Tiesa no apcietinājuma atbrīvo Gapoņenko 8
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atbrīvot apcietināto prokremlisko aktīvistu Aleksandru Gapoņenko.
Tiesas sēde ilga apmēram 50 minūtes un lēmums tika gatavots pusstundu.
Brīdī, kad tika paziņots lēmums par Gapoņenko atbrīvošanu, viņa atbalstītāju loku pāršalca ovācijas. Pēc īsa brīža Gapoņenko saviem atbalstītājiem sniedza īsu uzrunu, kurā pauda pateicību tiem, kas sūtījuši viņam vēstules uz ieslodzījuma vietu, kā arī snieguši cita veida atbalstu. Tāpat aktīvists norādīja, ka ieslodzījuma laikā viņam pasliktinājusies veselība un viņš uzskatījis, ka, atrodoties ieslodzījumā viņš nomirs un kļūs par mocekli, taču viņš pauda gandarījumu par to, ka tomēr izdzīvojis šo periodu.
Gapoņenko advokāte Imma Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka viņam vēl nav piemēroti cita veida drošības līdzekļi, taču tas noteikti tikšot darīts nākamās nedēļas laikā. Aizstāve pieļāva, ka viens no drošības līdzekļiem būs aizliegums izbraukt no valsts. Jansone atkārtoti piebilda, ka Gapoņenko neatzīst sev inkriminētās apsūdzības.
Jau vēstīts, ka Gapoņenko atbalstam tiesā bija sapulcējušies apmēram 25 cilvēki ar plakātiem un ziediem, novēroja aģentūra LETA.
Atbalstītāji bija pulcējušies gaitenī pie sēžu zāles, rokās turot plakātus, uz kuriem krievu valodā rakstīts “Brīvību Aleksandram Gapoņenko”. Tāpat pie tiesu nama logiem iekšpusē piestiprinātas fotogrāfijas, uz kurām redzams Gapoņenko. Vairākām sievietēm rokās ir ziedi.
Kā novēroja LETA, Gapoņenko atbalstītāju vidū bija arī šovasar apcietinājumā pabijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, kā arī cilvēki, kas piedalījušies LKS organizētajos piketos pret izglītības reformu.
Kā ziņots, tiesa Gapoņenko apcietināja 21.aprīlī.
Drošības policija (DP) Gapoņenko inkriminē darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, palīdzības sniegšanu ārvalstij, kā arī darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu, kā arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Pēc personas aizturēšanas DP, neminot Gapoņenko vārdu, paziņoja, ka persona aizturēta tikai pēc Krimināllikuma panta par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu.
Savukārt 20.augustā DP paziņojumā presei rakstīja, ka 4.aprīlī sāktajā kriminālprocesā noskaidrots, ka persona ilgstoši veikusi darbības nolūkā kaitēt Latvijas valstij un palīdzēt ārvalstij vērsties pret Latvijas valsts drošību. Ārvalsts nosaukums netiek atklāts.
Tāpat kriminālprocesa laikā noskaidrots, ka persona ilgstoši, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas palīdzību, ir īstenojusi darbības, kuras vērstas uz nacionālā un etniskā naida vai nesaticības veicināšanu un izraisīšanu starp Latvijas sabiedrībā pastāvošajām dažādajām nacionālajām grupām.
Gapoņenko šī nav vienīgā krimināllieta. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.septembrī skatīs krimināllietu, kurā Gapoņenko apsūdzēts saistībā ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.
Prokuratūras ieskatā apsūdzētais 2015.gada 27.februāra vakarā sociālajā tīklā “Facebook”, izmantojot savu izveidoto profilu, tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.
DP pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka Gapoņenko darbība 2017.gadā tika pakārtota Krievijas organizāciju piešķirto grantu finansējuma apgūšanai. Tā bija haotiska un klaji subjektīva, paužot viedokļus Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un radot publikācijas, kas balstījās uz nepatiesiem vai pretrunīgiem “faktiem”, līdz ar to bija vērojami citu Krievijas tautiešu Latvijā centieni norobežoties no viņa aktivitātēm. Tāpat bija vērojami Gapoņenko mēģinājumi dezorganizēt biedrību “Latvijas Krievu kopiena” (LKK).
Tāpat DP savā pārskatā minējusi, ka Krievijas vēsturiskās izpratnes izplatīšanas jomā publiski redzamākās aktivitātes tika pakārtotas tā dēvētās “uzvaras dienas” svinībām 9.maijā. Krievijas tautiešu politikas aktīviste Margarita Dragiļe kopā ar līdzgaitniekiem Gapoņenko un Elizabeti Krivcovu 9. maijā Rīgā organizēja Krievijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanas vienu no centrālajiem pasākumiem “Nemirstīgo pulks”, kas ārpus Krievijas robežām plaši pārņemts kā ideoloģisks Krievijas humanitārās ietekmes līdzeklis.
Paralēli praktiskām Krievijas humanitārās ietekmes aktivitātēm Krievijas tautieši labprāt iesaistījās arī pret Latviju vērstās Krievijas informatīvajās kampaņās. DP vērtējumā visbiežāk dezinformāciju izplatīja tieši Gapoņenko.
