Tiesa skatīs “Ulubeles” strīdu ar Rīgas domi par suņu un kaķu izmitināšanu 0
Tiesai būs atkārtoti jāskata biedrības “Dzīvnieku pansija “Ulubele”” strīds ar Rīgas domi par līguma suņu un kaķu izmitināšanai izpildi, aģentūrai LETA pavēstīja Senāta pārstāve Baiba Kataja.
Patversme vērsās tiesā, jo dome izmantoja citus pakalpojuma sniedzējus, kad iepirkuma rezultātā tiesības to sniegt ieguvusī “Ulubele” lielā dzīvnieku skaita dēļ bija pārsniegusi līgumā paredzētos izdevumus.
Kataja informēja, ka Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts “Ulubeles” pieteikums saistībā ar noslēgto līgumu par tiesībām izmitināt un sniegt aprūpi Rīgas pilsētā izķertajiem un cietušajiem suņiem un kaķiem nepienācīgu izpildi.
Senāts spriedumā norādījis, ka apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka pašvaldība pareizi izpildījusi ar patversmi noslēgtos līgumus, nav ņēmusi vērā, ka no līgumiem izrietošās saistības ir vērtējamas kopsakarā ar iepirkuma procedūras mērķi, iepirkuma priekšmetu un to, ka patversme konkursa rezultātā ir ieguvusi tiesības būt par primāro izķerto un cietušo suņu un kaķu izmitinātāju.
Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Lietas faktiskie apstākļi saistīti ar to, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments bija rīkojis atklātus konkursus par tiesībām izmitināt un sniegt aprūpi Rīgas pilsētā izķertajiem un cietušajiem suņiem un kaķiem. Iepirkumu dokumentācijā netika ierobežots iepērkamā pakalpojuma apjoms, vien tika norādīts pašvaldības prognozētais suņu un kaķu skaits, kam gada griezumā varētu būt nepieciešama izmitināšana un aprūpe.
“Ulubele” uzvarēja šajos iepirkumos. Līgumos pašvaldība atbilstoši apstiprinātajam budžetam norādīja summu, kuru tā paredzējusi tērēt attiecīgajai vajadzībai. Tomēr praksē attiecīgajā gadā dzīvnieku skaits, kuram bija nepieciešama izmitināšana un aprūpe, bija tāds, ka ar dzīvnieku izmitināšanu saistītie izdevumi pārsniedza summu, kas bija paredzēta ar patversmi noslēgtajos līgumos.
Atsaucoties uz šo apstākli, pašvaldība pārtrauca vest izmitināmos dzīvniekus uz “Ulubeli” un dzīvnieku izmitināšanas pakalpojumus iepirka no citiem šādu patversmju uzturētājiem, kuri konkursa rezultātā nebija ieguvuši tiesības nodrošināt attiecīgos pakalpojumus.
Senāts atzina, ka, izskatot konkrēto strīdu, jāņem vērā, ka no iepirkuma dokumentācijas kopumā izriet, ka iestādes mērķis, izsludinot iepirkumu, bija izvēlēties izķerto un cietušo suņu izmitināšanas un aprūpes pakalpojuma sniedzēju nākamajiem četriem gadiem. Savukārt līdzekļi, kas attiecīgajā gadā tērējami konkrētā pakalpojuma iegādei, tika noteikti pakalpojuma līgumā, ņemot vērā budžetā paredzētos līdzekļus, uzvarējušā pretendenta piedāvājumu un pašvaldības prognozes par patversmē uzņemamajiem dzīvniekiem.
Tādējādi “Ulubele”, uzvarot iepirkumā, varēja rēķināties, ka tad, ja pašvaldībai būs nepieciešami suņu vai kaķu izmitināšanas un aprūpes pakalpojumi, par šo pakalpojumu sniedzēju būs uzskatāma tieši tā, un tikai tad, ja patversme atteiksies uzņemt minētos dzīvniekus, tie tiks nogādāti citās patversmēs.
Minēto tiešā tekstā paredzēja arī saistībā ar suņu izmitināšanu noslēgtā vispārīgā vienošanās, kuras projekts bija pievienots iepirkuma dokumentācijai.
Senāts spriedumā uzsvēra, ka pakalpojuma līgumā pielīgtās saistības nav vērtējamas atrauti no tā mērķa, kura sasniegšanai konkrētais iepirkums tika izsludināts. Tāpēc tas, ka “Ulubele” bija izsmēlusi pakalpojuma līgumā paredzēto maksimālo pakalpojumu iegādes summu, nevar attaisnot iestādes rīcību iegādāties pakalpojumus no tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri konkursā nav ieguvuši tiesības būt primārie tā sniedzēji.
Tas nozīmē, ka pašvaldība, iepērkot attiecīgos pakalpojumus no citām personām, lai arī “Ulubele” nebija atteikusies dzīvniekus uzņemt, nepamatoti nav respektējusi to, ka pieteicēja atbilstoši uzvarai iepirkumā un uz tās pamata noslēgtajiem līgumiem bija atzīstama par primāro patversmes pakalpojumu sniedzēju.
