Tiešā tirdzniecība spodrina reputāciju 0
Tiecoties skaidrot sabiedrībai, ka tiešajai tirdzniecībai nav sakara ar nelegālām piramīdu shēmām un nozare godprātīgi izturas gan pret pircējiem, gan pielīgtajiem tirdzniecības aģentiem, lieli tiešās tirdzniecības uzņēmumi apvienojušies asociācijā un kopīgi apņēmušies ievērot stingru ētikas kodeksu.
Baltijas valstu Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zaleckis noliedz, ka visi tiešās tirdzniecības uzņēmumi, kas nav asociācijas biedri, būtu jāuzskata par šaubīgiem, tomēr norāda arī, ka atbildību par ētikas kategoriju ievērošanu, kas apkopotas kodeksā, var uzņemties, tikai runājot par astoņiem asociācijas biedriem. Pašlaik asociācijā apvienojušies uzņēmumi “Amway”, “Herbalife Nutrition”, “Lux”, “Mary Kay”, “NeoLife”, “NL International”, “Oriflame” un “ZinZino”.
Pēc Eiropas Tiešās tirdzniecības asociācijas ziņām, 2018. gadā kopējais tiešās tirdzniecības neto apgrozījums Latvijā bijis 65 000 000 eiro, turklāt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas audzis par 5%. 2018. gadā tiešajā tirdzniecībā Latvijā iesaistījušies 62 900 cilvēki, no kuriem lielākā daļa – 90% – bijušas sievietes.
“Herbalife” – melnā avs?
Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņām, sūdzību skaits par iespējamiem patērētāju tiesību pārkāpumiem tiešās tirdzniecības uzņēmumos Latvijā ir tradicionāli neliels. “Pēdējos gados tas nav uzrādījis ne krasa pieauguma, ne būtiskas samazināšanās tendences,” precizē PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Tomēr, iespējams, tā ir kāda Latvijas īpatnība. Citviet savu taisnību, ka darbība netiek organizēta pēc nelegālu piramīdas shēmu principa, atsevišķiem tiešās tirdzniecības nozares uzņēmumiem ne tik senā pagātnē nācies aizstāvēt arī tiesā. Stāsts ir par “Herbalife”, ar kura darbību nebija apmierināti uzņēmuma produkcijas izplatītāji. 2011. gadā Briseles Komerctiesa atzina, ka “Herbalife” darbojies kā nelegāla piramīdas shēma, taču 2013. gadā Beļģijas apelācijas tiesa lēma pretēji zemākas instances tiesas spriedumam.
Vēlāk pēc ASV Federālās tirdzniecības komisijas spiediena 2016. gadā “Herbalife” mainīja savu biznesa modeli un samaksāja simtiem miljonu lielu soda naudu, kas tika sadalīta kompensācijās 350 000 uzņēmuma produkcijas izplatītājiem. 2018. gadā “Herbalife” nomainīja uzņēmuma nosaukumu uz “Herbalife Nutrition”.
Lai arī atsevišķās pasaules valstīs “Herbalife” joprojām ir ierauts tiesvedībā, Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pēdējos gados sūdzības par uzņēmumu nav saņemtas. Ja ne PTAC, tad Latvijas interneta vidē tomēr ir rodamas negatīvas atsauksmes par “Herbalife” darbības principiem, kas turklāt ir visai jaunas – no šī gada pavasara.
Tā, piemēram, portālā “sudzibas.lv” kāds “vikings09” atklāj nianses par “Herbalife” svara nomešanas programmu: “Ja jūs uzrādīsiet pat trīs reizes labāku rezultātu par citiem, balvas vienmēr saņem viņiem pietuvināti cilvēki, kuri, izrādās, katru dienu ir likuši reklāmas par šo produktu internetā un pildījuši vēl visādus nesaprotamus sētas likumus…”
Savukārt Tiešās tirdzniecības uzņēmumu asociācija patērētāju sūdzības par produktu kvalitāti vai neievērotām patērētāju tiesībām, ja tādas radušās sadarbībā ar asociācijas biedriem, sola risināt pati saviem spēkiem.
“Līdz šim tas mums ir labi izdevies,” apgalvo Gintauts Zaleckis. “Patiesībā mudinām klientus vērsties pa tiešo tirdzniecības uzņēmumā, un lielākoties viss tiek atrisināts arī bez mūsu līdzdalības. Pērn Baltijā bija tikai viens gadījums, kur nācās iejaukties arī asociācijai. Visās trīs Baltijas valstīs mēs veiksmīgi sadarbojamies arī ar patērētāju tiesību aizsardzības centriem.”
Norobežojas no krāpniekiem
Domājams, ka iespēju kļūt par tiešās tirdzniecības uzņēmuma produktu tirgotāju papildu ienākumu gūšanai ir apsvēruši daudzi. Lai nodrošinātos pret saistībām ar krāpniekiem un nenoslēgtu līgumu, kura nosacījumi cerētās peļņas vietā pārdevējam nes zaudējumus, Tiešās tirdzniecības asociācija savā mājas lapā ir izvietojusi svarīgus padomus (http://www.tta.lv/biznesa-iespejas/ka-izveleties-uznemumu/).
Piemēram, ir vērts zināt, ka sākotnējā iemaksa par demonstrācijas komplektu parasti ir neliela, un uzņēmumam ir jābūt saprātīgai nepārdoto preču atpakaļ pārdošanas politikai, ja nolemts sadarbību pārtraukt. Būtiski arī, ka galvenajam akcentam ir jābūt vērstam uz produktu tirgošanu, nevis citu tirgotāju piesaisti: ieteikts kritiski attiekties pret ikvienu, kas apgalvo, ka kļūsiet bagāts, izmantojot vienīgi viņu produktus vai iesaistot biznesā jaunus cilvēkus.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas padomes priekšsēdētāja un SIA “Oriflame Latvija” valdes locekle Izabela Reszka norāda uz galvenajām pazīmēm, kas atšķir nelegālu piramīdas shēmu no godīga biznesa: “Piramīdas shēmā atalgojums rodas no jaunu dalībnieku un viņu ieguldījumu pievienošanas, nevis no reālu produktu pārdošanas un izplatīšanas faktiskiem patērētājiem.” Gintauts Zaleckis savukārt ir pārliecināts, ka piramīdas shēmas, kurās Baltijas valstu cilvēki zaudēja naudu neilgi pēc neatkarības atgūšanas, ir kļuvušas par pamatu aizspriedumiem pret jebkāda veida tīkla mārketingu – nereti arī tad, ja tas tiek izmantots godīgā biznesā.
Akcentē mūsdienīgus aspektus
Tiešās tirdzniecības uzņēmumi, līdzīgi kā tas ir citās apkalpojošās sfēras nozarēs, šobrīd cīnās ar darbinieku trūkumu, tomēr, pēc Izabelas Reszkas vārdiem, mērena interese par iespēju iesaistīties šajā biznesā saglabājas. “Mācību kursus jaunajiem konsultantiem mēs “Oriflame” organizējam katru nedēļu,” viņa skaidro. Bet Gintauts Zaleckis, viņu papildinot, norāda uz aspektiem, kas tiešās tirdzniecības aģenta ikdienu izgaismo mūsdienīgam darba meklētājam pievilcīgā gaismā: “Darbs tiešajā tirdzniecībā ir piemērots cilvēkiem, kas vēlas elastīgu darba un brīvā laika attiecību sabalansēšanu.”
Izabela Reszka ir apņēmības pilna kliedēt arī citus mītus: “Baltijā es saskaros ar viedokli, ka tiešā tirdzniecība ir kaut kas vecmodīgs, tomēr tā nebūt nav. Liela daļa mūsu darbinieku ir jaunieši, kas novērtē ne tikai iespēju strādāt elastīgas darba stundas, bet arī to, ka darbu ir iespēja veikt attālināti, turklāt pēdējā laikā mēs aktīvi izmantojam arī tehnoloģiju piedāvātās iespējas, piemēram, organizējot virtuālas tikšanās ar klientiem vai klientu grupām.”
Rada diskutablas situācijas
Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa norāda, ka lielākoties sūdzības no patērētājiem tiek saņemtas situācijās, kad tiešās tirdzniecības uzņēmums atsakās ievērot likumā noteiktās 14 dienu atteikuma tiesības. Ja prece iegādāta ārpus tirdzniecības vietas, klientam 14 dienu laikā ir tiesības atdot to atpakaļ un vienpusēji atteikties no līgumsaistībām, nepaskaidrojot iemeslu.
“Protams, arī šajā ziņā rodas dažādas diskutablas situācijas,” novērojusi Baiba Vītoliņa. “Piemēram, tas, ka atsevišķi tiešās tirdzniecības uzņēmumi iekārto savas tirdzniecības vietas lielveikalos, un pircējiem būtu jārēķinās, ka 14 dienu atteikuma tiesības uz šādā veikalā iegādātu produktu vairs neattiecas. Cits jautājums – vai, piemēram, izpakotu matraci jau varētu uzskatīt par lietotu. PTAC ieskatā klientam atteikuma tiesības ir arī gadījumā, ja prece ir lietota. Vienīgi varētu diskutēt, cik par šo lietojumu viņam būtu jāsamaksā. Tā kā minētās atteikuma tiesības neattiecas uz higiēnas precēm, pārdevējs varētu uzskatīt, ka matracis ir higiēnas prece. PTAC gan ir cits viedoklis arī šajā jautājumā.”
PTAC direktore uzsver, ka pašlaik aizvien aktuālāks kļūst arī jautājums par influenceru vai tiešās tirdzniecības konsultantu darbību virtuālā vidē, kas, reklamējot to vai citu produktu, nenorāda, ka informācijā ietverta apmaksāta reklāma.
