Skolas un skolēna strīds: tiesāšanās par vārda “kuce” lietošanu nerims 29
Kad 2013. gada 12. novembrī Rīgas 49. vidusskolas 10. klases skolnieks Sandis Brodiņš stundas laikā skaļi izteica vārdu “kuce”, viņš noteikti neiedomājās, ka skolotāja to uztvers ļoti personiski, izdzīs puisi no klases un pēc pāris stundām skolas pedagoģiskā padome izlems par viņa izslēgšanu no skolas. Jaunieša tēvs advokāts Indulis Brodiņš pēc tam uzsāka tiesvedību par izslēgšanas nelikumību, bet pats Sandis tomēr nolēma mācības turpināt citā skolā. Pirmās instances tiesa lēma, ka skolas lēmums ir nelikumīgs – direktoram adresētajā paskaidrojumā puisis atzinis, ka lietojis vārdu “kuce”, tomēr tajā nav skaidri pateikts, ka tas veltīts tieši skolotājai. Skola tiesas lēmumu pārsūdzēs.
Jāpierāda, ka domāta skolotāja
Administratīvajā rajona tiesā tika iesūdzēta nevis skola, bet Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, kura pārraudzībā ir skola. 17. februārī bija pirmā slēgtā tiesas sēde, nākamā tika atlikta, bet trešajā, 9. aprīlī, tiesa nolēma – nav gūta pārliecība, ka, izrunājot vārdu “kuce”, Sandis ar to domājis skolotāju, tāpēc viņa izslēgšana atzīta par nepamatotu.
Ir sācies vasaras brīvlaiks, un ar skolotāju, kura lūdza neminēt savu vārdu, tiekos tajā pašā klasē, kur 12. novembrī risinājās notikumi.
“Stunda tikko bija sākusies. Es izdalīju kontroldarbu lapiņas. Skolēni tās paņēma, arī Sandis. Viņš atgriezās savā solā metrus piecus no manis, pagriezās ar seju sāniski pret vienu no klasesbiedriem, samērā klusi, bet ar labu dikciju izrunāja vārdu “kuce”. Raidīju viņu ārā no klases, bet Sandis negāja. Tad izsaucu mācību daļas vadītāju, kas viņu beigās izraidīja,” atceras skolotāja, kas vienlaikus ir arī šīs klases audzinātāja. Viņa šo izgājienu uztvēra kā sev adresētu ļoti konkrēti, kā neaudzināta cilvēka izaicinošu provokāciju, kā testu, cik tālu var iet. “Es savus skolēnus ļoti mīlu, ielieku darbā visu dvēseli, jā, esmu arī emocionāla, tāpēc man grūti tikt pāri kaut kam tādam. 19 darba gados kaut kas tāds man gadās pirmoreiz.”
Sandim ar mācībām nav vedies lielākoties slinkuma dēļ. 8. klasē pat palicis uz otru gadu, gandrīz arī 9. klasē. Daudz kavējis skolu – lielījies, ka sēžot mājās, spēlējot pokeru internetā uz naudu. Sandis klasē nav bijis līderis, taču kopumā ieredzēts, kaut arī vājākos reizēm mēdzis pazemot.
“Diemžēl Sandim bija princips: izdarīt, noliegt un tad teikt, lai pierāda, ka viņš vainīgs. Klases lielais noslēpums bija zem noņemamās tāfeles uzzīmētais vīrieša krāniņš. Ķīmijas skolotājam bija ko mocīties, lai dabūtu zīmējumu nost no sienas. Man nav viegla audzināmā klase, meiteņu ir divreiz mazāk nekā zēnu, bet ir arī daudz jauku brīžu,” stāsta skolotāja. Viņa uzskata, ka lielākā klases daļa ir viņas pusē: par to liecinot pārdomas par notikušo, ko skolotāja lūdza saviem skolēniem uzrakstīt. Bet ir ar tādi, kas ir neitrāli vai uzskata, ka Sandis sodīts pārāk bargi.
Direktors: “Tiesāsimies līdz galam.”
Rīgas 49. vidusskolas direktors jau 24 gadus ir Juris Liepiņš – kolorīta persona, par kuru dzirdēts: var būt skarbs, bet principiāls un godīgs.
“Kamēr esmu direktors, šādas rupjības pret skolotājiem nepieļaušu! Tas bija pirmais tāds gadījums manā direktora darbā, tāpēc arī sekoja momentāna rīcība. Tā nedrīkst kļūt par ikdienu. Savulaik esmu spēlējis futbolu “Zvejnieka” meistarkomandā, tāpēc zinu, kas ir lamāšanās. Tā man nekad nav patikusi, bet, ja es atļaušu katram jaunietim pazemot sievieti… Ja kāds manu sievu manā klātbūtnē nosauktu par kuci, tad es nezinu, vai spētu sevi savaldīt!” saka Juris Liepiņš. Viņš pieļauj, ka kādam kādreiz iznāk kaut ko klusi nobubināt zem deguna, bet skaļi publiski izrunāties, daļai vēl ķiķinot līdzi, kā bijis šajā gadījumā, ir absolūti nepieņemami.
“Ar Sandi esmu izrunājies. Viņš nav ļauns. Slinks un pārāk daudz atļaujas. Un tēvs, kas ir advokāts, viņu palicis zem sitiena. Pagājušā gada februārī Sandis pa atvērtu klases logu ar ābolu iemeta sievietei, kas stāvēja trolejbusa pieturā. Sievietei bija zila krūts un viņa grasījās vērsties policijā. Es viņu atrunāju, jo Sandis notikušajā atzinās, sievietei atvainojās un tēvs apsolīja segt ārstniecības izdevumus. Vēlāk visas iesaistītās puses tikāmies pie manis kabinetā. Sievietei bija ārstniecības izdevumu čeki par aptuveni 80 latiem. Sākumā viss bija normāli, bet tad tēvs iedomājās teikt savu advokāta runu, ka vispār vajadzētu vēl pierādīt, kas ābolu metis un no kā cēlies asinsizplūdums un tamlīdzīgi. Neizturēju un dusmīgs cēlos kājās… Beigās jau samaksāja,” atceras direktors, kurš tagad domā, ka varbūt vajadzēja būt bargākam šajā gadījumā, tad varbūt nebūtu sekojis 12. novembra notikums.
“Tēvs bija atnācis pie manis un pieprasīja atcelt lēmumu par dēla izslēgšanu no skolas, draudēja ar tiesu, teica, ka vārdu “kuce” Sandis lietojis, domājot nevis par skolotāju, bet par savu suni – mazo, mīļo kucīti, kas viņu gaida mājās… Uz to atbildēju, lai noteikti neaizmirst kucīti paņemt līdzi uz tiesu. Tēvs aizgāja, aizcirzdams durvis. Mēs tiesāsimies līdz galam. Par skolotāju godu, kuriem atbildība uzlikta milzīga, algu maksā niecīgu un tagad vēl kāds uzdrošinās gānīt!”
Māte dēlu gan aizstāv, gan nosoda
Sandis Brodiņš notikušo un tiesvedību komentēt nevēlējās. Arī viņa tēvs Indulis Brodiņš no komentāriem pieklājīgi atteicās. Tiesvedības laikā, kad pie viņa vērsās žurnālisti, I. Brodiņš gan bija ļoti ass, draudēja ar iesūdzēšanu tiesā, pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Pa to laiku Sandis Brodiņš ir nosvinējis 18 gadu dzimšanas dienu, respektīvi, ir pilngadīgs un likuma priekšā aiz bērnu tiesībām paslēpties vairs nevar.
Toties man izdevās parunāt ar Sanda mammu, ar kuru vienojamies, ka viņas vārdu neminēsim. Inteliģentā sieviete savu dēlu gan aizstāv, gan nosoda. Uzskata, ka publicitāti tiesāšanās laikā vēlējies skolas direktors, no ģimenes neviens to nav gribējis. Tagad visiem ģimenē psiholoģiski ir ļoti grūti. Jāpiebilst, ka par šo gadījumu ziņoja TV3 raidījums “Bez tabu”.
“Es klāt nebiju, bet dēls teica, ka vārds “kuce” izsprucis ne jau par skolotāju, bet par pašu faktu, ka jāraksta kontroldarbs. Protams, ka tas bija slikti, par to jāsaņem sods, bet vai uzreiz divu stundu laikā jāizslēdz no skolas, neļaujot pat lūgt piedošanu? Tas nebija adekvāts sods,” pārliecināta mamma, kura atzīst, ka dēlam slinkuma dēļ neesot intereses par mācībām. Kas tikai neesot darīts, lai interesi radītu… Klases audzinātāja esot sirsnīga un emocionāla, taču reizēm neesot savaldījusies, saukusi Sandi par dumju. Viņasprāt, arī direktors Liepiņš reizēm emocionāli šaujot pāri strīpai, taču esot harismātiska persona, kas notur skolu. Viņu respektējot gan skolotāji, gan skolēni.
“Es vienmēr esmu jutusies droši par saviem bērniem 49. vidusskolā – tur ir drošība, bērnus iemāca nekavēt stundas,” saka kundze.
Bet kā tad ar to nelaimīgo ābolu? “Dēls teica, ka klasesbiedri sacentušies, kurš tālāk pa logu aizmetīs ābolu. Viens ābols nejauši trāpījis sievietei. Kad klasē iebrāzies direktors, dēls uzņēmies vainu, draugus nenodevis. Varbūt toreiz vajadzēja vērsties policijā, kas būtu noskaidrojusi vainīgo,” domā mamma un nobeigumā piebilst: “Mēs visi mācāmies no kļūdām!”
Kāda ir izslēgšanas kārtība
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments direktora rīkojumu par Sanda Brodiņa izslēgšanu no skolas bija atstājis spēkā, jo uzskatīja to par pamatotu. Tiesvedības rezultātu departaments gan nekomentē.
Rīgā nesen ir bijis viens šāds līdzīgs gadījums, kas arī tika skatīts tiesā. Citi gadījumi, kad ir nesaprašanās skolēniem ar skolas vadību, pedagogiem, tiekot atrisināti sarunu ceļā, piedaloties skolēnu vecākiem, skolēniem, skolas administrācijai, pedagogiem un departamenta speciālistiem.
Kādas tad ir skolu iespējas – vai tās pēc saviem ieskatiem nevar izslēgt skolēnu par pārkāpumiem, lai par to nenotiktu tiesāšanās? Kā skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta licencēšanas un reģistru departamenta pārvaldes vecākā referente Ilze Stengrevica, saskaņā ar Izglītības likuma 28. pantā noteikto jebkura Latvijā esošā izglītības iestāde ir patstāvīga savā darbībā, arī lēmumu pieņemšanā par izglītojamo atskaitīšanu no izglītības iestādes. Tomēr izglītības iestādei ir jāņem vērā, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā un Izglītības likuma 4. pantā noteiktajam Latvijā ir obligāta pamatizglītība. Līdz ar to gadījumi, kādos izglītības iestādēm ir tiesības un atsevišķos gadījumos arī pienākums atskaitīt izglītojamo no vispārējās pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas apguves ir noteikti Ministru kabineta “Noteikumos par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi”. Tajos arī minēts, ka izglītības iestādei ir tiesības atskaitīt izglītojamo no izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmas, ja viņš atkārtoti neievēro Izglītības likuma 54. pantā noteiktos izglītojamā pienākumus, piemēram, vairākkārt neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Tātad pirms lēmuma pieņemšanas par izglītojamā atskaitīšanu izglītības iestādei ir jāpierāda izglītojamā vairākkārtīgi iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi.
Izglītības iestādes vadītāja lēmumu par izglītojamā atskaitīšanu no izglītības iestādes var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē, kas vairākumā gadījumu ir vietējā pašvaldība. Savukārt augstākās iestādes lēmumu var apstrīdēt Administratīvā rajona tiesā.
Uzziņa
Izglītojamā pienākumi
Izglītības likuma 54. pantā minēti šādi izglītojamā pienākumi:
1) apgūt pamatizglītības programmu;
2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus (izcēlums. – Red.) un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;
3) ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;
4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;
5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;
6) neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;
7) būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;
8) atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā;
9) piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.
