Tiesa nelokāma: par katru zelta kilometru lidostas “Rīga” valdes locekļiem jāmaksā no savas kabatas 2
Neraugoties uz plašajiem un detalizētajiem sodīto amatpersonu iebildumiem, administratīvā apgabaltiesa otrdien ir palikusi nelokāma – Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam, tāpat kā lidostas “Rīga” valdes locekļiem, par tiesas sprieduma nepildīšanu tā dēvētā lidostas zelta kilometra lietā katram no personiskās kabatas ir jāmaksā 300 eiro liela piespiedu nauda.
VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 30. maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām, līdz ar ko VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, tā šā gada 30. augustā konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.
Runa bija par tiesas sprieduma nepildīšanu lietā par tā saukto Rīgas lidostas zelta kilometru – tiesas nolēmuma formulējumā “taksometru stāvēšanas joslu pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas”. Piekļuves tiesības šim “zelta kilometram” lidostas vadība gadiem ilgi bija uzskatījusi par labas papildu peļņas avotu un dažādos veidos pret konkurenci aizstāvējusi tikai “Baltic Taxi” un “Red Cab” taksometrus, taču tiesas spriedums šai praksei pielika punktu.
Par sprieduma nepildīšanu tiesa 30. augustā nolēma 300 eiro piespiedu naudu piespriest gan K. Ozoliņam, gan katram no četriem starptautiskās lidostas Rīga vadītājiem – valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei un valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai. Taču viņi visi vērsās tiesā ar dažādi pamatotiem lūgumiem šo piespiedu naudu pilnībā atcelt vai vismaz samazināt (par to “LA” rakstīja 2. oktobra numura rakstā “Turīgais ierēdnis negrib maksāt”). Izskatot šos lūgumus, tiesa tos visus 3. oktobrī ir noraidījusi, norādot, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir bijis panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 30. maija sprieduma pienācīgu izpildi un ka “iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t. i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi”.
Tiesa arī skaidri norādījusi – apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas sāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai. Tāpēc tiesa nemaina viedokli – visām amatpersonām piespiedu nauda ir jāsamaksā, turklāt – no personiskajiem līdzekļiem, nevis no valsts maka.
Zīmīgi, ka administratīvā apgabaltiesa ne tikai sodīto, bet arī citu amatpersonu zināšanai ir norādījusi uz piespiedu naudas audzinošo lomu: “Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai.”
Piespiedu nauda nav tas pats kas soda nauda
“Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaikus ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt. [..] Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t. i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi. Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t. i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums. Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 eiro līdz 5000 eiro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376. pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2. pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti. Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.”
Avots: Administratīvās apgabaltiesas spriedums
