Tiesas arguments – bērnu drošība 22
Usmāna un Talijas ģimenes pārsūdzību izskatījis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Romāns Dončenko. Kā informē Administratīvās rajona tiesas pārstāve Madara Šenbrūna, tiesa nekonstatēja pieteicēju atbilstību obligātajam kritērijam bēgļa statusa piešķiršanai, proti, vajāšanu saistībā ar viņu rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņu politiskajiem uzskatiem. Tiesa arī atzina, ka pieteicēju sniegtajā informācijā ir daudz neizskaidrojamu detaļu, tādēļ ticamība draudiem kopumā ir apšaubāma. Tomēr būtisks faktors esot tas, ka personas ir ieradušās Latvijā kopā ar diviem nepilngadīgiem bērniem. Tiesa secināja, ka drošības situācija Kurdistānā sprieduma veidošanas brīdī ir relatīvi mierīga un nav drošu indikāciju par tās krasu pasliktināšanos tuvākajā nākotnē. Attīstība ir lielākoties atkarīga no kopējā drošības stāvokļa visā Tuvo Austrumu reģionā un visvairāk – no Sīrijā notiekošā pilsoņu kara turpmākās gaitas un teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” aktivitātēm. “Tās nav prognozējamas ar tādu ticamību, lai tiesa sprieduma veidošanas brīdī būtu droša, ka bērni, atgriežoties Kurdistānā, netiks pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam,” skaidro M. Šenbrūna. Tiesa nolēma, ka prasītājiem ir tiesības iegūt alternatīvo statusu. Tā būtība: alternatīvo statusu piešķir uz gadu, un ik pēc gada PMLP vērtē, vai valstī, kuras pilsoņi ir patvēruma meklētāji, vēl pastāv viņiem draudīga situācija.
Gatavojot nolēmumu, tiesa izmantojusi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegto skaidrojumu par bēgļu statusu un 2014. gada ziņojumu, Starptautiskās Migrācijas organizācijas 2015. gada maija ziņojumu par stāvokli Suleimānījas provincē, kā arī Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas 2015. gada aprīļa ziņojumu par drošības situāciju Irākā. Tiesa uzskatīja, ka konkrētajā lietā nav nepieciešams piesaistīt ekspertu.
