Tiesa nostājas Indriķa Muižnieka pusē 2
Latvijas Universitātes (LU) rektora ievēlēšanas process nav bijis nevainojams, tomēr pārkāpumi nav bijuši tik būtiski, lai Indriķi Muižnieku neapstiprinātu rektora amatā. Tā pasludinājusi Administratīvā rajona tiesa, kas uzlikusi valdībai par pienākumu trīs nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atkārtoti lemt par I. Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā.
Tāpat valstij jāatmaksā I. Muižniekam 30 eiro – valsts nodevu, ko viņš samaksājis, uzsākot tiesāšanos.
Valdībai gan ir arī iespēja mēneša laikā spriedumu pārsūdzēt administratīvajā apgabaltiesā.
No sprieduma gan nevar saprast, vai rektora vietas izpildītājs Gvido Straube var turpināt pildīt rektora amata pienākumus, vai arī viņam nekavējoties jāatbrīvo krēsls I. Muižniekam.
Kā zināms, pērn maijā notikušajā LU Satversmes sapulces sēdē par I. Muižnieku no 286 balsotājiem nobalsoja 141, bet par viņa konkurentu Gundaru Bērziņu – 128. Kaut I. Muižnieks savāca vairāk balsu, par viņu nobalsoja mazāk nekā puse klātesošo. Jūnijā tika sasaukta vēl viena Satversmes sapulce, kurās darba kārtībā rektora vēlēšanas sākotnēji nemaz nebija iekļautas. Tomēr tajā notika rektora vēlēšanu otrā kārta, kurā jau piedāvāja tikai I. Muižnieka kandidatūru un no 244 balsotājiem viņu atbalstīja 132.
Vērtējot valdības rīkojumā par I. Muižnieka neapstiprināšanu paustos argumentus, tiesa norādījusi, ka, piemēram, valdības pārmetumiem par to, ka Satversmes sapulces dalībnieku, kas ievēlēja I. Muižnieku, tiesības piedalīties sapulcē bijušas apšaubāmas, “nav tiesiskas nozīmes šajā lietā”.
Tiesas vērtējumā tas neattiecas uz pašu rektora ievēlēšanas procesu, turklāt tas, kā tiek veidots Satversmes sapulces sastāvs, ir pašas augstskolas ziņā un visu sapulces dalībnieku mandāti bija apstiprināti. Ar šo apgalvojumu tiesa lielā mērā piekritusi viedoklim, ko iepriekš pauda LU algotie juristi.
Zināms, ka rektora vēlēšanās visiem Satversmes sapulces dalībniekiem studentiem bijis saistošs Studentu padomes kopsapulces lēmums atbalstīt I. Muižnieku.
Tiesa atzinusi, ka dalībnieki tāpat varējuši balsot brīvi, jo balsojums bija aizklāts un neviens nekontrolēja balsotāju faktisko rīcību.
Tiesa lēmusi, ka pirmās Satversmes sapulces sēdes vadītājam Mārim Kļaviņam nebija tiesību paziņot, ka I. Muižnieks ievēlēts amatā, kaut balsu skaitīšanas komisija bija lēmusi citādi, tomēr šis pārkāpums vien neļauj uzskatīt, ka pirmā vēlēšanu kārta nemaz nav notikusi, kā to uzskatīja valdība.
Tāpat tiesa norādījusi, ka pretēji valdības viedoklim I. Muižniekam bija tiesības sasaukt Satversmes sapulces sēdi, kurā notika vēlēšanu otra kārtā un viņš tika ievēlēts. Tiesas ieskatā nav pārkāptas arī prasības šīs sēdes darba kārtības izsludināšanai un, pretēji valdības domām, Satversmes sapulces dalībnieki sapratuši, ka notiek rektora vēlēšanu otrā kārta.
I. Muižnieks sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja, ka viņam esot divējādas emocijas: no vienas puses, priecīgs, ka tiesa nostājusies viņa pusē, no otras puses, bēdīgs, ka šī lieta tik ilgi ievilkusies un joprojām nav zināms, vai tiesāšanās neturpināsies.
I. Muižnieks piekrita, ka ievēlēšanas process nav bijis nevainojams, tomēr svarīgi, ka pārkāpumi tiesas ieskatā nav bijuši tik būtiski, lai vēlēšanas atzītu par prettiesiskām.
Izglītības un zinātnes ministrija spriedumu saņēma vien pirmdienas pēcpusdienā, tāpēc līdz pat vēlam vakaram nebija gatava to komentēt. Vai pārsūdzēt spriedumu, būs jālemj valdībai koleģiāli. Premjers Krišjānis Kariņš jau iepriekš bija paudis skepsi par tiesāšanās turpināšanu ar I. Muižnieku.
