Tiesībsarga birojs nodarbojas ar latviešu diskrimināciju darba tirgū 1
Reizēs, kad Saeima debatē par nacionālo politiķu priekšlikumu aizliegt darba devējiem nepamatoti prasīt no darba meklētajiem svešvalodu zināšanas, oponenti parasti iebilst, sakot, ka neviens taču par šādu diskriminācijas veidu neesot nedz cēlis prasību tiesā, nedz sūdzējies cilvēktiesību organizācijās.
Iedzīvotāju klusēšanu gan viegli saprast, jo izrādās, ka pat tiesībsargam, kura misija ir pasargāt cilvēkus no diskriminācijas, ir savdabīgs skatījums uz lingvistisko diskrimināciju.
Ar latviešu un angļu valodu par maz
Tiesībsarga biroja mājas lapā atrodami pat vairāki darba piedāvājumi dažādu jomu juriskonsultiem. Viņu pienākumos ietilpst juridisku atzinumu gatavošana, mutisku konsultāciju sniegšana biroja apmeklētajiem, kā arī tiesībsarga pārstāvība valsts un pašvaldību institūcijās, tiesās, attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām. Tāpat biroja juristi novērtē ieslodzījuma vietas, pansionātus un bērnunamus. Taču kā obligāta prasība bez augstākās akadēmiskās izglītības tiesību zinātnē un praktiskās darba pieredzes tiesību jomā no pretendentiem sludinājumos tiek prasītas arī labas krievu valodas zināšanas.
“Domāju, ka tiesībsarga rīcība ir absolūti netaisnīga un diskriminējoša. Sevišķi nožēlojami, ka tā rīkojas iestāde, kuras misija ir cīnīties pret diskrimināciju Latvijā,” e-pasta vēstulē “Latvijas Avīzes” redakcijai rakstīja tiesību zinātņu maģistre Evita Kuzma, kura interesējusies par juriskonsulta vakanci Tiesībsarga birojā. Papildus dzimtajai latviešu valodai Evita pārvalda angļu valodu un, veicot profesionālos pienākumus, strādājusi arī ar Eiropas Savienības juridiskajiem dokumentiem angļu valodā. Turpretim krievu valodu jaunā juriste nav apguvusi, jo uzaugusi un skolā gājusi Bauskas pusē, kur tā ikdienā nav bijusi nepieciešama. Arī krievu paziņas Bauskā un Rīgā ar Evitu sazinoties latviski.
Interesējoties par vakanci Tiesībsarga birojā, viņai paskaidrots, ka šim darbam nepieciešamas krievu valodas zināšanas, jo 60% klientu esot krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji un, lai kvalitatīvi varētu viņus konsultēt, tas jādara krieviski. Iesaistīt tulkus šo personu apkalpošanā, pēc biroja domām, nav lietderīgi.
“Jājautā, kāda jēga no integrācijas, ja valsts iestāde apmeklētājus apkalpo krieviski. Tad nav jābrīnās, ka latviešu valodas kursiem iztērēti desmitiem miljonu latu, bet rezultāts ir tālu no vēlamā. Faktiski mēs novērojam integrāciju nevis uz latviešu, bet uz krievu valodas bāzes. Man ir jāiemācās krieviski, lai es varētu pretendēt uz darbu Latvijas Tiesībsarga birojā. Krievu valodas kursi man ir jāapmaksā pašai no savas kabatas, kamēr darba meklētājiem, kas grib uzlabot savu latviešu valodu, valsts to māca par brīvu. Manā uztverē, tā ir vistīrākā diskriminācija pēc nacionālās pazīmes,” uzskata juriste.
Deputāti lūgs tiesībsarga skaidrojumu
Arī Saeimas deputāte Vineta Poriņa (NA) ir labi informēta par šo gadījumu un saņēmusi sūdzības par Tiesībsarga biroja specifiskajām valodas prasībām. “Pagājušā gada nogalē tiesībsarga konferencē viens no biroja vadošajiem juristiem konsultējās ar mani par lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem kā pamatu tiesvedībai. Taču tagad viņi paši radījuši diskriminācijas situāciju. Tas liecina par Tiesībsarga biroja darbinieku nekompetenci lingvistiskās diskriminācijas jautājumos. Ir izveidojusies absurda situācija – Tiesībsarga birojs, kuram jānovērš diskriminācija, pats diskriminē,” teica Poriņa.
Apgalvojumus par to, ka valoda nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvākas konsultācijas krievvalodīgajiem, viņa novērtēja kā tipiskas atrunas. “Mēs nekad netiksim galā ar ieilgušo faktisko divvalodību Latvijā, ja pat valsts iestādes automātiski samierināsies un piekāpsies gadījumos, kad krievvalodīgais nerunā valsts valodā,” teica deputāte.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) šādu tiesībsarga rīcību uzskata par liekulīgu rīcību, kas neveicina diskriminācijas mazināšanu darba tirgū. Deputāte pauda neizpratni, kādēļ birojs izvirza šādas prasības potenciālajiem darbiniekiem, ja jau tagad tajā strādā juristi, kas pārvalda krievu valodu. Viņa arī informēja, ka NA frakcija uz kādu no savām nākamajām sēdēm aicināšot tiesībsargu Juri Jansonu, lai lūgtu viņa skaidrojumu gan par konkrēto situāciju, gan par latviešu diskrimināciju darba tirgū kopumā. “Latvijas iedzīvotāji ir iemācījušies atpazīt diskrimināciju pēc dzimuma, vecuma vai tautības. Taču diemžēl cilvēki joprojām neapzinās, ka diskriminācija iespējama arī uz valodas pamata,” norādīja Mūrniece.
Tiesāties būtu pazemojoši
Arī Evita neplāno vērsties tiesā par diskriminējošo attieksmi, jo tiesāšanās Latvijā ir ļoti ilgs un darbietilpīgs process. “Turklāt manā uztverē ir visai pazemojoši, ka Latvijā, vienīgajā pasaules valstī, kur valsts valoda ir latviešu, man jātiesājas un jāpierāda, ka šeit man ir tiesības uz darbu arī tad, ja es nemāku krieviski. Sevišķi nožēlojami, ka man tas jāpierāda Latvijas tiesībsargam. Neslēpšu, saņemot šādu attieksmi, pārgājusi jebkāda vēlme tur strādāt,” atzīst juriste. Pēc notikušā viņa labāk saprotot arī tos cilvēkus, kas izvēlējušies doties strādāt uz Īriju, jo nav jau lielas jēgas turēties pie Latvijas, ja darbs ar vietējiem iedzīvotājiem vienalga ir svešvalodā. To pašu iespējams darīt jebkur ārzemēs un par lielāku atalgojumu.
Tiesībsarga rīcību nosoda arī Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis, paužot izbrīnu, ka par valsts līdzekļiem tiek finansēta diskriminējoša attieksme. Vienlaikus viņš atzina, ka ne Valodas likums, ne Darba likums pagaidām neaizliedz darba devējam izvirzīt pretendentiem šādas svešvalodu prasības.
“Taču tādā gadījumā man šķiet dīvaini, ka pārējām minoritātēm nav tiesību runāt ar tiesībsargu savā dzimtajā valodā. Arī Latvijā dzīvojošie lietuvieši, poļi, čigāni un citi droši vien saskaras ar diskrimināciju. Ja tiesībsargs izvēlas īpašu pieeju vienai minoritātei, tad tāpat jāizturas pret citām. Apgalvojums, ka krievu ir vairāk nekā čigānu, šeit ir nevietā.
Tad jau Ķīnai un Indijai vajadzētu vairāk balsu ANO, jo viņiem ir vairāk iedzīvotāju,” sprieda Kursītis. Viņaprāt, viskorektāk šādos gadījumos darba sludinājumos būtu prasīt “vismaz divu svešvalodu prasmi”, bet konkrētu svešvalodu tikai tajās reizēs, kad darba pienākumi liek bieži sazināties ar šīs ārvalsts iedzīvotājiem vai arī gatavot informāciju ārvalstīm.
Tulku nevar atļauties
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa skaidroja, ka krievu valodas prasība kandidātiem nav obligāta, bet tā ir vēlama, lai varētu labāk konsultēt iedzīvotājus. “Mēs arī birojā par šo lietu diskutējām pirms sludinājumu publicēšanas.
Pie mums diemžēl vēršas cilvēki, kuri īsti nesaprot valsts valodu. Visbiežāk tie ir krieviski runājoši vecāka gadagājuma ļaudis. Tāpat bieži jāsaskaras ar patvēruma meklētajiem no bijušajām PSRS valstīm. Mūsu primārais mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas šo cilvēku tiesības pat tad, ja viņiem ir problēmas ar valsts valodu,” teica R. Siliņa.
Pašreiz Tiesībsarga birojā iedzīvotājus konsultējot juristi ar dažādām valodu zināšanām. Ja klients nesaprot latviski, bet jurists neprot krieviski, tad tiek pieaicināts kolēģis, kurš runā arī krievu valodā. Jautāta, vai Tiesībsarga birojam nebūtu lietderīgāk nolīgt tulkus, nevis pieprasīt juristiem filologu prasmes, Siliņa atbildēja, ka šādus tēriņus neatļaujot iestādes ierobežotais budžets.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pašlaik tiek skatīti Darba likuma grozījumi pirms otrā lasījuma. Šajā likumprojektā ietilpst arī Tieslietu ministrijas priekšlikumi aizliegt darba devējiem nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas darba piedāvājumu sludinājumos vai darba līgumos. Komisijā šis ierosinājums izsauca karstas debates. Tuvākajās nedēļās Darba likuma grozījumi tiks skatīti Saeimas sēdē.
