Tiesa nepieņem pieteikto noraidījumu tiesnesei par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata 1
Administratīvā rajona tiesa, šodien skatot “Saskaņas” politiķa Nila Ušakova (S) sūdzību par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amata, nepieņēma Ušakova aizstāvju pieteikto noraidījumu lietas referējošajai tiesnesei Aigai Putniņai.
2019.gada 5.aprīlī Pūce izdeva rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.
Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi. Ušakovs Pūces rīkojumu par viņa atstādināšanu no mēra amata apstrīdēja tiesā.
Sākot skatīt lietu, Ušakova puse tiesnesei pieteica noraidījumu, jo viņa pirms vairāk nekā četriem gadiem bija strādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas ir atbildētāja konkrētajā lietā.
Ne Ušakovs, ne Pūce uz šodienas tiesas sēdi nebija ieradušies, jautājuma risināšanu uzticot juristiem. Ušakova jurists Gatis Gailums skaidroja, ka aizstāvības ieskatā pastāv risks, ka tiesneses pieņemtais lēmums, neatkarīgi no tā, kāds tas būs, sabiedrībā netiks uzskatīts par objektīvu.
Gailums un otrs Ušakova aizstāvis Viktors Tihonovs pauda viedokli, ka pastāv risks, ka VARAM pārstāvji labāk zinās, “kā tiesnese domā”, tādēļ viņiem tiesas procesā varot būt priekšrocības.
Pati tiesnese atzina, ka ir strādājusi VARAM, kur sākotnēji bija juriskonsulte, bet pēc tam vadīja Juridisko nodaļu.
Viņa atzīmēja, ka no lietā iesaistītajām personām, kas piedalījušās lēmumu gatavošanā, viņa atradusies tiešā padotība vienai personai. Savukārt pārējās iesaistītās personas esot strādājušas citos departamentos. Tiesnese uzsvēra, ka kopš laika, kad viņa strādājusi VARAM, pagājuši vairāk nekā četri gadi, tāpēc viņai nevienā brīdī nerodoties šaubas par savu objektivitāti.
Pēc īsas apspriešanās pārējās divas sastāva tiesneses nolēma konkrēto aizstāvības lūgumu noraidīt.
Tiesa arī noraidījuma VARAM pieteikumu, kurā tika lūgts lietas materiāliem pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sūtītu vēstuli. Pēc šo pieteikumu noraidīšanas abas puses lietā sāka sniegt savus skaidrojumus, kuriem tiesa noteica laika ierobežojumu vienas stundas apmērā.
Ušakova pārstāvji tiesai vairākkārt pauda nostāju, ka, pieņemot rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no amata, VARAM esot pieļāvusi vairākas procesuālas kļūdas, tostarp atsaukusies uz pārlieku veciem notikumiem, kas nebija saistīti ar pēdējo domes sasaukumu.
Aizstāvji uzsvēra, ka, piemēram, saistībā ar “Rīgas satiksmes” kapitāla papildināšanu no domes budžeta, lēmumu nepieņēma Ušakovs, bet gan domes sastāvs, tādēļ ir nepamatoti vainot vienu pašu mēru par domes kopējo lēmumu.
Savukārt VARAM pārstāvji tiesai uzturēja savus līdz šim publiski paustos argumentus, skaidrojot, ka, izdodot savu rīkojumu, Pūce uzskaitījis šajā domes sasaukumā konstatētos Ušakova pārkāpumus, taču bez ievērības neesot atstāti arī agrāk pieļauti pārkāpumi.
VARAM pārstāvji atzīmēja, ka Ušakovam esot bijušas tiesības neparakstīt kādu domes lēmumu, ja tas bijis pretlikumīgs. Šāds izteikums izskanēja kontekstā ar to, ka Ušakovs parakstīja domes lēmumu par “Rīgas satiksmes” pamatkapitāla palielināšanu, kas, VARAM ieskatā, bijis klajā pretrunā vairākiem normatīvajiem regulējumiem.
Kā galveno Ušakova pārkāpumu VARAM saskatījusi tieši to, ka viņš nenodrošināja sapulci par pamatkapitāla palielināšanu, bet rīkojās tikai izejot no domes lēmuma, kuru, VARAM ieskatā, iespējams, dome pieņēmusi, nezinot, par ko balso.
Tiesa šodien pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības un pārgāja pie tiesas debatēm, kas noslēdzās šodien.
Tiesa paziņoja, ka spriedums būs pieejams 25.martā pēc plkst.15.
Jau ziņots, ka 2019.gada 5.aprīlī Pūce izdeva rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz “Rīgas satiksmes” finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.
Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma “Par grāmatvedību”, Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma “Par pašvaldību budžetiem” normas.
Pūce rīkojumā bija norādījis arī uz to, ka Ušakovam bija pienākums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izsniegt “Ernst & Young Baltic” ziņojuma par “Rīgas satiksmi” kopiju, bet Ušakovs to nedarīja. “Tāpat arī domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ir pienākums patstāvīgi izvērtēt bijušo valdes locekļu atbildību, nevis norobežoties no šā pienākuma izpildes, uzdodot to veikt pašreizējai “Rīgas satiksmes” valdei,” teikts ministra rīkojumā.
Dokumentā cita starpā attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem vairākkārt norādīts, ka Ušakovs, būdams “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nav rīkojies “kā krietns un rūpīgs saimnieks”. Atsevišķi lēmumi saistībā ar “Solaris” autobusu iepirkumu “Rīgas satiksmes” vajadzībām esot pieņemti sasteigti, bez atzinumu sagaidīšanas.
Ušakovam arī tika pārmests, ka viņš nav izdarījis grozījumus “Rīgas satiksmes” statūtos, “lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var ietekmēt kapitālsabiedrības darbību”.
Viens no Ušakova pārkāpumiem, uz kuriem bija norādīts Pūces rīkojumā, bija arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Rīgas pilsētas transporta infrastruktūru minētais, ka “Rīgas satiksme” nenodrošina caurskatāmu grāmatvedības uzskaiti par ieņēmumu no maksas autostāvvietām izlietojumu, līdz ar to nav iespējams izsekot, kādiem mērķiem revidējamā laika posmā izlietoti apmēram 9,11 miljoni eiro.
Tāpat Pūce rīkojumā par Ušakova atstādināšanu bija norādījis uz Rīgas domes un tās komiteju sēžu norises neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tai skaitā pieminēts gadījums, kad uz nenoteiktu laiku tika izsludināts pārtraukums Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā bija paredzēts skatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā.
Savukārt Ušakovs publiski ir paudis, ka Pūces rīcību uzskata par politisku un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.
Ušakovs tiesai lūdza izvērtēt Pūces kriminālatbildību šajā procesā, iepriekš preses konferencē pastāstīja Ušakovs. Viņš skaidroja, ka kopā ar advokātiem Viktoru Tihonovu un Gati Gailumu sagatavojis iesniegumu ne tikai par Pūces rīkojuma apstrīdēšanu, bet arī iesniedzis tiesai blakusprasību, ar kuru lūgs tiesai izvērtēt, vai Pūce nav ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.
Ušakovs atgādināja, ka Pūce pārmetis pašvaldības vadītājam SIA “Rīgas satiksme” pamatkapitāla nepalielināšanu. “Esam atraduši domes sēdes stenogrammas, kurās pats Pūce piedalījās kā deputāts. Tas nozīmē, ka viņš ļoti labi zināja, ka šajā gadījumā runa ir tikai par ieguldījumu pašu kapitālā, nevis pamatkapitālā. Kļūstot par ministru, Pūce izmanto dienesta stāvokli un norāda uz pavisam citām lietām, nekā pirms gada, kad bija domes deputāts,” blakus prasības būtību skaidroja Ušakovs.
Tāpat viņš norādīja, ka rīkojumā konstatēti “rupji pārkāpumi” un esot skaidri redzams, ka lēmums bijis politisks. “To pierāda ne tikai paša lēmuma būtība, bet arī rīcība, kas pēc tam sekoja. Piemēram, medijiem ministrs skaidroja, ka, ja būtu atlaidis visu domi, vēlēšanās “Saskaņa” atkal uzvarētu un es atkal varētu kļūtu par mēru,” teica politiķis.
