Tiesa iesaka mediāciju. Kas tas ir un kā atrisina konfliktus? 0
Man ir konflikts ar kādu uzņēmēju. Šovasar ar viņu pārtraucu jebkādu sadarbību, jo atklāju, ka mani ieteikumi un ieguldījumi tiek izmantoti pavisam citiem mērķiem, nekā bijām vienojušies. Pieprasīju kompensāciju, bet viņš negrib maksāt, tāpēc esmu nolēmis iesniegt prasību tiesā. Paziņa ieteica vispirms pamēģināt mediāciju. Ko tas īsti nozīmē? ROBERTS VALMIERĀ
Divas puses, atšķirīgi viedokļi
Mēģināts nav zaudēts. Pirms dodas uz tiesu, vienmēr vērts konfliktu pamēģināt atrisināt mierīgā ceļā – vienojoties, jo tas ir ātrāk, lētāk un bez lieka stresa. Taču mediāciju var ieteikt arī pati tiesa.
“Vārdu “mediācija” var tulkot arī kā būšanu pa vidu. Mediācijas procesā mediators palīdz divām pusēm, starp kurām radušās domstarpības, izrunāt problēmas un atrast kopīgu risinājumu,” skaidro juriste Kristīne Krēsliņa.
Tātad mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process, kurā divas puses ar pretējiem viedokļiem cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Tas notiek ar mediatora palīdzību. Pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā – gan par uzsākšanu un norisi, gan pārtraukšanu un izbeigšanu (ar vienošanos vai bez tās), kā arī par mediatora izvēli.
Neizpaužama informācija un piekrišana
Informācija, kas iegūta mediācijā vai ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.
Mediators vienai pusei neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja otra puse tam nav piekritusi. Atbilstīgi likumam mediatoru un mediācijas dalībniekus aizliegts nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi šajā procesā. Izņēmums ir gadījumi, kad informācijas izpaušana nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, īpaši bērna tiesību vai interešu aizsardzību, novērstu personas dzīvības, veselības, brīvības vai dzimumneaizskaramības apdraudējumu, kā arī citās īpašās situācijās.
Abām pusēm mediācijā ir vienādas iespējas un tiesības, un mediatora attieksmei pret pusēm jābūt neitrālai. Mediators nevar būt personīgi ieinteresēts rezultātā.
Puses var mutiski vai rakstveidā vienoties par mediācijas izmantošanu. Vienas puses priekšlikumu risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, uzskata par noraidītu, ja nav saņemta otras puses piekrišana. Ja puses nav vienojušās citādi, termiņš piekrišanas došanai ir 30 dienas no priekšlikuma nosūtīšanas dienas.
Vienoties vai strīdēties tālāk?
Mediāciju sāk, noslēdzot rakstveida līgumu ar mediatoru. Pirms sarunu sākšanas mediators izskaidro procesa kārtību, funkcijas, dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī pamatprincipus. Mediators var tikties ar abām pusēm reizē vai arī katru atsevišķi. Vienošanās ir panākta un mediāciju izbeidz, ja puses savas domstarpības ir atrisinājušas. Šādi panāktu vienošanos abas puses izpilda labprātīgi un savstarpēji saskaņotā termiņā, ja tāds paredzēts. Ja mediācija tiek izbeigta ar vienošanos, mediators pēc puses lūguma izsniedz apliecinājumu par rezultātu.
Mediāciju izbeidz bez vienošanās, ja vismaz viena puse paziņo mediatoram, ka iebilst pret procesa turpmāku izmantošanu vai ja zūd nepieciešamība un iespēja to izmantot. Ja mediāciju izbeidz bez vienošanās, mediators sagatavo tam apliecinājumu un izsniedz to abām pusēm.
Pēc tiesas ieteikuma
Ja lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav pabeigta, arī tiesa vai tiesnesis var ieteikt atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tādu mediāciju piemēro, risinot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā. Šādā gadījumā tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta.
Tiesas ieteiktā mediācijā panākot vienošanos, puses var noslēgt izlīgumu, kas atbilst Civilprocesa likuma normām, iesniegt to tiesai un lūgt to apstiprināt; atteikties no prasības; atzīt prasību pilnīgi vai daļēji. Lai atteiktos no prasības saistībā ar mediācijā panākto vienošanos, pusei jāiesniedz tiesā apliecinājums par mediācijas rezultātu.
Kas var būt mediators
Par sertificētu mediatoru var būt fiziska persona, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, ar nevainojamu reputāciju, saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu, prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Mediatora sertifikācijas pārbaudījumu ir tiesīgas kārtot personas, kuras atbilst likuma prasībām un uz kurām neattiecas likumā noteiktie ierobežojumi.
Sertificētu mediatoru atestāciju veic ne retāk kā reizi piecos gados.
SVARĪGI
• Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas, gan tiesvedības procesā.
• Normatīvajos aktos noteiktais prasības celšanas termiņš tiek apturēts brīdī, kad izteikts mediācijas priekšlikums. Prasības celšanas termiņu atjauno ar dienu, kad mediācijas priekšlikumu noraida vai mediāciju izbeidz.
• Pēc mediācijas izbeigšanas abām pusēm tomēr ir tiesības to atsākt par tām pašām domstarpībām.
