Tiesībsarga biroja pārstāve: pensiju indeksācija skar turīgāko daļu 11
Nākamā gada valsts budžeta projektu noteikti nevar nosaukt par sociāli taisnīgu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Viņa atgādināja, ka jau pagājušā gada rudenī tiesībsargs jaunajam Saeimas sasaukumam nosūtīja vēstuli, norādot, ka, piemēram, garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis, kas valstī nav pārskatīts jau septiņus gadus, ir viens no tiem kritiskajiem lielumiem, kas steidzami būtu jāmaina, taču pat nākamā gada budžetā būtiski uzlabojumi šajā jomā nav saskatāmi.
“Diemžēl mēs nākamā gada budžetā neredzam būtiskus grozījumus. Ja palielinājumi atsevišķās pozīcijās ir, tad tie drīzāk ir kosmētiski vai tehniski, nevis tādi, kas pēc būtības uzlabos iedzīvotāju ikdienu,” sacīja Rezevska.
Tiesībsarga biroja pārstāve skaidroja, ka, piemēram, pensiju indeksācija skar tikai turīgāko pensionāru daļu – tos, kuriem ir lielāks darba stāžs un obligātās apdrošināšanas iemaksas -, bet nav plānoti būtiski un skaidri palielinājumi tieši minimālajām pensijām.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja atgādināja, ka jau pati valdība kopš 2014.gada ir atzinusi, ka dažādi minimālo ienākumu līmeņi valstī ir par zemu.
Savukārt 2015.gadā kādā Eiropas Komisijas pētījumā norādīts, ka Latvijā minimālā summa, kas nepieciešama, lai cilvēks varētu kvalitatīvi un veselīgi paēst, ir 153 eiro mēnesī.
Rezevska uzsvēra, ka līdz ar to pašreiz GMĪ – 53 eiro šogad un plānotie 64 eiro nākamgad – ir apmēram trešā daļa no summas, kas cilvēkam mēnesī nepieciešama tikai paēšanai.
“Bet ir jāsaprot, ka par šiem 53 vai 64 eiro iedzīvotājam ir jāsamaksā vēl arī par mājokli, apģērbu, veselības aprūpi,” uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve.
Viņa atzīmēja, ka nespēja risināt minētās problēmas tiesībsarga ieskatā nav jautājums tikai par naudu, bet par prioritātēm.
“Tas ir līdzīgi kā ģimenē – ja kāds nav paēdis vai kādam ir nepieciešama veselības aprūpe, mēs taču neatļaujamies tādas greznības kā braukt ceļojumā vai būvēt vasarnīcu,” salīdzināja Rezevska, aicinot budžeta veidotājus piebremzēt ar izdevumiem citās pozīcijās, kamēr nav garantētas visu iedzīvotāju iespējas cieņpilni nodrošināt savas pamatvajadzības.
