Tiesai nodota “Krājbankas” krimināllieta pret Priedīti un Antonovu 0
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra tiesai nodevusi tā dēvēto “Latvijas Krājbankas” krimināllietu attiecībā uz divām personām – bankas bijušo prezidentu Ivaru Priedīti un bijušo bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu.
Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, lieta nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Kā aģentūra LETA noskaidroja Vidzemes priekšpilsētas tiesā, šī lieta tiks iztiesāta šā gada 4.jūnijā, un to vērtēs tiesnesis Zigmunds Dundurs.
Kā ziņots, Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Priedītim arī apsūdzība celta pēc 196.panta – par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
Priedīša advokāts Jānis Davidovičs aģentūrai LETA norādīja, ka Priedītis savu vainu noteikti neatzīst. Advokāts izteicās, ka apsūdzībā esot ļoti daudz faktoloģisku kļūdu un tā tika celta tagad, lai iekļautos procesuālajos termiņos. “Lietā nav neviena dokumenta, kas pamatotu, ka Priedītis ir piesavinājies mantu,” izteicās advokāts.
Savukārt Antonovam tiek inkriminētas noziedzīgas darbības, kas saistītas ar “Krājbanku”, proti, par darījumu ķēdi, kuras sākums ir starp “Krājbanku” un “East West United Bank” Luksemburgā, iepriekš informēja Antonova aizstāvis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, un 20.panta otrās daļas, saskaņā ar kuru “par organizētāju uzskatāma persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi”.
Ar Antonova advokātu Viesturu Zaulu aģentūrai LETA pagaidām neizdevās sazināties.
Prokuratūra atgādina, ka kriminālprocesa lielā apjoma dēļ, kā arī lai neradītu šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos un sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalīja un procesu daļā nosūtīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kur tiek turpināta mērķtiecīga lietas apstākļu izmeklēšana.
Latvija nav vienīgā, kas vēlas tiesāt Antonovu. Jau rakstīts, ka janvārī Londonas Vestminsteras tiesa pirmdien apstiprināja bijušo “Latvijas Krājbankas” un bankas “Snoras” īpašnieku Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu tiesāšanai Lietuvā. Spriedumu gan varēja pārsūdzēt augstākas instances tiesā un vēlāk – arī Augstākajā tiesā. Abi bijušie baņķieri gatavojas šo iespēju izmantot, tādēļ izdošanas lietas izskatīšana, kas vilkusies jau gandrīz divus gadus, var turpināties vēl vismaz vairākus mēnešus.
Nedēļu pēc “Snoras” darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.
Latvijas Kriminālprocesa likumā gan teikts, ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.
Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu.
Kā ziņots, 2011.gada nogalē “Krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu “Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu. Izmeklēšana par Antonovu notiek arī Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar “Snoras” bankas bankrotu.
“Krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Priedītis savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos noliedz. Priedīša advokāts Jānis Davidovičs aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības – padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs. Priedīša advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu FKTK un Latvijas Bankai.
Londonas Vestminsteras tiesa šī gada janvārī apstiprināja bijušo “Latvijas Krājbankas” un bankas “Snoras” īpašnieku Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu tiesāšanai Lietuvā, noraidot viņu advokātu apgalvojumu, ka Lietuva viņus varētu vajāt politisku iemeslu dēļ. Tomēr advokāti pārsūdzēja šo tiesas lēmumu.
Ja viņus neapmierinās arī jaunais lēmums, viņi vēl varēs to pārsūdzēt Augstākajā tiesā, tādēļ izdošanas lietas izskatīšana, kas vilkusies jau gandrīz divus gadus, var turpināties vēl vairākus mēnešus.
