Tiesa piešķir patvērumu Latvijā sešu cilvēku lielai afgāņu ģimenei 1
Administratīvā rajona tiesa, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam, nolēmusi piešķirt patvērumu Latvijā kādai sešu cilvēku lielai afgāņu ģimenei, liecina publiski pieejamais spriedums.
Valsts robežsardzē pagājušā gada pavasarī tika saņemts ģimenes iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Vecāki lūdza piešķirt patvērumu arī saviem četriem nepilngadīgajiem bērniem.
Ģimenes māte iesniegumā norādījusi, ka patvērumu lūgusi saistībā ar to, ka viņas ģimene Afganistānā neesot drošībā, kā arī to, ka teroristu grupējums “Taliban” viņas vīru mēģinājis piespiest karot teroristiskā grupējuma pusē. Savukārt ģimenes galva iesniegumā lūdzis patvērumu saistībā ar Afganistānā esošo vispārējo nestabilitāti un nedrošību un to, ka viņa bērni nevar iegūt pienācīgu izglītību.
PMLP nolēma atteikt piešķirt patvērumu Latvijā, bet ģimene PMLP lēmumu pērn pārsūdzēja tiesā.
Ģimenes paskaidrojumos teikts, ka tā bija spiesta pamest valsti tādēļ, ka ģimenes galva bija strādājis par apsargu organizācijā, kas cīnās par mieru Afganistānā. Tēvs savu māju un saimniecību pārdevis savam brālēnam par 31 000 ASV dolāru un māju Kabulā par 45 000 ASV dolāru.
Vīrietis baidoties par savas sievas, četru bērnu un nedzimušā bērna dzīvību, jo “Taliban” vairākas reizes bija sūtījuši vēstules, draudot ar nāvi, ja viņš nepievienosies “Taliban” un nepalīdzēs cīņā ar neticīgajiem.
Ģimene paskaidrojusi, ka pie vietējām varas iestādēm nav jēgas vērsties, uz tām nevar paļauties un iedzīvotāji vienmēr tiek atstāti bez palīdzības, to apstiprina arī starptautisko organizāciju pētījumi. Tāpat patiesībai neatbilst pārsūdzētajā PMLP lēmumā konstatētais, ka valstī kopējais drošības līmenis esot apmierinošs un ģimene var droši atgriezties Afganistānā.
Tiesai esot zināms, ka “Taliban” izmanto draudu jeb tā sauktās “nakts vēstules” pārsvarā Afganistānas lauku reģionos. Parasti vēstuļu mērķis ir iebaidīt vai pakļaut rīkoties pēc “Taliban” norādēm, vai arī panākt, lai iedzīvotāji nesadarbotos ar Afganistānas valdību vai starptautisko sabiedrību. Tiesa ņēmusi vērā, ka ģimenes galva ir dzīvojis Kabulā, kur šādu draudu vēstuļu sūtīšana nav izplatīta, līdz ar to tiesa apšaubījusi, ka draudus pieteicējs ir saņēmis arī Kabulā.
Ģimene norādījusi, ka tēvs ir saņēmis draudus no “Taliban” trīs vai četras reizes, tomēr nekādas citas darbības “Taliban” nav veicis. Ja “Taliban” patiešām būtu ieinteresēts pieteicēja savervēšanā, teroristiskais grupējums nebūtu gadiem gaidījis, norādījusi tiesa. Tā ņēmusi vērā arī apstākli, ka “Taliban” draudu vēstuļu viltošana ir plaši izplatīts paņēmiens, lai tādā veidā nodrošinātu lielāku iespējamību iegūt patvērumu.
Līdz ar to tiesa pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu noraidījusi.
Iepazīstoties ar vispārējo drošības situāciju Afganistānā, tiesa konstatēja, ka drošības situācija valstī saglabājas neparedzama un civiliedzīvotāji turpina ciest no konflikta.
2016.gada pirmajā pusgadā prasījuši vairāk civiliedzīvotāju upurus, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2015.gadā, un tas ir augstākais nogalināto skaits kopš 2009.gada.
Valstī pastāv augsts terorisma līmenis, tāpat valstī ir augsts nolaupīšanas risks. Ceļošana pa valsts autoceļiem, izņemot Kabulu, ir ļoti bīstama.
Līdz ar to tiesa secinājusi, ka ģimenes bērni, ja viņi atgrieztos Afganistānā, varētu tikt pakļauti dzīvības vai veselības apdraudējumam plaši izplatītas vardarbības dēļ bruņotu konfliktu gadījumā. Turklāt konkrētajā gadījumā tiesa par izšķirošu apstākli uzskatījusi, ka līdzpieteicēji ir ieradušies Latvijā kopā ar četriem nepilngadīgiem bērniem, ģimenes māte ir stāvoklī, līdz ar to nolēmums par patvēruma piešķiršanu attiecināms arī uz bērniem.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka jebkurš lēmums, kas attiecas uz bērnu, jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības, teikts spriedumā.
Vienlaikus tiesa uzskata, ka “Taliban” gaitas un aktivitātes nav prognozējamas ar tādu ticamību, lai tiesa šī sprieduma sastādīšanas brīdī būtu droša, ka ģimenes bērni, atgriežoties Afganistānā, netiks pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam.
Ņemot vērā minēto, tiesa nolēmusi uzlikt par pienākumu PMLP izdot lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu šai ģimenei.
Likums paredz, ka bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo – uz gadu. Ja joprojām pastāv atbilstoši apstākļi, tad alternatīvo statusu ir iespējams pagarināt.
Jau ziņots, ka pagājušā gada pavasarī Administratīvā rajona tiesa, pretēji PMLP lēmumam, piešķīra bēgļa statusu kādam Afganistānas pilsonim, kuru mēģinājis savervēt grupējums “Taliban”.
Tāpat pērn Administratīvā rajona tiesa, pretēji PMLP, nolēma piešķirt alternatīvo statusu Latvijā piecu cilvēku lielai irākiešu ģimenei, kurā aug arī ļoti slima meitenīte,
