Tiesāšanās par bufernaftu var pavērsties pret valsti 0
Valsts var kļūt par līdzatbildīgo tiesā starp “LatRosTrans” un “Polocktransneft Druzba” par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.
Energoresursu tirgotājs “Vitol Group” 11. septembrī ir nosūtījis vēstuli premjeram un trim ministriem (ekonomikas, ārlietu un tieslietu), paužot bažas par tiesisko un investīciju vidi Latvijā. “Vitol Group” pārstāvis un “LatRosTrans” padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vēstulē norāda uz uzņēmuma negatīvo pieredzi saistībā ar tiesību principu un Latvijas Republikas likumu piemērošanu vairāk nekā 66 miljonus eiro vērta strīda izskatīšanā par tehnoloģisko naftu, kas privatizācijas brīdī palika cauruļvados.
1993. gadā Latvijas un Krievijas valdības vienojās par kopīgu Latvijas teritorijā esošā naftas un naftas produktu vada ekspluatāciju, šim mērķim dibinot abu valstu kopuzņēmumu. Kopuzņēmumā 66% Latvijai (AS “LaSaM” personā) un 34% Krievijai (“Transņefteprodukt”, kas ir līdzīpašnieks vēl šobrīd). Tas vēlāk pārtapa SIA “LatRosTrans”. Savukārt valsts 1997. gadā apstiprināja AS “LaSaM” pievienošanu “Ventspils naftai”.
Toreiz infrastruktūra palika Latvijas valsts īpašumā un tika novērtēta 70,5 miljonu latu vērtībā.
Šo laiku atceras Viktors Šadinovs, toreizējais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis un juridiskais direktors, pašlaik Tieslietu ministrijas komerclikuma grozījumu izstrādes pastāvīgās darba grupas loceklis. Viņš skaidro, ka tad, “kad naftas piegāde tika apturēta, Latvijas valsts ar Krieviju noslēdza vienošanos, lai naftas vads atsāktu funkcionēt. Kamēr netika sakārtotas īpašumtiesības, tikmēr caurule bija sausa. Katra puse ieguldīja savu daļu, un Latvijas valdība izveidoja AS “LaSaM”.”
2000. gadā “Polocktransneft Družba” vēstulē paziņoja, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu naftas vados esošā tehnoloģiskā nafta pieder “Družbai” un tiek uzskaitīta tā bilancē, un iesniedza prasību tiesā. Pirmoreiz Latgales apgabaltiesa (2011. gadā) un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta (2013. gadā) noraidīja “Polocktransneft Družba” prasību. Turpretim Latgales apgabaltiesa nolēmusi piedzīt no SIA “LatRosTrans” 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Šo lēmumu “LatRosTrans” kasācijas kārtībā pārsūdzējusi Augstākajā tiesā.
“Sākums jāmeklē 1991. gadā, kad izgāzās pučs un Latvija pasludināja neatkarību de facto. Tad 24. augustā tika pieņemts Augstākās Padomes lēmums, kurā precīzi tika noteikts, ka visi Latvijas teritorijā izvietotie Vissavienības pakļautības uzņēmumi un citi objekti ir Latvijas īpašums. Tam bija neliela atruna: “Ja starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi.” Tā kā par šo cauruļvadu starpvalstu vienošanās nebija, tas kļuva par Latvijas Republikas īpašumu,” atgādina Viktors Šadinovs.
Vai, cauruļvadam kļūstot par valsts īpašumu, tā saturs arī automātiski nokļūst valsts īpašumā? Šadinovs atbild apstiprinoši: “Jā, jo cauruļvads bez bufernaftas ir metāla kaudze. Bufernaftai tajā jāatrodas pastāvīgi, lai vads veiktu savas funkcijas, lai uzturētu spiedienu, lai nerūsētu un tā tālāk. Faktiski tas uzskatāms par cauruļvada piederumu. Tas, ka “Polocktransneft Družba” bufernaftu ierakstījusi savā bilancē, nekādi nevar tikt uzskatīts par starpvalstu vienošanos. Pirmkārt, tas ir vienpusējs akts. Otrkārt, ne pēc formas, ne satura tas neatbilst starpvalstu līguma dokumentam.”
Zīmīgi, ka “Polocktransneft Družba” 69 miljonus eiro par bufernaftu vēlējās piedzīt arī no Lietuvas.
Baltkrievu uzņēmums tiesā iesūdzēja “PKN Orlen”, kas apsaimnieko naftas cauruļvadu Lietuvā. Taču šā gada 29. martā Šauļu tiesa prasību noraidīja.
Ja gadījumā Augstākā tiesa noraidīs “LatRosTrans” pārsūdzību par bufernaftas īpašumtiesībām, valsts stratēģiskās komunikācijas var nonākt Baltkrievijas īpašumā. Tad spēkā stāsies Latgales apgabaltiesas 7. jūnija lēmums, “LatRosTrans” būs jāsamaksā 67 miljoni eiro, ko no pērnās 1,75 miljonu peļņas nav iespējams. Tad uzņēmuma maksātnespējas gadījumā cauruļvads nonāktu Baltkrievijas īpašumā.
“Ja Latgales apgabaltiesas pieņemtais lēmums stāsies spēkā, tas radīs juridisku precedentu, kas varētu ļaut trešajām pusēm izmantot kontroles iegūšanas iespējas pār aktīviem, kas ir nozīmīgi valsts neatkarībai, drošībai un ekonomiskajai labklājībai, piemēram, Inčukalna gāzes krātuves rezervēm, AS “Sadales tīkli” infrastruktūrai, Daugavas hidroelektrostacijām, ar to saistītajai infrastruktūrai un citiem objektiem. Nespēja izskatīt šo lietu atbilstoši visiem pierādījumiem var izraisīt valsts ekonomiskajai neatkarībai un drošībai stratēģiski svarīgo naftas un naftas produktu transportēšanas infrastruktūras kontroles nodošanu citai valstij, šajā gadījumā – Baltkrievijai,” uzsver Kirkups.
“Nevaru iedomāties, kā tas tiesiski varētu notikt,” spriež V. Šadinovs. “Tad jau atbildība būtu jāuzņemas Latvijas valstij. Jo tad iznāktu, ka valsts nav tiesiski pārņēmusi PSRS īpašumu. Tad tiesvedībā varētu tikt ierauta Latvijas valsts, jo valsts veica darbības, kuras tagad tiesa atzīst par nelikumīgām. “LatRosTrans” to pārņēma privatizācijas procesa rezultātā.”
Raugoties no šāda juridiskā aspekta, nelabvēlīga sprieduma gadījumā “LatRosTrans” varētu sūdzēt tiesā Latvijas valsti un piedzīt radušos zaudējumus. Ne premjera birojs, ne ekonomikas ministrs līdz redakcijas slēgšanai atbildi uz “LA” jautājumiem nespēja sniegt.
“LatRosTrans”
“LatRosTrans” ir naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka–Ventspils.
Lielākais īpašnieks ar 66% kapitāla daļu ir “Ventspils nafta”, bet 34% pieder Krievijas naftas produktu cauruļvadu monopolistam “Transņefteprodukt”. “Vitol Group” pastarpināti pieder 66% “LatRosTrans” akciju.
Funkcionējošā naftas produktu cauruļvada garums 340 km. Pieder arī naftas cauruļvadi Polocka–Mažeiķi (107 km) un Polocka–Ventspils (336 km), pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota.
2017. gadā pa cauruļvadu transportēja kopumā 3,4 miljonus tonnu naftas produktu (dīzeļdegviela), kas ir par 6% mazāk nekā 2016. gadā.
2017. gadā “LatRosTrans” strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu un 1,746 miljonu eiro peļņu.
