16 gadus veco pusaudzi par skolotājas saduršanu Liepājā tiesa atbrīvojusi no kriminālatbildības un noteikusi cita veida sodu 17
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiesa noteikusi medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tehnikuma audzēknei par skolotājas saduršanu pērn septembrī Liepājā.
Saīsinātais spriedums pasludināts 24. februārī, un tiesa atzina, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu – mēģinājumu izdarīt citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu. Vienlaikus persona atbrīvota no kriminālatbildības un viņai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, apliecināja prokuratūrā. Lieta tika skatīta slēgtā sēdē.
Par uzbrukumu, kas notika pērn 24. septembrī, daudz rakstīja mediji. Arī “Latvijas Avīze” publikācijā “Dūra mātei, dūra skolotājai” (2022. gada 7. oktobra “LA” numurs) vēstīja, ka šis gadījums radīja jautājumus par to, vai no šīs nelaimes varēja izvairīties, vai skolai ir jāzina par skolēnu mentālās veselības problēmām un kā pasargāt skolotājus. Liepājas Valsts tehnikuma skolotāja saņēma astoņus naža dūrienus no savas audzēknes.
No pedagoģes toreiz stāstītā zināms, ka 24. septembrī, sestdienā, kad skolotāja gatavojusies vadīt nodarbību mākslas studijā, tur ienāca audzēkne, kurai skolotāja bija grupas audzinātāja tehnikumā. Sešpadsmitgadīgā meitene uzbruka skolotājai no muguras un sāka durt, vienlaikus aizspiežot muti un sakot “kušš”. Skolotāju paglāba tas, ka viņai izdevās izkļūt uz ielas, kur garāmgājēji izsauca ātro palīdzību un policiju. Slimnīcā viņa tika ievietota intensīvās terapijas nodaļā, bet nākamajā dienā pārvietota uz ķirurģisko nodaļu.
Liepājas Valsts tehnikuma audzēkne jau iepriekš bija ārstējusies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, lietoja medikamentus, tiesa, trīs dienas pirms uzbrukuma zāles neesot dzertas.
Uzbrukums skolotājai gan notika ārpus skolas un stundu laika. Sešpadsmitgadniece tika aizturēta, kad pati pieteicās policijā, un tika sākts kriminālprocess. Toreiz noskaidrojās, ka tas nebija pirmais gadījums, kad meitene bijusi agresīva. Tāpēc Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda viedokli, ka uzbrukumu varēja novērst, ja vien atbildīgās iestādes būtu sadarbojušās un nodevušas viena otrai informāciju.
Izpētot agresīvās audzēknes gaitas izglītības iestādēs, pārvalde atklājusi, ka pirmās agresijas izpausmes bijušas jau bērnudārzā, taču, pārejot mācīties uz skolu, šī informācija līdzi nenāk, bērns saņem vien apliecību, ka apgūta pirmsskolas izglītība. Taču arī pamatskolā bijusi gan agresija pret pedagogiem, gan cita veida neadekvāta uzvedība, piemēram, skolas sanitārajās telpās. Kad meitene mācījās 5. klasē, viņa ar asu priekšmetu uzbrukusi pašas mātei, pēc kā ievietota Jelgavas slimnīcas psihoneiroloģiskajā nodaļā. No 6. līdz 9. klasei meitene mācījās mājmācībā. Vairs nekādu incidentu nav bijis. Iestājusies tehnikumā.
Ģimenes ārsta izziņā, kas iesniegta tehnikumam, teikts, ka meitenei ir hroniska saslimšana, neminot, kāda, un ka viņa var apgūt stila un tērpu speciālista profesiju. Audzēkne gan daudz kavējusi stundas – trīs nedēļu laikā nebija apmeklētas 33 stundas. Grupas audzinātāja vaicājusi par kavējumu iemesliem. Nākamajā dienā sekojis uzbrukums. Tehnikumam nebija zināms ne par audzēknes psihiskās veselības problēmām, ne ilgstošo mājmācību, līdz ar to sagatavoties darbam ar šādu audzēkni nav bijis iespējams.
Publikācijā žurnālā “Ir” gan bija teikts, ka meitenes māte esot skolotājus rakstiski informējusi, ka meitai ir kods “F21”. Tas nozīmē – šizotipiski traucējumi. Diagnozes aprakstā cita starpā minēts, ka tie var izpausties kā “dzirdes vai citādas halucinācijas un murgiem līdzīgas idejas, kas parasti rodas bez ārējas provokācijas”.
Toreiz, reaģējot uz notikušo, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka vecākiem jāinformē izglītības iestāde, ja bērns var apdraudēt citu cilvēku drošību, veselību un dzīvību. Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai bija jāizvērtē, kas būtu maināms normatīvajos aktos, lai novērstu šādu apdraudējumu nākotnē.
