Digitālās TV lietā sešām personām naudassodi, septiņām – cietumsodi 3
Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas – Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.
Šodien tiesa atzina par vainīgu bijušo “Latvijas Neatkarīgās televīzijas” dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, atzīstot viņu par vainīgu saistībā ar līdzdalību krāpšanā lielā apmērā, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā.
Kādreizējam “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Spunde tika attaisnots un atzīts par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā, tas ir, par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārkāpšanu, šo noziegumu inkriminējot kopībā ar pantu par līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Spunde atzīts par vainīgu par krāpšanu lielā apmērā, kā arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Advokātam Jānim Lozem galīgais sods noteikts divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Lozi tiesa atzina par vainīgu līdzdalībā lielā krāpšanā un par līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Tāpat tiesa atcēla Lozem piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu tuvoties noteiktām personām.
Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā. Rīgas apgabaltiesa nosprieda Kokinu atzīt par vainīgu līdzdalībā krāpšanā lielā apmērā un līdzdalībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ģimenes firmas SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” finanšu konsultantam Harijam Krongornam piespriesta trīs gadu brīvības atņemšana, sodā ieskaitot cietumā pavadītos trīs mēnešus. Krongorns attaisnots viņam inkriminētajā noziegumā par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā, taču viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Šķēles kādreizējam biroja vadītājam, polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Liepnieks attaisnots viņam inkriminētajā noziegumā par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā, taču atzīts par vainīgu krāpšanas līdzdalībā lielā apmērā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā, ja to veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Bijušajam “Kempmayer Media Latvia” valdes loceklim Andrejam Zabeckim piespriests trīs gadu cietumsods. Viņu tiesa atzina par nevainīgu pantos par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā un pilnvaru pārsniegšanu, bet sodīja par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Bijušajam “Kempmayer Media Latvia” valdes loceklim Jānim Zipam tiesa noteikusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 25 200 eiro apmērā. Viņu tiesa attaisnoja daļā par pilnvaru pārsniegšanu, bet sodīja par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Bijušajam “Kempmayer Media Latvia” valdes loceklim Jānim Svārpstonam piespriests trīs gadu cietumsods, kā arī naudas sods 25 200 eiro apmērā. Svārpstons tika attaisnots daļā par pilnvaru pārsniegšanu, bet sodīts daļā par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim kā galīgais sods piespriests 18 000 eiro naudas sods. Tiesa nosprieda Purvinski atzīt par vainīgu krāpšanas līdzdalībā lietā, kas organizēta lielā apmērā. Purvinskim tiesa nolēma atcelt arī piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts.
Bijušajam “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) valsts pilnvarniekam Andrianam Boldanam (Ļublins) piespriests naudas sods 18 000 eiro apmērā – viņš tika atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.
Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim noteikts naudas sods 18 000 eiro apmērā. Arī Rubenis tika atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.
Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam piespriests naudas sods 18 000 eiro apmērā. Arī viņu tiesa sodīja par valsts amatpersonas bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.
Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, atbrīvots no kriminālatbildības.
Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo “Kempmayer Media Latvia” valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.
Tiesa pie soda noteikšanas ņēma vērā apstākli par saprātīgiem termiņiem kriminālprocesā, tāpēc apsūdzētajiem sods tika mīkstināts.
Tiesa noraidīja prokurora pieteikumu par radīta kaitējuma kompensācijas piedziņu – 1 848 867 Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā valsts – Satiksmes ministrijas personā – interesēs par labu VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”.
Vēl tiesa nolēma piedzīt no Liepnieka valsts labā noziedzīgā kārtā iegūtos finanšu līdzekļus – 184 106 eiro apmērā. Piedzīt no Zabecka valsts labā noziedzīgā kārtā iegūtos finanšu līdzekļus – 16 470 eiro apmērā.
Tāpat tiesa vairākiem apsūdzētajiem atcēla iepriekš prokuratūras uzlikto arestu mantai. Tāpat tiesa lēma piedzīt valsts labā no vairākiem apsūdzētajiem procesuālos izdevumus, piemēram, Ēķim un Liepniekam katram jāmaksā 4692 eiro.
Pilns spriedums lietā būs pieejams 29.maijā, kad to varēs pārsūdzēt 20 dienu laikā.
Kā ziņots, digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un “Kempmayer Media Limited” meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Šajā krimināllietā pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ģimenes firmas SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” finanšu konsultants Harijs Krongorns.
Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs, nodokļu konsultants Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.
Bijušajam “Latvijas Neatkarīgās televīzijas” dibinātājam valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītu kompāniju bijušajam darbiniekam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas – par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.
Šķēles kādreizējais biroja vadītājs, polittehnologs Jurģis Liepnieks apsūdzēts pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas – par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc KL 195.panta 2.daļas – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Bijušais “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Toreizējais “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.
Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie “Kempmayer Media Latvia” valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
