Tiesa pieņēmusi izskatīšanai četras prasības par paaugstināto OIK 0
Administratīvā apgabaltiesa pieņēmusi izskatīšanai divu privātpersonu, kā arī divu uzņēmumu – “Saldus mežrūpniecība” un “Strelēcija” – pieteikumus, kuros lūgts atcelt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu par paaugstināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no šā gada aprīļa, aģentūrai BNS apliecināja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.
Viņa informēja, ka privātpersonu pieteikumi pēc būtības tiks skatīti 2014.gada 27.februārī un 20.martā. “Strelēcijas” pieteikums tiks skatīts nākamā gada 27.februārī, savukārt “Saldus mežrūpniecības” prasību tiesa skatīs 2014.gada 17.martā.
Pēc Trubiņas teiktā, viena privātpersona pieteikumā lūgusi arī piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais tiesas nolēmums. Šo pieteikumu iecerēts izskatīt šā gada 29.aprīlī.
Saskaņā ar zvērinātu advokātu birojā “Adversus” iepriekš sniegto informāciju pieteikumos norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu dēļ vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem 2012.gadā nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljonu latu apmērā, kas rada ietekmi uz šā gada OIK apmēru. Šā iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt obligātā iepirkuma komponentes.
Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka SPRK nav konstatējusi, ka Latvijas energoapgādes kompānija “Latvenergo” 2012.gadā nepamatoti izmaksājusi 15,636 miljonus latu četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, – “Juglas jaudai”, “Rīgas siltumam” un “Latvenergo” Rīgas TEC-1 un TEC-2. Šī summa minētajiem ražotājiem izmaksāta kā jaudas komponente mēnešos, kuros ražotāji publiskajam elektroenerģijas tirgotājam “Latvenergo” nav pārdevuši elektroenerģiju. Saskaņā ar piemērojamajiem Ministru kabineta noteikumiem enerģijas ražotāji ir tiesīgi saņemt obligātā iepirkuma enerģijas un jaudas komponentes tikai tajos mēnešos, kuros tie ir faktiski pārdevuši elektrību “Latvenergo”.
“Elektroenerģijas galalietotājiem ir ar likumu noteikts pienākums segt publiskajam tirgotājam tikai tā reālos un pamatotos izdevumus, kas ir saistīti ar obligātā iepirkuma īstenošanu. Taču tiem nav pienākuma segt publiskā tirgotāja pieļautās kļūdas vai citu iemeslu dēļ nepamatoti veiktas izmaksas jebkuram elektroenerģijas ražotājam,” sacīja zvērināta advokāte Dace Cīrule.
Advokāts Sandis Bērtaitis piebilda, ka prettiesiski izmaksātā jaudas komponente ir ceturtā daļa no kopējās summas, ko šie četri ražotāji pērn saņēmuši OIK ietvaros virs tirgus cenas, bet šī atšķirība no 2013.gada 1.aprīļa būs jāsedz elektroenerģijas galalietotājiem. “Tādēļ SPRK ar steigu ir jāpārrēķina obligātā iepirkuma komponentes 2013.gadam, lai nepieļautu situāciju, kurā patērētājiem bez tiesiska pamatojuma ir jāmaksā par SPRK kļūdām,” viņš norādīja.
Pieteicēji uzsver, ka, nepietiekami izvērtējot “Latvenergo” iesniegtos aprēķinus un dokumentus, SPRK nav izpildījusi savu funkciju nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju interešu aizstāvību, kā to paredz likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
Tiesai būs jāvērtē, vai atcelt SPRK šā gada 20.aprīļa lēmumu par elektroenerģijas OIK no 1.aprīļa un uzdot regulatoram pieņemt jaunu lēmumu, ņemot vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.
“Latvenergo” un SPRK savukārt pārmetumus noraida.
SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane aģentūrai BNS uzsvēra, ka komisija ir pārbaudījusi visus elektroenerģijas obligātā iepirkuma aprēķinus un apstiprinājusi OIK atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai, precīzi ievērojot metodiku.
“”Latvenergo” ieskatā šis ir kārtējais nekompetentais prasījums, kas ačgārnā gaismā parāda gan obligātā enerģijas iepirkuma realizāciju, gan tā ietekmi uz maksājumiem par elektroenerģiju, jo prasības iesniedzēji, iespējams, nav līdz galam iepazinušies un izvērtējuši spēkā esošos normatīvos dokumentus, kas nosaka obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām virs četriem megavatiem (MW). “Latvenergo” jaudas maksājumus ir veicis pamatoti un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” aģentūrai BNS atzina kompānijas preses sekretāre Ivita Bidere.
Pēc viņas teiktā, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem MW īsteno pēc divdaļīgiem iepirkumu tarifiem – atsevišķi maksa par enerģiju un atsevišķi maksa par jaudu. Šie noteikumi paredz, ka jaudas komponenti nosaka kā gada maksājumu par katru koģenerācijas stacijā uzstādīto MW, bet maksājumu veic reizi mēnesī, dalot gada maksājumu 12 daļās, pat ja elektroenerģijas iepirkums konkrētajā mēnesī nav noticis, jaudas maksājuma viena 12 daļa tiek veikta. “Latvenergo” maksājumus veic atbilstoši minētajiem noteikumiem.
SPRK 20.februārī apstiprināja paaugstināto OIK, un tāir spēkā no šā gada 1.aprīļa. Saskaņā ar šo lēmumu OIK pieaug par 54% jeb 0,66 santīmiem par kilovatstundu. Apstiprinātā OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, turpmāk būs 1,33 santīmi par kilovatstundu (kWh), bet OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ‒ 0,56 santīmi par kWh. Tādējādi kopējais OIK apmērs būs 1,89 santīmi par kWh.
