Melnā papuve nav zemes ielabošanas pasākums 0
Tāpēc, redzot uz ziemu atstātu tīrumu bez veģetācijas, varam droši teikt, ka mēs faktiski neko nedarām savas zemes ielabošanas labā. Vai ir prātīgi par to vēl maksāt atbalsta maksājumus?
Degvielas patēriņš
Degvielas patēriņš ir tieši saistīts ar augsnes apstrādes dziļumu, izmantotās tehnikas veidu/noslodzi un izmantojamo darba mašīnu skaitu. Tradicionālajā tehnoloģijā maksimālais apstrādes dziļums ir līdz 25 cm, minimālajā – līdz 8 cm, bet tiešajā sējā – 5 cm. Pārbraucienu skaits pa lauku sējuma ierīkošanai minētajām tehnoloģijām ir attiecīgi 5, 2 un 1. Tas viss uzskatāmi summējas arī kopējā degvielas patēriņā uz hektāru, skaitot kopā pilnīgi visu, sākot ar augsnes apstrādi, mēslojuma iestrādi, augu aizsardzību un beidzot ar graudu transportu līdz glabāšanas vietai. Rezultāti ir iespaidīgi: tradicionālā tehnoloģija prasa ap 90 l/ha; minimālā augsnes apstrāde – ap 70 l/ha; tiešā sēja – 50 l/ha.
Crimper roller
Par minimālo augsnes apstrādi un tiešo sēju žurnālā Agro Tops rakstīts jau iepriekš, bet tiešā sēja ķērējkultūrā Latvijā ir kas ļoti jauns, tāpēc par to nedaudz plašāk. Tehnoloģija ir izgudrota ASV Rodeila institūtā, kas atrodas Kuctaunā Pensilvānijā. Austriešu izcelsmes amerikānis Džefs Moiers ir crimper roller veltņa (http://rodaleinstitute.org/our-work/organic-no-till) tehnoloģijas izgudrotājs un ieviesējs. Interesanti, ka viņa pārstāvēto institūtu savulaik dibinājis ebreju izcelsmes biznesmenis, kas nomainījis uzvārdu uz Rodale, jo tas bijis nepieciešams sekmīgākam biznesam. Ar lauksaimniecību viņam nav bijis nekāda sakara, taču daži jautājumi lika Rodeilam nopietni aizdomāties. Piemēram – ja sliekai uzber sāli, tā mirst! Kāpēc tad mēs mēslojam laukus faktiski ar sāli? Dabā taču tā nenotiek! Un kāpēc mēs indējam nezāles, kukaiņus un slimības ar indi un pēc tam ēdam to, ko esam apindējuši? Tā taču mēs paši arī apēdam indi!
Pēc šīm pārdomām Rodeils nonāca pie pārliecības, ka tas, ko mēs darām ar zemi, ir tas pats, ko darām paši ar sevi. Vesela augsne nozīmē veselīgu pārtiku, un veselīga pārtika nozīmē veselu cilvēku. Elementāri! Tad viņš iekārtoja 120 ha lielu izmēģinājumu saimniecību, uz kuras bāzes vēlāk izveidojās Rodeila institūts.
Kā saimniekot saprātīgi un dabai draudzīgi? Lūk, dažas pamatatziņas.
– Bioloģiskā lauksaimniecība nav nekas arhaisks – mēs mierīgi varam izmantot pilnīgi visu, kas nav kaitīgs. Navigācija un precīzā lauksaimniecība? Protams! Jaunākā tehnika? Uz priekšu! Zinātnes atziņas? Jā!
– Lai izaudzētu jebko, mums kārtīgi jāpabaro zeme (tārpi, sēnes, mikroorganismi – viss), bet mēs tik grozām augsni no vienas puses uz otru. Nevienam no minētajiem organismiem tas nepatīk, bet bez tiem augsne ir mirusi.
– Augkopības saimniecībā augu maiņa ir efektīvākais veids, kā cīnīties pret nezālēm.
– Melna zeme (arī ziemā) nozīmē, ka mēs neko nedarām augsnes ielabošanai.
– Svarīgi, lai augsne nav plika – labākā mulča uz lauka ir turpat izaudzētas un uz lauka virsmas atstātas pieveltas (nesmalcinātas un nepļautas) viengadīgas ķērējkultūras. Uz tādas virsmas var sēt arī lietū – nav dubļu, erozijas, ir optimāls mikroklimats, nav nezāļu un nav iztvaikošanas. Viss aug griezdamies.
– Jo laicīgāk ķērējkultūru iesēs, jo labāk; var sēt arī jūlija beigās.
– Jo vairāk komponentu, jo ķērējkultūrai mazāks risks iznīkt.
-Ķērējkultūrām jāļauj paaugties un uzziedēt – tas ir pretēji tradicionālajai pieejai, kad zaļo masu indējam ar augu aizsardzības līdzekļiem (AAL), nevis mehāniski pieveļam ar speciālu augu salauzīšanai paredzēto veltni – roller crimper. Tomēr tas ir daudz efektīvāk augsnes aizsardzībai, jo biomasa lielāka un aizsargsega biezāka.
– Jāizvēlas kultūras, kas pēc ķērējaugu pievelšanas sējamas iespējami vēlāk.
l Jāizmanto sējmašīnas tikai ar disku sējas lemesīšiem un pietiekamu masu, lai lemesīši varētu pārgriezt pievelto slāni, – vislabāk tiešās sējas sējmašīnas.
l Vienā gājienā varam pievelt un salauzīt kaut vai pusotru metru garu ķērējkultūru un arī iesēt vēlamo kultūru. Galvenais: darām visu laikā, kvalitatīvi un ar minimāliem izdevumiem – vienā gājienā!
KopsavilkumsTiešā sēja ir lēta, efektīva, resursus taupoša un ilgtspējīga tehnoloģija, kas strādā vienīgi tad, ja tiek precīzi realizēta.
Strādājot ar tiešo sēju, varam ievērojami samazināt SEG emisiju, kā arī augu barības vielu izskalošanās apjomus, vienlaikus ietaupot uz degvielas patēriņa, darbaspēka izmaksu un kapitāla izmaksu rēķina.< Pilnīga un kvalitatīva pāreja uz tiešās sējas tehnoloģiju realizējama trīs līdz piecu gadu laikā. Ķērējkultūru izmantošana ir veids, kā efektīvāk izmantot augsnes potenciālu, vienlaikus pasargājot apkārtējo vidi no piesārņojuma riska. Tekstā lietotie termini
Minimālā augsnes apstrāde ir tehnoloģija, kad aršanas vietā izvēlamies citu (parasti kombinētu) augsnes apstrādes veidu bez augsnes apvēršanas, sastrādājot (sajaucot un irdinot) augsni līdz 8 cm dziļumam.< Tiešā sēja ir tehnoloģija, kad vienīgā augsnes apstrādes operācija ir sēklas vadziņas iegriešana ar sējas lemesīšiem vai pirms tiem izvietotiem diskiem. Tiešā sēja ar ķērējkultūru ir tehnoloģija, kur ar tiešās sējas sējmašīnu tiek sēts tieši ar ķērējkultūru klātā laukā, ķērējkultūras pieliekšanai un salauzīšanai izmantojot speciālu ribu veltni (crimper roller). Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
