Krapāne 2021. gadā parakstījusi vēstuli par informācijas nesniegšanu Covid-19 jautājumos – tiesas spriedums ir viņai par sliktu 15
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arī Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi bijušās Valsts kontroles (VK) Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītājas Līgas Krapānes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.
L. Krapāne pirmās instances tiesā bija vērsusies ar pieteikumu pret savu bijušo darbavietu. Viņa prasīja divu rājienu atcelšanu, morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro apmērā un pienākumu VK publiski atvainoties.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis 2021. gada augustā Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa ir bijusi to 150 personu vidū, kas parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vispārīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos. Pieteicēja uzskata, ka viņa vēstuli parakstīja kā privātpersona un viņai ir tiesības uz vārda brīvību.
Arī Administratīvā apgabaltiesa ir pilnībā piekritusi nevis Krapānei, bet gan valsts kontrolierim Irklim, kurš uzskata, ka ar Krapānes rīcību ne tikai tiekot mazināta VK darbības efektivitāte, bet arī negatīvi ietekmēts iestādes tēls, iedragāta sabiedrības uzticība VK.
Apgabaltiesa konstatējusi, ka laikā, kad valdības prioritātes pakārtotas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, VK arī savu darbību pielāgo šai situācijai un revīzijās turpina pastiprinātu uzmanību pievērst Covid-19 ierobežošanai un seku novēršanai novirzītā finansējuma izlietojumam. Bet Krapānes rīcība, parakstot vēstuli, radot šaubas par VK kā iestādes neatkarību un objektivitāti. Turklāt, tā kā ne visi vēstulē paustie apgalvojumi ir pamatoti, pieteicējas rīcība metot ēnu pār viņas pašas un attiecīgi arī pār Valsts kontroles uzticamību.
Apgabaltiesa secinājusi, ka vēstule, kuru parakstījusi Krapāne, satur apgalvojumus, kas skar VK revidējamās jomas, un ka Krapānes rīcība, parakstot vēstuli, rada šaubas par VK kā iestādes neatkarību un objektivitāti.
Līga Krapāne, kura pērn neveiksmīgi startēja uz 14. Saeimu, un patlaban ir partijas “Latvija pirmajā vietā” parlamenta frakcijas vecākā konsultante, “Latvijas Avīzei” sacīja, ka neesot mainījusi savu viedokli un pārliecību par to, ka Valsts kontroles vadītāja rīcība pēc vēstules parakstīšanas bijusi klaja viņas cilvēktiesību pārkāpjoša ar vienu mērķi – dabūt viņu projām no Valsts kontroles. Viņa pārsūdzēšot spriedumu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā un, ja būs nepieciešams, vērsīsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
