“Tiesas zālē saimnieks ir tiesnesis” jeb kā ir jāuzvedas tiesas zālē. Straumīša gadījums 29
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Es paziņoju, ka jūs esat viltvārde, kas darbojas uz viltotu dokumentu pamata. Ne jūs, ne Saeima nevarat uzrādīt pamatotu lēmumu par jūsu kā tiesneses apstiprināšanu. Jums nav tiesību neko lemt. Tagad nāk priekšplānā tautas suverēnā vara un mums ir tiesības lemt par jums, vai jūs esat tiesnese vai ne. Es paziņoju pilnīgi oficiāli, ka jūs esat viltvārde un noziedzniece,” šādus vārdus tiesas procesa dalībnieks Jānis Straumītis tiesas zālē saka Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesnesei Ligitai Sprigulei, kura sēž tiesas sēžu zālē, tērpusies tiesneša mantijā.
Tas redzams sociālajos tīklos šovasar izplatītajā divu minūšu garajā video. Kad tiesnese izsaka piezīmi par necieņas izrādīšanu tiesai, vīrietis atbild: “Jūs izrādāt necieņu tautas suverēnajai varai!” Tad tiesnese teic, ka izraida Straumīti no tiesas zāles, bet viņš paceltā balsī: “Jūs nevarat to lemt, jo tādas Satversmes, uz ko jūs balstāties, nemaz nepastāv!” Tad video dzirdama cita vīrieša balss, kurš saka: “Mēs noraidām jūsu norādījumu, jo mēs vēl neesam identificējuši, vai jūs vispār esat tiesnese, pagaidām jūs esat nezināma persona ar ķēdi!”
Šis absurdais dialogs un tiesas procesa dalībnieka nepieņemamā uzvedība raisīja sociālo tīklu lietotājiem daudzus jautājumus – kas tas par personāžu, kas ar tādu necieņu izturas pret tiesu; kur ir policija brīdī, kad tiesnese paziņo par vīrieša izraidīšanu no zāles, bet “hajs turpinās”? Kur ir apsardze? Un galu galā – kāda ir drošība Latvijas tiesās?
Straumīša izgājiens
Konkrētajā tiesvedībā pret Straumīti Tukumā izskatīts administratīvais process par deguna un mutes aizsargmaskas nelietošanu. Tagad sazvanīts pa telefonu, Straumītis arī “Latvijas Avīzei” pauda viedokli, ka tiesa ir nelikumīga, arī Saeima, valdība un tās lēmumi nelikumīgi, pārkāpta Satversme un visa vara pieder tautai.
Tiesnese L. Sprigule vērsās Valsts policijā, kura pret Straumīti ierosināja kriminālprocesu par neslavas celšanu pēc Krimināllikuma 157. panta. Lai lietu novestu līdz tiesai, policijai jāpārbauda, vai Straumītis apzināti izteicis nepatiesus apgalvojumus, vai tie bijuši aizskaroši, vai izplatīti masu saziņas līdzekļos. Par pēdējo šaubu nav: video no tiesas joprojām atrodams sociālajos tīklos.
Straumītis ir aktīvs sabiedriskā telpā, ieraksta video, apmeklē dažādus pasākumus, kuros izsaka viedokli par valsts pārvaldi un juridiskiem jautājumiem. Tā, piemēram, pagājšnedēļ viņš apmeklēja arī Latvijas Mediju ētikas padomes organizēto diskusiju “Redakciju nozīme pārbaudītas, atbildīgi sagatavotas informācijas nodrošināšanā”, kurā pulcējās galvenokārt plašsaziņas līdzekļu redaktori un mediju speciālisti.
Tur Straumītis, atsaucoties uz runāto par dezinformācijas tematu, vaicāja: “Kāpēc tiek izplatīta tāda dezinformācija, ka ir tāds dokuments kā Latvijas Republikas Satversme, kaut tika vienbalsīgi tāds nosaukums strīpots?” Par to ar viņu neviens diskusijās neielaidās, kaut Satversmes meklētājs pie izdevības mēģināja diskusijas dalībniekiem uzdot vēl savus īpašos jautājumus.
Tajā pašā dienā 26. oktobrī Straumītis devies uz tiesu iesniegt dokumentus, kur viņu arestēja. Izrādījās, ka viņš ir policijas meklēšanā, jo neierodas pie izmeklētāja uz pratināšanu par Tukumā ierosināto lietu. Kā viņš pats pēc tam stāstīja “Latvijas Avīzei”, pēc aizturēšanas nokļuvis slimnīcā, pēc tam tomēr aizvests uz policiju, bet nav pratināts. Nu atkal brīvībā.
Kad Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs šovasar tikās ar Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem, lai pārrunātu aktuālus jautājumus, citstarp tiesneši norādīja arī uz nepieciešamību stiprināt drošību tiesās, jo procesu dalībnieku uzvedība tiesas sēžu laikā mēdzot būt arī agresīva un prettiesiska. Arī minētais gadījums, kad procesa dalībnieks Straumītis tā uzvedies tiesā, tiesnešus vedinājis uz aicinājumu Tieslietu padomei pievērst pastiprinātu uzmanību drošības jautājumiem tiesās un esošajam regulējumam par kārtības nodrošināšanu tiesas sēžu laikā.
Nevar pārvērst par cietokšņiem
Vai ir problēmas un situācija ar drošību tiesās kļuvusi sliktāka? Drošība nekad un nekur nav absolūta, vienmēr jāsaprot, ka viss maksā naudu un ne visu var atļauties. Kā krimināllietu žurnālistam un cītīgam tiesu apmeklētājam man neliekas, ka situācija būtu kļuvusi sliktāka.
Tieši otrādi: līdz ar kovidu arī atklātām tiesas sēdēm jāpiesakās iepriekš, un tajās nevar ierasties spontāni, tā teikt, no ielas, arī klausītāju skaits tiesu zālēs ir ierobežots, un bieži gadās, ka vietu cilvēkiem no malas nav vispār. Protams, arī tiesu dalībnieki, ne tikai klausītāji, mēdz sēdēs dažādi uzvesties.
Daži skaļi incidenti ir bijuši – 2015. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā sēdes laikā alkohola reibumā esošs apsūdzētais izvilka nazi un iedūra mutē juristam. Plūda asinis, bet, par laimi, iztika bez traģiskām sekām. Šāds pavērsiens bija negaidīts, jo apsūdzība nebija smaga: darba automobiļa piegānīšana. Zīmīgi, ka tieši tajās dienās tiesas zāles ieejā uzstādīja detektoru (līdzīgu kā lidostās), bet tas vēl nebija ieslēgts. Tagad šādi detektori ir visās Latvijas tiesās.
Tajā pašā laikā skaidrs, ka Latvijas tiesas ir un tām jābūt publiskām – tās nevar pārvērst par cietokšņiem, katram apsargu vai policistu pielikt klāt nevar, tāpat ar tiem nevar nodrošināt katru tiesas sēdi, ņemot vērā, ka ik dienu Latvijā notiek vairāki simti tiesu sēžu.
Policisti tiesas zālēs atrodas tad, kad viņi kā konvojs atved cilvēkus no apcietinājuma vietām, vai arī pēc tiesas lūguma sēdēs, par kurām var prognozēt, ka var rasties nekārtības. Ir bijuši gadījumi, kad tiesneši zina, ka kādam no tiesas dalībniekiem var būt neadekvāta uzvedība, tad tiesa palūdz netālu no tiesas zāles padežurēt policijas ekipāžu.
Tādā skaļā lietā kā lielveikala “Maxima” sagrūšana policija kārtības nodrošināšanai bija piesaistīta pirmajās tiesas sēdēs Ķīpsalas izstāžu kompleksā, kad bija daudz cilvēku, un arī, kad tika pasludināts spriedums. Vēl policija pastiprina konvoju tajās tiesas sēdēs, kuras tuvojas beigām un kurās zināms, ka apsūdzētos notiesās ar mūža ieslodzījumu vai ļoti gariem cietumsodiem – tad konvojs uzrauga ne tikai apsūdzēto, bet pārbauda arī zāli un var pārbaudīt arī zālē esošus aizdomīgus cilvēkus.
Kā sargā tiesas
Visas tiesas šobrīd no ārpuses apsargā apsargi, izņemot Rīgas apgabaltiesu, kur ir policisti, bet tikai tā iemesla dēļ, ka ēkā atrodas arī valdība un ministrija. Pēc būtības apsargu funkcijas tiesās ir tādas pašas kā lielveikalos, izņemot funkciju aicināt visus iziet cauri detektoriem kā lidostās, kas konstatē metāla priekšmetus. Apsargi līdz ar kovidlaiku pārbauda personas datus, jo pagaidām uz tiesām var ierasties tikai tie, kas ir iepriekš pieteikušies. Latvijas lielākajā tiesā Rīgas pilsētas tiesā Abrenes ielā ikdienā ir trīs apsargi, citās Rīgas tiesās un lielākajās tiesās Latvija – divi apsargi, mazākās tiesās – viens.
Apsardzes firmas darbam tiesās piesakās konkursa kārtībā, tās ir dažādas. Apsargiem nav ieroču, ir asaru gāzes baloniņi. Ja apsargi spēj nodrošināt kārtību, tad to dara. Ja nevar, tad jāsauc policija. Tiesās ir trauksmes pogas, kuras signāls nonāk līdz apsargiem. Ir tiesas, kur katram tiesnesim šī poga ir zem galda, ir tiesas, kur šīs pogas ir pārnēsājamas.
Ieejas visās tiesās aprīkotas ar detektoriem. Pakāpeniski tiek ieviestas modernas videonovērošanas, apsardzes un ugunsdrošības sistēmas, kuras būtu kontrolējamas un video redzams arī no Tiesas administrācijas, kas tagad strādā pie tā, lai to visu saslēgtu vienā kopējā sistēmā.
Mērķis panākt, ka viss tiesās notiekošais tiktu ierakstīts video un saglabāts. Pagaidām ar modernām sistēmām, kas teorētiski spēj ne tikai ierakstīt, bet arī brīdināt par aizdomīgām cilvēka kustībām, priekšmetu nolikšanu, aprīkotas piecas tiesas Latvijā. Pats par to pārliecinājos Zemgales rajona tiesā Jelgavā. Garlaikodamies pastaigājos pa gaiteni un piegāju klāt pie kādām durvīm, un tikai tām pieskāros – pēc pārdesmit sekundēm klāt bija apsargs…
Kad ar modernām iekārtām tiks aprīkotas visas Latvijas tiesas ēkas, Tiesu administrācija neprognozē, jo tas prasot lielus finansiālus ieguldījumus. Pagaidām laikam daudzviet jāpaļaujas uz apsargu vērību. Līdz tam visādi var gadīties. Reiz Kurzemes apgabaltiesā pa dienu ieklīdis cilvēks, kurš meklējis, kur pagulēt. Kad pamodies, bijusi jau nakts un vienīgā iespēja tikt ārā bijis caur stikliem. Nostrādājusi signalizācija, un atbraukusi policija.
Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Adrija Kasakovska, viņa arī tiesnese Zemgales rajona tiesā (35 gadu prakse), atceras, ka agrāk apsargu vietā bijuši policisti, kam ir lielākas pilnvaras. Taču atgriezties pie policistiem, viņasprāt, nevajadzētu, jo tas būtu lieku resursu tērēšana, īpaši tagad, kad policistu jau tāpat trūkst. Bīstami cilvēki jau esot apcietināti, un tos uz tiesu nogādā un tiesā uzrauga policisti – konvojnieki.
“Savā garajā darba mūžā tiesas sēdē ne reizi neesmu bijusi apdraudēta. Vienreiz gan saņēmu draudus no kriminālas autoritātes, ka viņam zināma mana dzīves vieta, bet neuztvēru tos nopietni, neziņoju policijai, lai neliktu man apsardzi un nesarežģītu sev dzīvi. Tajā pašā laikā skaidrs, ka apsardzes sistēmu tehniski vajag visu laiku uzlabot. Jo, ja ir viens vai divi apsargi uz visu tiesu, kurai ir vairākas tiesu zāles, visādi var gadīties, vienlaikus visās viens cilvēks atrasties nevar,” saka A. Kasakovska.
Viņa neuzskata, ka tiesnesim jābūt tādam, no kura baidās. Tiesnesis nedrīkst pakļauties vēlmei nostāties kāda pusē, viņam neitrāli jāvada process, nepieciešamības gadījumā jāpārņem iniciatīva, skaidri norādot, ka tiesas zālē saimnieks ir tiesnesis, teic A. Kasakovska.
Savā žurnālista praksē zinu dažus tiesnešus, kuru priekšā dreb pat advokāti un prokurori, kuri jau ar pirmajiem sēdes brīžiem valdonīgā balsī skaidri liek saprast, ka būs tikai tā, kā viņi grib, un nebūs lieku diskusiju. Ir tiesneši, kas vada procesu inteliģenti pēc visiem priekšrakstiem, nepaceļot balsi un nemainot intonāciju.
Ir tiesnese, kas cenšas būt pretimnākoša pret visiem, cita tiesnese pat reizēm krietni koķetē ar tiesu dalībniekiem un daudz smaida, cits tiesnesis, var just, reizēm nav īsti izgulējies vai brīvdienās par daudz atpūties… Bet neesmu novērojis, ka kādā tiesas sēdē nav bijusi kārtība.
“Kas attiecas uz Straumīša gadījumu, tiesnese Sprigule rīkojās pareizi. Nākamajā tiesas sēdē zālē jau atradās policists – lai novērstu sabiedriskās kārtības apdraudējumu un nodrošinātu tiesas darbu,” piebilst A. Kasakovska.
Ar dūri pa galdu
Pieredzējušais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis Celms tomēr uzskata, ka nebūtu slikti atgriezties pie policijas apsardzes, jo tai lielākas tiesības. “Kad es nospiežu pogu, apsargam vajadzētu atnākt un ieviest kārtību, jāsavalda nemiernieks, bet viņi to īsti negrib. Apsargs drīkst pat aizturēt un vest nemiernieku uz policiju, ja tā nevar atbraukt. Nedrīkst noformēt dokumentus. Apsargi baidās nodarīt miesas bojājumus, jo tad var sākties tiesu darbi – šai ziņā policistiem kārtību ieviest vienkāršāk,” domā A. Celms. “Žēl, ka es varu dot tikai rīkojumus, nevaru rokudzelžus uzlikt.” (Smejas.)
A. Celmam, kā viņš pats saka, esot izkopta komandiera balss tiesnešu kursos. Kāda režisore pat izteikusies, ka labprāt gribētu viņu izmēģināt kāda aktiera lomā. A. Celms uzskata, ka tiesnesim balsi un manieres vajadzētu izkopt.
“Tiesnesim vajag iedvest bijību. Lielākais, ko esmu izdarījis, piecēlies kājās – tad uzreiz visi paliek mierīgi. Tikai vienreiz cilvēks mani nolamāja un izskrēja no zāles. Vēl kādreiz uzsitu ar dūri pa galdu. Tad kolēģes man uzdāvināja koka āmurīti, jo sišana ar dūri pa galdu izskatījusies smieklīga. Āmurītis man stāv kabinetā: Latvijas likumos jau tā lietošana nav noteikta. Trakākais, kas manās sēdēs bija noticis, kad apsūdzētais no mutes izvilka žileti un pārgrieza vēnas, bet konvojs ātri reaģēja,” atceras A. Celms.
Par necieņas izrādīšanu – arestu
Kurzemes rajona tiesas Talsos tiesnesis Alvis Jēkabsons uzskata, ka par necieņas izrādīšanu pret tiesu vajadzētu piemērot arestu: kādas desmit dienas, kā tas esot Anglijā. “Vienu tiesas sēdē arestētu, pasēdētu, visi par to uzzinātu un būtu lielāka kārtība. Tagad sevišķi jaunā paaudze reizēm tiesā uzvedas kā cirkā, pat juristi,” novērojis tiesnesis.
Viņam 25 darba gadu laikā bīstamu brīžu nav bijis. Kolēģei gan reiz kāds apsūdzētais uz galda uzlēcis, bet tikai pabaidīšanas nolūkos. Vēl pirms dažiem gadiem, kad notika izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par necieņas izrādīšanu pret tiesu varēja apcietināt, bet tiesneši šo normu piemērojuši reti, jo tas bijis sarežģīti. Jāaptur tiesas sēde, jāizsauc policija, tai jāuzsāk administratīvs process. Turklāt apcietināt var tikai tad, ja cilvēku var dabūt rokā. Tiesa, šis aresta fakts cilvēka biogrāfijā paliek nedzēšams.
“Manuprāt, drošība tiesās šobrīd nav aktuāla problēma, jo lieli ekscesi pēdējā laikā nav notikuši. Ir bijusi agresivitāte, bet tiesas ar to tikušas galā. Vienmēr drošību var uzlabot, bet tam nepieciešama nauda. Kas attiecas uz minēto Straumīša gadījumu, tiesnese rīkojās likumīgi.
Es gan būtu darījis citādi, bet arī likumīgi: aizrādījums, ja turpina slikti uzvesties – naudas sods, vēl slikti – atkal aizrādījums, vēl – lielāks naudas sods, un tikai tad izraidīšana no tiesas zāles,” saka Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
