Tiesai atkārtoti būs jāskata LNOB strīds ar “Tvnet” 1
Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šonedēļ atcēlis Rīgas apgabaltiesas 2017.gada spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta Latvijas nacionālās operas un baleta (LNOB) prasība pret portālu “Tvnet”, piedzenot no portāla 50 000 eiro saistībā ar “Tvnet” publicētu viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka privāta pasākuma rīkošanai, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Lieta nodota atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Attiecīgi Ostrovskis uzskata, ka tas dod pamatu cerēt, ka kompetence un profesionalitāte tiesiskā valstī dominē pār mirkļa emocijām vai personiskajām ambīcijām jebkurā profesijā un nozarē.
“Bet nekas vēl nav beidzies – atkārtoti paudīsim savu pārliecību apgabaltiesā, ka pelnīta un argumentēta kritika ir diskusiju objekts, kas nav sodāma, bet ir sargājama kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmens,” sacīja Ostrovskis
AT spriedumā analizēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus un AT praksi un atzina, ka Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu, nav ņēmusi vērā vairākus aspektus.
AT norādīja, ka apelācijas instances tiesas secinājumi par to, ka publicētajā rakstā ir pārkāptas pieļaujamās kritikas robežas, paužot pārmērīgi rupju viedokli, ir izdarīts bez pietiekama pamatojuma, jo tiesa nav pareizi iztulkojusi un piemērojusi materiālo tiesību normas, nav ņēmusi vērā judikatūru un nav devusi pienācīgu vērtējumu argumentiem, apstākļiem un pierādījumiem lietā.
AT piekrita “Tvnet” kasācijas sūdzības argumentam, ka spriedumā nav atklāts, kuri tieši no apstrīdētajā fragmentā lietotajiem vārdiem vai frāzēm attiecībā pret katru no prasītājiem ir uzskatāmi par rupjiem un nesamērīgi aizskarošiem bez pietiekamas faktiskās bāzes – kuri attiecībā pret LNOB un kuri – pret fiziskajām personām.
Tāpat AT norādīja, ka ir svarīgi nošķirt, vai publikācijā izteiktie aizskarošie apgalvojumi vai salīdzinājumi attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi vai arī uz tās profesionālo darbību, un būtiski kritēriji, izvērtējot pieļaujamās kritikas robežas, ir publikācijas mērķis un iemesli, kādēļ izvēlēti aizskaroši izteikumi.
Tiesas ieskatā, apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi, vai raksta pamatmērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz valsts kapitālsabiedrības valdes locekļu rīcību ar sabiedrībai būtisku kultūras un mākslas objektu, vai arī personiski aizvainot prasītājus.
Turklāt AT norādīja, ka publikācijas mērķis un faktiskā bāze rakstā lietoto izteicienu izvēlei pārbaudāmi, novērtējot visu rakstu kopumā, nevis tikai prasības pieteikumā norādītās trīs rindkopas vai atsevišķas to frāzes. Nepieciešams ņemt vērā arī publikācijas žanrs un rakstā lietotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.
AT spriedumā piekrita kasācijas sūdzības argumentam, ka apgabaltiesa nepareizi noteikusi LNOB valdes locekļu kritikas robežas. AT atzina, ka publiskas personas statuss ir attiecināms uz plašāku personu loku nekā tikai politiķi. Minētais izriet arī no ECT praksē nostiprinātajām atziņām attiecībā uz pieļaujamajām kritikas robežām pret publiskām personām, kuras apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā.
Konkrētajā lietā nav runas par jebkuru ierēdni, bet gan par valdes locekļiem LNOB, proti, tādā valsts kapitālsabiedrībā, kurai, kā apgabaltiesa secinājusi un kas nav apstrīdēts kasācijas sūdzībā, ir īpašs statuss valsts kultūras jomā. Šādu amatpersonu rīcība, kas saistīta ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, ir pakļauta sabiedrības un žurnālistu ciešai uzraudzībai, un šīm amatpersonām ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmēra iedzīvotājiem un jābūt ar lielāku tolerances pakāpi.
AT spriedumā vērsa uzmanību uz kritērijiem, nosakot nemantiskā kaitējuma apmēru par goda un cieņas aizskārumu, tostarp uz nepieciešamību vērtēt aizskarto tiesību un interešu nozīmīgumu, kaitējuma raksturu, smagumu un sekas. Gadījumā, ja tiesa konstatē nemantiskā kaitējuma esību, noteiktā kompensācija nedrīkst būt nesamērīga, un tai ir jānodrošina līdzsvars starp vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību.
Proti, jāgūst pārliecība, ka konkrētajā gadījumā noteiktās kompensācijas radītais efekts nav tāds, ka tas pilnībā liegtu tiesības uz vārda brīvību un atturētu atbildētāju izteikties par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Piespriestajai summai ir jāizpilda trīs galvenās funkcijas, proti, taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkciju.
Kā ziņots, apgabaltiesa 2017.gada janvāra beigās apelācijas instancē daļēji apmierināja LNOB prasību pret portālu “Tvnet” saistībā ar viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka Igora Krutoja privāta pasākuma rīkošanai 2014.gada 29.jūlijā.
Tiesa uzlika par pienākumu “Tvnet” publicēt atvainošanos par LNOB un šīs iestādes amatpersonu – Zigmara Liepiņa, Ineses Eglītes un Dainas Markovas – goda un cieņas aizskaršanu un par labu LNOB piedzina 50 000 eiro, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gadā lēma no “Tvnet” piedzīt 129 873 eiro.
Rīgas apgabaltiesa arī nolēma piedzīt no “Tvnet” par labu atbildētājiem izdevumus, kas samaksāti par advokāta palīdzību, taču mazākā apmērā, nekā to lēma pirmās instances tiesa.
Strīda būtība ir tajā, ka “Tvnet” 2014.gada 4.augustā savā portālā publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu “Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”. Tā autors ir persona, kas raksta ar pseidonīmu Olivers Everts.
LNOB ieskatā, autors “nepieļaujami rupji un aizskaroši” vēršas pret LNOB un tās vadību par operas telpu izīrēšanu Krutoja privāta pasākuma rīkošanai. “Publicējot minētos izteikumus, atbildētājs ir aizskāris prasītāju Satversmes 95.pantā nostiprinātās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un pārkāpis likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas aizliedz publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu,” iepriekš norādīja LNOB pārstāvji.
Ņemot vērā, ka “Tvnet” noliedz pārkāpuma izdarīšanas faktu, LNOB vērsās tiesā.
Portāla “Tvnet” tā laika galvenā redaktore Zita Lunde jau pēc pirmās instances tiesas komentēja, ka portāls spriedumam nepiekrīt un to uzskata par pilnīgi nepamatotu. “Pārlasot argumentāciju, rodas jautājums, vai tiesai ir izpratne par mediju un žurnālistu pienākumiem, tas ir, skaidri nodalīt viedokli no ziņām, kas šajā gadījumā tika ievērots pilnībā. Žurnālisti var lietot dažādus izteiksmes līdzekļus, lai savu viedokli lasītājam pasniegtu saprotamā valodā, izmantojot tēlainus izteiksmes līdzekļus,” norāda Lunde.
“Viedokļi ir subjektīvu uzskatu žurnālistikas žanrs. Tā nav ziņa,” skaidro agrākā galvenā redaktore.
Sods par tiesas ieskatā pārāk “sulīgiem” izteikumiem komentārā ir bīstams precedents Latvijas tiesu praksē, kas nopietni apdraud vienu no demokrātiskas valsts balstiem – vārda brīvību.
“Šādi asi satīriska stila raksti Latvijas žurnālistikā ir pastāvējuši gadiem. Redakciju komentāri, slejas, karikatūras, feļetoni kalpojuši diskusijas raisīšanai par sabiedriski aktuālām tēmām un to tiesības pastāvēt Latvijā garantē Satversme,” bija teikts LŽA paziņojumā.