Tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata 0
Administratīvā rajona tiesa trešdien noraidīja “Saskaņas” politiķa Nila Ušakova (S) pieteikumu, ar kuru bija pārsūdzēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, aģentūru LETA informēja tiesa.
Ušakova, kurš tagad Latviju pārstāv kā Eiropas Parlamenta deputāts, pārsūdzētajā rīkojumā bija norādīti vairāki pieteicēja kā Rīgas domes priekšsēdētāja un vienlaicīgi SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja pieļautie pārkāpumi.
Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.
Tiesa atzina par pareizu pārsūdzētajā rīkojumā secināto, ka veids, kādā tika veikti ieguldījumi “Rīgas satiksmē”, ir prettiesisks.
Tiesa ņēma vērā, ka tā rezultātā 2017.gadā radās normatīvajiem aktiem neatbilstošs pašvaldības mantas samazinājums 18 432 000 eiro apmērā. Līdz ar to tiesa šo pārkāpumu uzskatīja par tik būtisku, ka tas pats par sevi jau ir pietiekams pamats pieteicēja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas.
Turklāt pašvaldība tādā veidā ir rīkojusies arī iepriekšējā domes sasaukuma laikā, kad pieteicējs bija domes priekšsēdētājs, kas liecina, ka viņš jau ilgstoši un atkārtoti ir pieļāvis prettiesisku rīcību ar pašvaldības mantu, norādīja tiesa.
Tiesa atzina, ka pārsūdzētajā rīkojumā pamatoti norādīts pārkāpums, kas saistīts ar “Rīgas satiksmes” no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas iegūto līdzekļu izmantošanas nepienācīgu uzraudzību.
Šī pārkāpuma rezultātā nav iespējams pārliecināties, vai līdzekļi izmantoti paredzētajam mērķim – maksas stāvvietu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, jaunu maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai.
Tāpat tiesa atzina, ka pārsūdzētajā rīkojumā pamatoti konstatēts pieteicēja pārkāpums attiecībā uz ministrijas pieprasītās informācijas neizsniegšanu. Šis pārkāpums, neatkarīgi no informācijas vēlākas iegūšanas un tās satura, ierobežo ministra pārraudzības tiesības.
Turklāt no kopējās pieteicēja komunikācijas ar ministriju izriet, ka pieteicējs apzināti ir vēlējies apgrūtināt šo tiesību īstenošanu, uzsvēra tiesa.
Citus pārsūdzētajā rīkojumā minētos pārkāpumus tiesa neatzina vai uzskatīja par maznozīmīgiem.
Tiesas ieskatā pieteicēja atstādināšana no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas bija nepieciešama, samērīga un atbilstoša konstatētajiem pārkāpumiem.
Spriedumu mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Jau ziņots, ka 2019.gada 5.aprīlī Pūce izdeva rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi.
Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz “Rīgas satiksmes” finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.
Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma “Par grāmatvedību”, Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma “Par pašvaldību budžetiem” normas.
Pūce rīkojumā bija norādījis arī uz to, ka Ušakovam bija pienākums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izsniegt “Ernst & Young Baltic” ziņojuma par “Rīgas satiksmi” kopiju, bet Ušakovs to nedarīja.
“Tāpat arī domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ir pienākums patstāvīgi izvērtēt bijušo valdes locekļu atbildību, nevis norobežoties no šā pienākuma izpildes, uzdodot to veikt pašreizējai “Rīgas satiksmes” valdei,” teikts ministra rīkojumā.
Dokumentā cita starpā attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem vairākkārt norādīts, ka Ušakovs, būdams “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nav rīkojies “kā krietns un rūpīgs saimnieks”.
Atsevišķi lēmumi saistībā ar “Solaris” autobusu iepirkumu “Rīgas satiksmes” vajadzībām esot pieņemti sasteigti, bez atzinumu sagaidīšanas.
Ušakovam arī tika pārmests, ka viņš nav izdarījis grozījumus “Rīgas satiksmes” statūtos, “lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var ietekmēt kapitālsabiedrības darbību”.
Viens no Ušakova pārkāpumiem, uz kuriem bija norādīts Pūces rīkojumā, bija arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Rīgas pilsētas transporta infrastruktūru minētais, ka “Rīgas satiksme” nenodrošina caurskatāmu grāmatvedības uzskaiti par ieņēmumu no maksas autostāvvietām izlietojumu, līdz ar to nav iespējams izsekot, kādiem mērķiem revidējamā laika posmā izlietoti apmēram 9,11 miljoni eiro.
Tāpat Pūce rīkojumā par Ušakova atstādināšanu bija norādījis uz Rīgas domes un tās komiteju sēžu norises neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tai skaitā pieminēts gadījums, kad uz nenoteiktu laiku tika izsludināts pārtraukums Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā bija paredzēts skatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā.
Savukārt Ušakovs publiski ir paudis, ka Pūces rīcību uzskata par politisku un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.
Ušakovs tiesai lūdza izvērtēt Pūces kriminālatbildību šajā procesā, iepriekš preses konferencē pastāstīja Ušakovs. Viņš skaidroja, ka kopā ar advokātiem Viktoru Tihonovu un Gati Gailumu sagatavojis iesniegumu ne tikai par Pūces rīkojuma apstrīdēšanu, bet arī iesniedzis tiesai blakusprasību, ar kuru lūgs tiesai izvērtēt, vai Pūce nav ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.
Ušakovs atgādināja, ka Pūce pārmetis pašvaldības vadītājam “Rīgas satiksmes” pamatkapitāla nepalielināšanu. “Esam atraduši domes sēdes stenogrammas, kurās pats Pūce piedalījās kā deputāts. Tas nozīmē, ka viņš ļoti labi zināja, ka šajā gadījumā runa ir tikai par ieguldījumu pašu kapitālā, nevis pamatkapitālā. Kļūstot par ministru, Pūce izmanto dienesta stāvokli un norāda uz pavisam citām lietām, nekā pirms gada, kad bija domes deputāts,” blakus prasības būtību skaidroja Ušakovs.
Tāpat viņš norādīja, ka rīkojumā konstatēti “rupji pārkāpumi” un esot skaidri redzams, ka lēmums bijis politisks. “To pierāda ne tikai paša lēmuma būtība, bet arī rīcība, kas pēc tam sekoja. Piemēram, medijiem ministrs skaidroja, ka, ja būtu atlaidis visu domi, vēlēšanās “Saskaņa” atkal uzvarētu un es atkal varētu kļūtu par mēru,” teica politiķis.
