saudzētie “Re&Re” vadītāji un līdzīpašnieki – miljonāri A. Pauniņš un D. Putniņš. Savukārt par padomes priekšsēdētāju iecelta Mārīte Straume, kas iepriekš bijusi zināma kā “Re&Re” preses pārstāve, un “Rere grupas” adrese ir biroju ēka “Baltais vējš” K. Ulmaņa gatvē 119, kas caur SIA “Retex būve” pieder SIA “Re&Re”.
Taču par “savienotajiem traukiem” liecina arī daudz nepārprotamāks fakts. “LA” rīcībā esošais ar 2014. gada 20. augustu datēts maksājuma uzdevums rāda, ka 35 571,80 eiro lielu iemaksu jaundibināmās “Rere grupas” pamatkapitālā (līdz ar to pilnībā nosedzot sākotnējo pamatkapitālu) veikusi SIA “Re&Re Capital”. Šajā datumā un vēl gandrīz trīs mēnešus pēc tam “Re&Re Capital” vienīgā īpašniece, pēc “Lursoft” datiem, bija tā pati SIA “Re&Re”, kuras līdzīpašnieki (pa 25% katram) bija arī tiesībsargu saudzētie A. Pauniņš un D. Putniņš. Turklāt tieši 2014. gada 20. augusts, kā rāda “Lursoft”, bija pēdējā diena, kad “Re&Re Capital” valdes loceklis bija tas pats A. Pauniņš.
Tātad tieši “Re&Re” grupa ir bijusi tā, kas, izmantojot tiesībsargu iejūtību, ar meitas sabiedrības palīdzību finansējusi sava “klona” izveidi. Līdz ar to, lai kādas kompensācijas tiesa arī piespriestu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, tad “klonu” un to slēptos, bet skaidri nojaušamos īpašniekus miljonārus šis spriedums neskars.
