Privatizācijas aģentūrai katastrofāls spriedums tiesvedībā ar Lipmaniem 5
Neiegūti 1,9 miljoni eiro, pienākums samaksāt pretējās puses advokātiem gandrīz 38 tūkstošus eiro, bet galvenais – tiesas spriedumā ierakstīts secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu. Šāda ir Vladimira Loginova vadītās Privatizācijas aģentūras “bilance” pēc tam, kad pirmdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa paziņoja spriedumu tās prasībā pret uzņēmējiem Kirovu un Filipu Lipmaniem.
Tā kā šī prasība tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, pilnais sprieduma teksts ar detalizētu tiesas argumentāciju publiski nav pieejams. Taču sprieduma rezolutīvā daļa noteic, ka Privatizācijas aģentūras prasība pret abiem Lipmaniem tiek noraidīta pilnā apmērā.
Turklāt šī Privatizācijas aģentūras vēršanās pret abiem uzņēmējiem, mēģinot pildīt Māra Kučinska valdības uzdevumu un piedzīt no viņiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, dārgi izmaksās nodokļu maksātājiem.
Tiesa ir nospriedusi par labu K. Lipmanam no Privatizācijas aģentūras piedzīt 14 930 eiro – šādu summu uzņēmējs bija iztērējis par advokāta Jāņa Vildera pakalpojumiem. Savukārt vēl 23 791 eiro nāksies samaksāt par advokāta Pāvela Rebenoka sniegtajiem pakalpojumiem F. Lipmanam.
Privatizācijas aģentūras prasība bija saistīta ar valstij piederējušo AS “Grindeks” akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī, atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.
Tikai nesen atklājās, ka M. Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma “Grindeks” akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.
Akciju pārdošanai nebija meklēts ne izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – “80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 eiro par vienu akciju”.
Tā nu arī kā “Grindeks” akciju valsts paketes sākumcena tika noteikti 3,78 eiro par vienu akciju, un valsts akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.
Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo “darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, M. Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar K. Lipmanu un viņa dēlu F. Lipmanu, kuru “darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības “Grindeks” akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.
Līdz ar to M. Kučinska valdība uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesūdzēt tiesā K. Lipmanu un F. Lipmanu un piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts.
K. Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī, Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.
Tas savukārt nozīmēja, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nav bijusi tiesīga pārdot un arī nav vēlējusies to darīt.
No neoficiāliem avotiem “LA” zināms, ka pilnajā tiesas sprieduma tekstā varētu būt izteikti ļoti asi pārmetumi Privatizācijas aģentūrai, kas ar valsts mantu – “Grindeks” akcijām – ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski. Tiesa, Privatizācijas aģentūrai vēl ir tiesības Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu pārsūdzēt.
