Tiesa beigusies. Ūdenslīdējs gaida spriedumu 15
Vakar Liepājas Tiesu nama administratīvā rajona tiesa atsāka skatīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ūdenslīdēju skolas bijušā komandiera komandleitnanta Jurija Timofejeva (attēlā) prasību pret NBS, lai tie atceltu savu lēmumu, ka viņa iegūtie veselības traucējumi, ko izraisīja insults, nav saistāmi ar militārā dienesta pildīšanu (par to esam rakstījuši š. g. 14. janvāra, 22. marta un 31. maija “LA”).
Ja tiesa spriedīs par labu Timofejevam, viņš saņems ārstēšanās izmaksu kompensāciju un – invaliditātes piešķiršanas gadījumā – arī vienreizēju pabalstu, kas pienākas karavīriem. Tiesnese Solvita Sērdiene nolēmusi rūpīgi izmeklēt šo lietu, jo pieprasījusi no armijas visu dokumentāciju par šo gadījumu un uz tiesu bija uzaicinājusi vēl četrus lieciniekus.
Tiesas sēde bija slēgta, bet man izdevās aprunāties ar lieciniekiem gan pirms, gan pēc viņu pratināšanas. Man teikto viņi atkārtojuši arī tiesas sēdē. Liepājas Jūrniecības koledžas vadītājs, ūdenslīdējs ar 30 gadu pieredzi Vladimirs Dreimanis teica, ka viņš cilvēciski kolēģi saprotot, bet notikušais esot ļoti sarežģīts. Iegremdējoties ūdenī, asinis piesātinās ar slāpekli, veidojas gaisa burbuļi. Ja kāds gaisa burbulis neizzūd, organisms to mēģina apaudzēt ar trombocītiem – tādu kā apvalku, tādējādi veidojot trombu, kas var kļūt bīstams. Vai tas noticis arī Timofejeva gadījumā, Dreimanis neņemoties spriest. Viņaprāt, visticamāk, Timofejeva insultu izraisīja iedzimtā pārāk šaurā galvas asinsvada spazmas, kuras varēja veicināt iepriekšējo dienu slodzes un aukstums, iespējams, arī trombs, citi faktori, to kopsakarība un kopums.
Jaunais Ūdenslīdēju skolas priekšnieks kapteiņleitnants Onils Marcinkus neslēpa, ka ūdenslīdējiem sāpes un slikta dūša nav nekas neparasts, pie tā pierod, neies jau katrreiz dakteriem sūdzēties. Galvenais – izpildīt uzdevumu. “Man pašam sāpējusi galva, kad vingrinājumi bijuši intensīvi – arī mugura, bet cilvēkam, kas visu dienu nes kartupeļu maisus, vakarā jau arī sāpēs mugura, taču pie ārsta jau viņš neskries, jo zina, ka izgulēsies un nākamajā dienā viss būs kārtībā. Tā domā arī ūdenslīdēji. Vienreiz, lienot zem ūdens un mainoties spiedienam, man sāka sāpēt zobs, bet pats biju vainīgs, ka laikus to nebiju salabojis. Un jāsaprot, ka cilvēka ķermenis 40 gados un cilvēka ķermenis 18 gados nav viens un tas pats (Timofejevs bija 40 gadus vecs, kad viņu piemeklēja insults. – A. D.). Vielmaiņa kļuvusi sliktāka, kādam liekais svars parādījies, kādas citas kaites,” spriež Marcinkus.
“Pēc 40 gadiem ūdenslīdējiem vairs profesionāli nevajadzētu ļaut strādāt,” domā Ūdenslīdēju skolas ārsta palīdze Daina Serova, piebilstot, ka līšana zem ūdens saprāta robežās un slodzes piemērojot vecumam, ir pat ļoti veselīga. Viņa atceras gadījumu mācībās Horvātijā, kad atbraucis kāds vietējais miljonārs vecumā virs 50 gadiem ar dārgu jahtu, modernu aprīkojumu un jaunu sievu, bravūrīgi meties ūdenī, no kurienes viņš izvilkts paralizēts.
Ūdenslīdēju skolas ārsts Kārlis Strautmanis radušos situāciju vērtēja neviennozīmīgi, tiesai teicis, ka vadījies pēc reglamenta, “nepareizais” asinsvads Timofejevam neesot konstatēts, jo tādas pārbaudes neesot bijušas paredzētas.
Liecinieki uzgaidāmajā telpā savā starpā runāja, ka nav iespējams karavīrus skrupulozi pārbaudīt pilnīgi uz visu, ko atļauj mūslaiku iespējas. Pirmkārt, tas ir ļoti dārgi, otrkārt, tad nebūs kas dien, jo katram cilvēkam pēc būtības var atrast, kur no medicīnas viedokļa piekasīties.
Liepājas slimnīcas neiroloģe Dace Strazda, pie kuras pēc insulta pēc palīdzības vērsās Timofejevs, tiesai sacījusi, ka “nepareizais” asinsvads pats par sevi nevarēja būt iemesls insultam – tam bija nepieciešami citi faktori.
Kā var noprast, tiesā jauni notikušā apstākļi netika atklāti. Tiesnese spriedumu paziņos 5. jūlijā – ja vien neuzradīšoties vēl kādi jautājumi, ko noskaidrot, lai saprastu: vai Timofejeva iegremdēšanās baseinā pagājušā gada 6. februārī sešu metru dziļumā ir saistāma ar 9. februārī slimnīcā oficiāli konstatēto insultu vai nav.
