Tiesā par 25 gadus seniem noziegumiem 2
Patlaban spēkā esošie likumi neparedz kriminālatbildības noilgumu vīrietim, kuru tiesā par noziegumiem, ko pastrādājis pirms 25 gadiem, – viņš 1994. gadā pusaudža vecumā apzaga veikalus.
Rīgas apgabaltiesā 22. oktobrī notika pirmā tiesas sēde saistībā ar valsts apsūdzības uzturētāja apelācijas protestu par pirmās instances tiesā 2017. gada 11. novembrī pieņemto attaisnojošo spriedumu krimināllietā, kurā par iespējamu līdzdalību vairākās 1994. gadā notikušās zādzībās līdz ar citiem tika apsūdzēts Romāns Siņicins, teikts Rīgas apgabaltiesas paziņojumā.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apliecināja, ka personai apsūdzība celta kopumā par četriem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros atbildība paredzēta vēl tolaik spēkā esošajā Latvijas kriminālkodeksā.
“Apsūdzība uzrādīta noteiktajā termiņā, tādējādi kriminālatbildības noilgums nav iestājies un nevar iestāties, jo šis termiņš nosaka laiku, kurā personu var saukt pie kriminālatbildības. Plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par noziedzīgā nodarījuma maznozīmīgumu ir maldinošas, jo inkriminētās kodeksa normas paredz kriminālatbildību par zādzību lielos apmēros un zādzību, kas saistīta ar iekļūšanu telpā. Līdz ar to šie noziedzīgie nodarījumi ir smagi noziegumi,” skaidroja L. Majevska.
R. Siņicina advokāts Artūrs Zvejsalnieks pastāstīja, ka klientam inkriminētas sadzīves tehnikas, apģērbu un pārtikas produktu, tostarp saldumu zādzības. Cietušā lietā nav, jo apzagto veikalu īpašnieki jau faktiski vairs neeksistē. Klients tobrīd bija 14 gadus vecs.
Aizbrauca uz ārzemēm
Pats R. Siņicins iepriekš Latvijas Televīzijai (LTV) teica, ka pēc aizturēšanas deviņdesmitajos gados policija viņu esot situsi, un, vēl būdams nepilngadīgs, viņš pirmstiesas apcietinājumā paspēja pavadīt deviņus ar pusi mēnešus. Siņicins dalību noziegumā neatzina.
“Mani pašu sita policisti, kad aizturēja. Man bija 14 gadu. Vilka galvā gāzmasku, taisīja ciet gaisa atveri, lai nevarētu elpot. Es biju piesiets pie krēsla, kuru nevarēja kustināt, ņirgājās. Daži uzrakstīja, ka ir veikuši kādas zādzības. Mani iesēdināja cietumā, es nosēdēju veselu gadu,” norādījis Siņicins.
LTV vēstīja, ka dažus gadus vēlāk vīrietis vēlreiz nokļuva tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā par zādzībām un tika notiesāts. Sodu izcieta un 2005. gadā aizbrauca no Latvijas. Ārzemēs sācis strādāt un izveidojis ģimeni.
Vecā zādzību lieta tolaik esot atlikta, par to neviens neesot interesējies. Lēmums par viņa apcietināšanu tika pieņemts 2006. gadā, Romānam par to nezinot. “Es vairākkārt braucu uz Latviju, ieguvu vadītāja apliecību, nezināju, ka esmu meklēšanā. Pēc tam atnācu mainīt pasi un mani arestēja,” LTV skaidroja Siņicins.
Rīgas rajona prokuratūras prokurore Kristīne Jakovļeva LTV teica, ka pirmās instances tiesas lēmumā nesaskata pietiekamu pamatu apsūdzētā attaisnošanai, tāpēc esot tikai loģiski, ka viņa lēmusi par protesta iesniegšanu.
Romāna Siņicina lieta tieši tiesvedības ilguma dēļ iesniegta arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tiesa šo pieteikumu ir pieņēmusi vēl pirms tiesvedības noslēguma Latvijā, vēstīja LTV.
Tiesvedības gaita
Krimināllieta Siņicina apsūdzībā ierosināta 1994. gada 6. jūlijā. Pirmās instances tiesā krimināllieta no Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras saņemta 2001. gadā, tad krimināllieta tika nodota tiesai un apsūdzētajiem izsniegti apsūdzības raksti.
Tiesājamo vai lietas dalībnieku atkārtotas neierašanās dēļ pirmās instances tiesā sēdes vairākkārt atliktas, tad tiesvedība piecas reizes apturēta un atjaunota. Pirmās instances tiesas lēmumi par tiesvedības apturēšanu/atjaunošanu no 2004. līdz 2008. gadam pieņemti vidēji reizi gadā. Šajos gados krimināllieta attiecībā pret trijiem citiem apsūdzētajiem izskatīta un pieņemts notiesājošs nolēmums.
R. Siņicins bijis izsludināts meklēšanā, un pēc kāda laika saņemta informācija no policijas, ka Siņicins atrodas Nīderlandē un tiek lūgts viņu izsludināt starptautiskajā meklēšanā un pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.
2014. gadā Ģenerālprokuratūrā pieņemts lēmums atteikt pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājumu pret Siņicinu, jo izdošana ir nesamērīga. 2015. gadā policija paziņojusi, ka meklēšana attiecībā pret Siņicinu ir izbeigta, jo viņš tika aizturēts.
Kriminālprocesu attiecībā uz apsūdzēto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atsevišķi izdalīja 2015. gadā un faktisko lietas izskatīšanu pēc būtības sāka 2016. gadā.
Spriedums pieņemts 2017. gada 11. novembrī, šajā pašā gadā tiesā iesniegts Rīgas rajona prokuratūras apelācijas protests, bet pirmās instances tiesas tiesnese lēmumu par apelācijas protesta pieņemšanu parakstīja šogad maijā.
Rīgas apgabaltiesa lietu atkārtoti saņēma šogad jūnijā. Pēc šā gada 22. oktobrī notikušās tiesas sēdes nākamā sēde saskaņā ar noslodzes grafiku ir noteikta 2020. gada 14. janvārī.
Advokāts: situācija ir absurda
Advokāts A. Zvejsalnieks situāciju ar R. Siņicinu uzskata par absurdu, jo Latvijas valsts tagad tērējot resursus, lai tiesātu par “aizvēsturisku nodarījumu”, kamēr tiesībsargājošās iestādes sūdzas par nepietiekamiem budžetiem un tiesās krājas daudz nopietnākas krimināllietas.
“Problēma ir tajā, ka ar apsūdzības uzrādīšanu nav beidzies kriminālatbildības noilgums. Tas nozīmē, ka pēc būtības var tiesāt arī cilvēku, ja viņš būtu 90. gados nozadzis kaut vai bulciņu. Es uzskatu, ka prokuratūrai no apsūdzības ir jāatsakās,” teica advokāts.
Viņš uzskata, ka valstij ir jādomā, kā šādas lietas izbeidzamas, nevis jābojā jau pieaugušam cilvēkam dzīve. Turklāt resursi šādām vecām lietām tiek tērēti ne tikai tiesas procesa organizēšanai, bet arī lai sagatavotu pieprasījumus ārvalstīm, kurās apsūdzētās personas izvēlējušās par savām dzīvesvietām.
