Parlamenta atlaistais Ainārs Dimants pirmdien atgriežas amatā 6
Pēdējā darbadienā pirms Ziemassvētkiem Administratīvā rajona tiesa sagādāja nepatīkamu pārsteigumu Saeimai, ar savu spriedumu atceļot parlamenta lēmumu par Aināra Dimanta atlaišanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Dimantam tas ļauj no šodienas atgriezties amatā, bet Saeimā izraisījis apjukumu. Jāpiebilst, ka tiesa bijusi ļoti kritiska deputāta darba vērtējumā – tā Saeimu vaino paviršībā un patvaļā.
Kas notika jūnijā
Šī gada jūnijā Saeimas 11 deputāti iesniegumā Saeimas prezidijam pieprasīja visa NEPLP tābrīža sastāva (Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Ivars Zviedris, Dainis Mjartāns) atlaišanu. Dokumenta parakstītāji (Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis no “Vienotības”, Augusts Brigmanis, Andris Siliņš un Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Šics un Liepiņš no Latvijas Reģionu apvienības) padomes locekļiem pārmeta apraides atļaujas izsniegšanu krievu valodā raidošajai raidstacijai “Radio Skonto Plus”, kas esot nepieņemami pašreizējā informatīvā kara apstākļos. Tāpat iesnieguma autori atsaucās uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kurā norādīts uz NEPLP neefektīvu rīcību ar 1,8 miljoniem eiro. Piesauktas tika pat Latvijas Radio piektajā kanālā “Pieci.lv” izskanējušās rupjības. Pēc tā visa deputātiem esot radušās šaubas par NEPLP locekļu reputāciju, kompetenci un spēju efektīvi rīkoties ar padomei piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Tomēr ne visi parlamentārieši bija noskaņoti tik kareivīgi. Turpinot diskusijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, deputāti vienojās tikai par padomes vadītāja Aināra Dimanta atlaišanu. Šāds lēmums tad arī tika pieņemts 8. jūlija Saeimas ārkārtas sēdē. Tiesa, tautas kalpu domas dalījās. “Vienotības” liberālā spārna pārstāvji, kā arī Ilmārs Latkovskis no Nacionālās apvienības pauda bažas, ka Saeima pret NEPLP īsteno politisku vajāšanu. Balsojumā Dimanta atlaišanu atbalstīja 50 deputāti, pret bija astoņi un trīs atturējās.
Uzreiz pēc atlaišanas Dimants paziņoja, ka ir pārkāpta gan mediju regulatora neatkarība, gan viņa kā privātpersonas pamattiesības, un pauda gatavību to aizstāvēt tiesā.
Saeimu vaino patvaļā
Administratīvā rajona tiesa 23. decembra spriedumā secinājusi, ka Saeima, lemjot par NEPLP priekšsēdētāja atstādināšanu, nav analizējusi un līdz ar to arī nav pienācīgi izvērtējusi, vai Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītie trūkumi parasti noved pie amatpersonas vai iestādes vadītāja atbrīvošanas no amata. Turklāt šajā gadījumā parlamentam būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga analīze, jo padomi kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugu nedrīkst pakļaut politiskam spiedienam, turklāt padomes kā neatkarīgas iestādes statuss nostiprināts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šādas analīzes trūkuma dēļ Saeima savā rīcībā ir pieļāvusi acīm redzamu kļūdu, secinājusi tiesa. Tāpat parlaments savā rīcībā neesot ievērojis patvaļas aizlieguma principu, proti, apsvērumos iekļaujamo faktu klāstam ir jāatbilst nepieciešamā lēmuma pieņemšanai, lēmuma pieņēmējs nedrīkst procesā apzināti ieviest faktus, kas nav nepieciešami lēmuma pieņemšanā.
Atgriezīsies kā loceklis
Tiesas spriedums stājas spēkā nekavējoties. Tādēļ Saeimas lēmums zaudējis spēku un Dimants jau no šodienas ir atjaunots NEPLP locekļa amatā. Gluži negribot Dimantam atgriezties padomē palīdzējusi pati Saeima, vairākkārt pagarinot konkursu un vilcinoties ar viņa pēcteča meklēšanu. Izsludinātais konkurss uz vakanto NEPLP locekļa vietu tagad būs jāpārtrauc. Ja piektais padomes loceklis jau būtu apstiprināts, tad Dimanta atjaunošana amatā nebūtu iespējama un viņam nāktos samierināties ar materiālu kompensāciju.
Par to, vai viņam atkal jāpārņem padomes priekšsēdētāja pienākumi, ko pašreiz veic Aija Dulevska, jālemj pašai padomei. Nākamā NEPLP sēde paredzēta 30. decembrī, bet tās darba kārtība jau esot aizpildīta, tādēļ par priekšsēdētāju, visticamāk, tiks lemts janvāra pirmajā pusē. Šeit gan Dimanta izredzes nav tik spožas. Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, pēdējā pusgada laika pārējie padomes locekļi savu bijušo priekšsēdētāju sākuši vērtēt kritiskāk, jo vairākkārt esot nācies labot viņa pieļautās kļūdas. Vēl viens arguments pret Dimanta atgriešanos priekšsēdētāja amatā varētu būt viņa saasinātās attiecības ar Saeimu. NEPLP gan ir neatkarīga institūcija, bet tās ikdienas darbā sadarbība ar likumdevēju esot ļoti nepieciešama.
Dimants ziņu aģentūrai LETA stāstījis, ka pirms atgriešanās pie jautājuma par priekšsēdētāja izvēli šodien plāno konsultēties ar pārējiem padomes locekļiem. Pēc viņa atlaišanas padome bija vienojusies vispirms sagaidīt piekto locekli un tikai pēc tam vēlēt priekšsēdētāju. “Pašlaik visas pilnvaras tomēr ir līdz attiecīgajam lēmumam Dulevskai kā pienākumu izpildītājai. Tas arī ir loģiski, jo netaisos atbildēt kaut vai par šodien pieņemtajiem lēmumiem vai parakstītajiem dokumentiem. Ja jau būtu tā, kā saka Saeimas Juridiskais birojs, tad momentāni Dulevska nevarētu neko vairs parakstīt, kaut vai mazāko dokumentu par zīmuļu iegādi,” teicis Dimants.
Runājot par finansiāla rakstura pretenzijām, viņš norādījis, ka ir jāsaņem atalgojums par posmu, kura laikā viņam tika prettiesiski liegts veikt padomes locekļa pienākumus: “Šeit jāsagaida sprieduma stāšanās spēkā, un tad attiecīgi tas tiks prasīts, papildus domāju par tiem izdevumiem, kas man ir radušies, algojot advokātu.”
Saeima, visticamāk, pārsūdzēs spriedumu
Administratīvās rajona tiesas spriedumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Par to, vai izmantot šo iespēju, Saeimas prezidijs varētu lemt tuvākajā laikā. Manis aptaujātie dažādu frakciju pārstāvji pauda uzskatu, ka parlamentam par savu taisnību vajadzētu turpināt cīnīties līdz galam.
“Pēdējā pusgada laikā sadarbība ar padomi bija konstruktīva. Pārstāvji vienmēr ieradās uz komisijas sēdēm, kad viņus aicinājām, bija gatavi sniegt informāciju un priekšlikumus. Dimanta kunga vadības laikā šīs lietas diemžēl kliboja,” teica Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Arī deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš visaktīvāk aģitēja par Dimanta atlaišanu, uzskata, ka bez viņa padome strādājusi labāk. “Vadības stilā bija vērojamas izmaiņas. Beidzot padomes locekļi bija sākuši komunicēt ar nozares pārstāvjiem, veidojās normāls dialogs arī ar politiķiem. Tas vilciens bija sācis kustēties, bet te pēkšņi norauj stopkrānu tam visam! Sajūta kā aplietam ar aukstu ūdeni,” sašutumu neslēpa Kaimiņš. Viņš arī pauda izbrīnu, ka Saeimas lēmumus tā vienkārši var pārsūdzēt administratīvā kārtībā. “Tad kas būs nākamais – 4. maija deklarāciju varbūt arī kādam sagribēsies administratīvā kārtībā pārsūdzēt?” retoriski jautāja deputāts.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka apstiprina, ka pēdējos mēnešos komunikācija starp padomi un mediju pārstāvjiem uzlabojusies, bet tas tikpat labi varētu būt saistīts arī ar Valsts prezidenta aktivitātēm radio valodu sadalījuma jautājumā: “NEPLP ir nepieciešams veikt nopietnu reformu. Šī institūcija jāsadala, lai novērstu interešu konfliktu, ka tā vienlaikus ir gan sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja, gan elektronisko komercmediju uzraudze. Kamēr tas netiks izdarīts, padome nevarēs normāli pastrādāt un tikai mocīsies ar iekšējiem konfliktiem – lai kāds tur būtu vadītājs un sastāvs.”
