Tiesa no Gobzema piedzen 12 000 eiro par Bunkus ģimenes goda un cieņas aizskaršanu 1
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par tās goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 11 833 eiro, aģentūrai LETA norādīja deputāts.
Tiesā aģentūrai LETA norādīja, ka prasība noraidīta daļā par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, bet daļēji apmierināta daļā par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
Spriedums jāizpilda desmit dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā, bet 20 dienu laikā to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Gobzems spriedumu plāno pārsūdzēt.
“Tie, kuri kā skatītāji piedalījās tiesas sēdē, nepārprotami redzēja, kurai pusei nebija nekādu argumentu un kurš bija sagatavojies ar spēcīgiem argumentiem. Spriedums ir 1.aprīļa joks, un, saprotams, tiks pārsūdzēts. Jūs taču saprotat, ka vara darīs visu, lai Gobzemu iznīcinātu. Tik neērts varai esmu,” pauda politiķis.
Bunkus ģimenes prasība ir saistīta ar deputāta izteikumiem priekšvēlēšanu laikā.
Marta sākumā notikušajā tiesas sēdē abas puses nolasīja savas debašu runas. Bunkus ģimenes pārstāvji savā debašu runā uzsvēra, ka Gobzems pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības ir publiski izplatījis dažādas ziņas, kurās nelaiķi dēvējis par “bandītu”, bet notikušo – par “bandītu izrēķināšanos”.
Viņi arī atzīmēja, ka iepriekšējā tiesas sēdē Gobzems sevi vairākkārt dēvējis par “slavenu politiķi”, tādēļ, aizstāvības ieskatā, minētie deputāta izteikumi veikti, lai veicinātu savu popularitāti.
Tāpat aizstāvība savā debašu runā atzīmēja, ka agrākā tiesas sēdē Gobzems paudis, ka viņa izteikumi veikti, lai vērstu uzmanību uz problēmām maksātnespējas jomā, taču, aizstāvības ieskatā, šis nav bijis patiesais iemesls.
Aizstāve Aneta Bergmane tiesai retoriski vaicāja kādēļ Gobzems neanalizēja citu maksātnespējas administratoru rīcību, piemēram, to, kas atrodas uz apsūdzēto sola citās tiesas sēdē. “Visvienkāršākie morāles principi saka, ka par mirušo nevajag teikt neko sliktu, jo tas sevi nevar aizstāvēt,” sacīja aizstāve.
Tāpat aizstāvji atzīmēja, ka, pateicoties Gobzema izteikumiem, Mārtiņa Bunkus vārds vienmēr tiks saistīts ar vārdu “bandīts”, kas nelaiķa ģimenei ir radījis ciešanas.
Savukārt Gobzems savā debašu runā uzsvēra, ka prasītājiem nav prasījuma tiesību un tiesvedība lietā būtu izbeidzama ar tiesas lēmumu. Šādu apgalvojumu Gobzems pamatoja ar to, ka, viņa ieskatā atbilstoši normatīvajam regulējumam nav iespējams celt personisku prasījumu par izteikumiem, kas teikti par citām personām. Attiecīgi deputāts norādīja, ka personisks ir tikai tāds, kas piemīt kādai konkrētai personai.
Tāpat atbildētājs norādīja, ka prasība pret viņu celta juridiski nekorekti definējot prasības lūgumus, kas nav izpildāmi. Kā piemēru šim apgalvojumam Gobzems minēja to, ka viņam tiek lūgts atsaukt aizskarošās ziņas no sava “Facebook” profila, kurā gan tās vairs nav atrodamas. Tāpat viņš norādīja, ka minētie izteikumi nav traktējami kā ziņas, bet gan kā viedoklis.
Gobzems arī analizēja vārda “bandīts” izcelsmi un nozīmi, atzīmējot, ka “bandīts” nav juridisks termins.
“Administratoru mafija arī nav juridisks termins, tas ir sabiedrībā lietots apzīmējums notikumiem maksātnespējas jomā. To lietojuši gan žurnālisti, gan politiķi, gan paši administratori, gan sabiedrība kopumā.
Tādēļ šāda vārdu savienojuma lietošana nav un nevar tikt vērtēta pēc juridiskiem kritērijiem. Administratoru mafija ir plaši izplatīts izteikums, līdzīgi kā ģeogrāfu mafija, fizmatu mafija, juristu mafija, ārstu mafija un tā tālāk,” tiesai sacīja Gobzems.
Deputāts arī atsaucās uz Augstākās tiesas (AT) 2018.gada spriedumu civillietā, kurā tiesa norādīja, ka būtu jāapsver Mārtiņa Bunkus darbību vērtēšana ar blakus lēmumu, jo, tiesas ieskatā, administrators bija pieļāvis vairākas ļoti būtiskas kļūdas maksātnespējas procesā, tostarp, slēpjot dokumentus.
Runas noslēgumā Gobzems norādīja, ka, ja tiesa tomēr uzskatīs, ka prasība ir apmierināma, tad tiesai ir jāvērtē samērīgums. Viņš atzīmēja, ka prasītāji prasa viņa vairāku gadu algas.
Turpretim savā replikā prasītāju pārstāvji Gobzemam pārmeta, ka viņa debašu runa bijusi savstarpēji pretrunīga, kā arī vērsta uz publiku nevis tiesu. Attiecīgi pārstāvji norādīja, ka Gobzema sacītais bijis juridiski vāji pamatots, lai “cilvēki, kam nav juridiskās izglītības, uz emocijām tam noticētu”.
Tāpat pārstāvji atzīmēja, ka Gobzema sacītais, ka Bunkus ģimenei nav prasījuma tiesību, neatbilst patiesībai, kā piemēru minot, ka pats Gobzems ir, piemēram, tā dēvētājā Zolitūdes traģēdijas lietā pārstāvējis bojā gājušo radiniekus, mēģinot viņu labā piedzīt kaitējuma kompensācijas.
Savukārt jautājumā par termina “bandīts” juridisko pamatojumu aizstāvība atzīmēja, ka Gobzems pats ir vērsies tiesā pret žurnālisti Baibu Strautmani, kura viņu savā “Twitter” kontā nodēvēja par “geju”. Attiecīgi pārstāvji vaicāja, vai vārds “gejs” ir juridisks termins.
Tāpat pārstāvji vairākkārt norādīja, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) viņu 2018.gadā izslēdza no advokatūras. Pārstāvji izcēla, ka, lai arī Gobzems šo lēmumu pārsūdzēja, divu instanču tiesas to ir atstājušas spēkā. Deputāts gan uzsvēra, ka spriedums vēl aizvien nav stājies spēkā, tādēļ neesot korekti uz to atsaukties.
“Pirms divām nedēļām tiek nošauta valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts,” tā par nogalināto Mārtiņu Bunku 2018.gada 13.jūnijā LTV raidījumā “Tieša runa” paziņoja tobrīd vēl “KPV LV” deputāta un premjera amata kandidāts Gobzems. Šis ir viens no izteikumiem, par ko Bunkus ģimenes locekļi Gobzemu iesūdzējuši tiesā.
LETA jau vēstīja, ka Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Advokāta slepkavas policijai līdz šim nav izdevies aizturēt.
Jau vēstīts, ka šī gada janvārī pirmās instances tiesa noraidīja citu Bunkus ģimenes prasību pret Gobzemu, kurā no deputāta vēlējās piedzīt 10 000 eiro.
Šajā lietā atbildētājs bija arī izdevniecība “Dienas Bizness”, kas publicēja Gobzema izteikumus. Gobzems intervijā laikrakstam 2018.gadā uzsvēra, ka Mārtiņa Bunkus brālis Kaspars ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersona un ir izmantots dienesta stāvoklis, lai piedāvātu uzņēmējiem sakārtot problēmas ar VID, pretī prasot samaksu.
