– Parunāsim par tiesībām uz drošību. Un par pienākumu palīdzēt tiem, kas nonākuši nelaimē. Proti, par bēgļiem, kas nereti izrādās migranti. Kā redzat šo problēmu? 40
– Eiropas politiķi atklāti melo, runājot par efektīvām integrācijas programmām. Zviedrija, Beļģija, Vācija un Francija nav spējušas īstenot integrāciju. Kā var būt, ka ir imigrantu rajoni, kuros pat policija baidās ieiet? Mēs esam piemānīti. Tas ir nepārdomātas, muļķīgas, bet varbūt viltīgas un mērķtiecīgas politikas iznākums. Vai mums to vajag? Nevajag. Vai varam no tā izvairīties? Varam. Ja vien valdībai pietiks politiskās gribas.
– Satversmes ievada sestajā rindkopā teikts, ka “Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību”. Taču Satversmē ir ierakstītas arī mūsu tiesības uz drošību un labvēlīgu vidi. Kā rīkoties?
– Ja valsts uzņem bēgļus, tad valstsnācijas cilvēktiesību garantētais laimes līmenis nedrīkst samazināties. Un arī drošības līmenis. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs lēmums, jo nevarēs garantēt cilvēka cienīgu dzīvi ne mājiniekiem, ne ienācējiem.
– Daži vārdi par 9. maiju. Skaidrs, ka Pārdaugavā cilvēkam ar sarkanbaltu lentīti pie krūtīm tajā dienā labāk nerādīties.
– Jā, tur būs Georga lentītes – kā simbols domāšanai, ko tās valkātāji pārstāv. Es nerunāju par nāciju, ir daudz inteliģentu krievu, es runāju par tiem, kas pulcējas Uzvaras parkā un skaļi brēc: Rossija, Rossija!
– Arī es strikti nodalu krievus no homo sovjeticus, Bulgakovu no šarikoviem. Latvijā ir gana daudz valstij lojālu cittautībnieku, tostarp arī krievu. Runa ir par tiem, ar ko mums ir atšķirīgi priekšstati par Otro pasaules karu. Latvijai tas beidzās ne 8. maijā un arī ne 2. septembrī, bet ar okupācijas karaspēka izvešanu.
– Precīzi! Pagājušajā gadā forumā Ukrainā, kur piedalījās tiesībsargi no puspasaules, teicu: daudziem latviešiem Otrais pasaules karš beidzās tikai 1994. gadā, kad tika izvesta okupantu armija. Ukraiņi atbildēja: jums ir paveicies, mums Otrais pasaules karš joprojām vēl turpinās.
Tas būtu jāsaprot arī mūsu politiķiem. Bet parlamentā trešdaļa deputātu ir okupācijas režīma atbalstītāji, Rīgas domē – vairāk nekā puse. Tāpēc tik svarīgi ir krimināllikuma grozījumi. Jo līdzās vārda, preses un pulcēšanās brīvībai ir arī pamatnācijas tiesības uz savas valsts suverenitāti un drošību. Ja cilvēki vai organizācijas, spekulējot ar vārda brīvības jēdzienu, mēģina vērsties pret konstitucionālām vērtībām ar mērķi iznīcināt vai iedragāt šo valsti, iestājas kriminālatbildība. Nav runa par onkulīšiem, kas Vērmanītī spēlē šahu un krieviski lamā Latvijas valdību. Nejaucam lietas! Bet, ja cilvēktiesības izmanto, lai ar tām manipulētu, tā ir ļaunprātība, kas ir jāsoda.
