Tiesā Krievijas spiegus 0
Vairāk nekā divdesmit gadu sadarbojušies ar krievu izlūkdienestiem, Maskavai informāciju nodevuši, izmantojot radio signālus, un par savu darbību aizturēti 2011. gada oktobrī, vakar Štutgartes tiesas priekšā stājās kāds precēts pāris, kuri identificēti kā Andreass un Heidruna Anšlagi, kas, visticamākais, ir tikai viņu segvārdi.
Ieguva ziņas par ES un NATO
Vācijas prese šo spiegu skandālu nodēvējusi par vienu no vērienīgākajiem kopš aukstā kara beigām un tādu, kurš varētu iedragāt Berlīnes un Maskavas attiecības. Par ziņotāju savervējuši nīderlandiešu diplomātu, vārdā Reimonds Peterejs, Anšlagi ieguva desmitiem slepenu dokumentu par NATO un Eiropas Savienību, kā arī militārās alianses operāciju plāniem Afganistānā, Lībijā un Kosovā. Izmeklētāji atklājuši, ka laikā no 2008. līdz 2011. gadam viņi ar Petereju tikušies vismaz trīsdesmit reižu un par saņemtajiem dokumentiem viņam maksājuši vairāk nekā 72 tūkstošus eiro. No nīderlandiešu diplomāta iegūtos dokumentus Krievijas izlūkdienestiem Anšlagi nogādājuši, izmantojot slepenas pastkastītes, kā arī satelīttelefonu un radio, par to no Maskavas saņemot 100 tūkstošus eiro gadā, informē ziņu aģentūra AFP. Anšlagi gan savu vainu noliedz.
Spiegošanu pāris sāka vēl tad, kad pastāvēja Padomju Savienība. Pēc izmeklētāju atklātā, An dreass, izmantojot viltotu Austrijas pasi, Rietumvācijā ieradās 1988. gadā. Sieva viņam pievienojās divus gadus vēlāk.
Abi apgalvo, ka dzimuši Latīņamerikā, taču Vācijas izmeklētāji šīs ziņas neapstiprina. Tā vietā viņi atzīmējuši nelielo krievu akcentu, kāds jūtams Andreasa vācu valodā. Viņš gan apgalvo, ka pārzina tikai vācu, spāņu un angļu valodu, raksta žurnāls “Der Spiegel”.
Pāra advokāts Pečke izteicies, ka joprojām cer uz Anšlagu izdošanu Krievijai. Iespējams, notikšot spiegu apmaiņa, informē Vācijas prese. Pečke arī norādīja, ka tiesas prāvā, kas, kā sagaidāms, beigsies jūnija beigās, spiegi nerunās. Viņš arī apstiprināja, ka apsūdzētie ir Krievijas pilsoņi. Tāpat Pečke nenoliedz minējumus, ka šie nav aizdomās turamo patiesie vārdi.
Kā norāda raidsabiedrība “Deutsche Welle”, Peč-kem spiegošanas lietas nav svešas. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados viņš tiesā pārstāvēja vairākus PSRS izlūkdienestu un Austrumvācijas drošības dienesta “Stasi” aģentus. Viens no zināmākajiem viņa klientiem bija kādreizējā Vācijas kanclera Villija Branta runasvīrs Ginters Gijoms, kura darbības tika atklātas 1974. gadā. Pēc tam arī Brants atkāpās no sava amata.
Draudzīgie svešinieki
Kopdzīvi Anšlagi sāka deviņdesmito gadu sākumā netālu no robežas ar Beļģiju esošajā Āhenē, kur Andreass sāka studēt mehāniku. Neilgi pēc tam pārim piedzima meita un ģimene pārcēlās uz netālu no bijušās Rietumvācijas galvaspilsētas Bonnas esošo Mekenheimas pilsētiņu. Vācu presei kaimiņi pāri raksturojuši kā draudzīgu, taču nedaudz “atsvešinātu no pārējiem”.
Aizturēšanas brīdī Heidruna sēdējusi pie īsviļņu uztvērēja, pierak-stot slepenu ziņojumu, 2011. gada rudenī rakstīja Vācijas žurnāls “Der Spiegel”. Anšlagiem draud desmit gadu cietumsods.
Uz kādu intriģējošu piezīmi šajā spiegu stāstā norāda britu raidsabiedrība BBC. Laikā, kad Anšlagi sāka spiegošanu, Drēzdenē darbojās arī toreizējais PSRS Valsts drošības komitejas virsnieks, tagadējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins. “Daudziem noteikti interesētu, vai Putins zināja par šo cilvēku darbībām,” prāto BBC.
