Foto: Fotolia

Tiesībsarga biroja pārstāve: GMI nedrīkst stāvēt nemainīgs 0

Lai arī ierakstīta valdības deklarācija, sociālā drošība nav bijusi prioritāte jau gadiem, intervijā Latvijas Radio pauda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņa uzsvēra, ka Latvijā izdevumi sociālajai drošībai veido ap 12% no iekšzemes kopprodukta, bet vidēji Eiropā tie ir 19%, savukārt Skandināvijas valstīs – vairāk nekā 20%.

Pēc viņas paustā, nav nepieciešama dziļa izpēte, lai saprastu, ka tam tiek atvēlēts krietni par maz.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa minēja, ka situācija attiecībā uz bērniem pēdējā laikā tikusi risināta, bet aizvien ir bērni, “kas iekrīt garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalsta saņēmējos”. “Tas nozīmē, ka nav darīts pietiekami,” viņa teica.

Vaicāta par tiesībsarga Jura Jansona gatavošanos vērsties Satversmes tiesā, ja divu mēnešu laikā netiks laboti Ministru kabineta noteikumi, palielinot GMI, Rezevska sacīja, ka tiesībsargam ir apnicis gaidīt, līdz ar to viņš izlēmis spert “ļoti nopietnus soļus”.

Rezevska uzsvēra, ka GMI līmenis, kas patlaban ir 53 eiro mēnesī, nav pārskatīs kopš 2013.gada. Pret minimālo algu tas veido nedaudz vairāk kā 10%.

“Pēc būtības tas nedrīkst stāvēt nemainīgs un valstij ir pienākums to pārskatīt,” uzsvēra Tiesībsarga biroja speciāliste.

Viņa minēja pirms pāris gadiem veiktu GMI saņēmēju aptauju, kurā noskaidrots, ka vissvarīgāk cilvēkiem ir samaksāt par mājokli, bet uz visu pārējo viņi taupa – pirmkārt, tā ir veselība, bet tad seko pārtika.

Ja būs nopietnas sarunas, kā arī reāli, aprēķinos balstīti solījumi, tiesībsargs vērtēs, ko darīt tālāk, norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve.

Kā ziņots, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sola rosināt GMI līmeņa celšanu, plānojot nākamā gada budžetu, aģentūru LETA informēja ministres pārstāve Liesma Kalve.

“Diemžēl 2019.gada valsts budžeta iespējas bija ierobežotas jaunu priekšlikumu ieviešanai. Taču, strādājot pie 2020.gada budžeta un vidēja termiņa budžeta, šie jautājumi tiks vēlreiz aktualizēti kā mana galvenā prioritāte,” norāda ministre.

Reklāma
Reklāma

Arī Finanšu ministrijas sagatavotajā atbildes vēstules projektā Tiesībsarga birojam skaidrots, ka GMI līmeņa palielināšana jāskata 2020.gada budžeta ietvaros.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.