“Rotko centrā? Kas tas tāds?” Kamēr Truksnis Jūrmalā, viņam izdomā “drošu vietu, kur pieslēpt” 13
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā vakar paziņoja saīsināto spriedumu kriminālprocesā, kurā par dienesta viltojumu apsūdzēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, viņu attaisnojot.
Valsts apsūdzības ieskatā noziedzīgo nodarījumu G. Truksnis veica kopā ar līdzdalībnieci – sava biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi. Arī viņa pirmajā instancē attaisnota.
Jūrmalas mēram G. Truksnim šī piecu gadu laikā ir jau trešā reize, kad viņš ticis turēts aizdomās vai pat apsūdzēts kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet nav notiesāts. Par šo jaunāko lietu gan gluži vēl tā nevar apgalvot, jo apsūdzības uzturētājam ir tiesības spriedumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Divi procesi izjukuši
Notikumi, par kuriem apsūdzēti G. Truksnis un I. Vilkārse, risinājušies pirms teju pieciem gadiem. 2016. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica operatīvo izstrādi lietā par Trukšņa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamu nelikumīgu finansēšanu.
Tāpat arī bija uzsākts kriminālprocess, kurā Jūrmalas mērs tika turēts aizdomās par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa Jūrmalā saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.
Abās šajās lietās iesaistīts uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Lietā par ZZS un partijas “No sirds Latvijai” nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā pirms 2017. gada 3. jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām J. Krūmiņam un finansistam Jorenam Raitumam pērn tika piespriesti naudas sodi – vienam 77 400 eiro, otram – 8600 eiro, bet daļā pret Gati Truksni šis kriminālprocess tika izbeigts, jo nav ticis konstatēts, ka viņš būtu sekmējis partijas nelikumīgu finansēšanu. Arī kukuļošanas lieta pret Jūrmalas mēru tikusi izbeigta.
Bet pērn maijā līdz tiesai nonāca tā dēvētā viltus komandējuma lieta. Informāciju par šo komandējumu, kura nemaz nebija, KNAB darbinieki ieguva, ilgstoši noklausoties Trukšņa telefonsarunas.
“Šodien jāiztiek bez manis”
2016. gada 26. aprīlī (tā bija otrdiena) pulksten 9.34 Truksnis no mobilā tālruņa piezvanījis sava biroja vadītājai Vilkārsei un teicis: “Jums šodien būs jāiztiek bez manis.”
Vilkārse uzreiz pajautājusi: “Varbūt es tev uztaisu kaut kādu komandējumu?”
Sākotnēji Truksnis šo biroja vadītājas priekšlikumu noraidījis, bet tad pārdomājis un piekritis, ka varētu izdarīt tā, ka viņš tajā dienā it kā būtu devies uz Rīgu.
Biroja vadītāja piedāvājusi: “Es tev uztaisīšu komandējumu vienkārši uz Rīgu, labi?”
Truksnis piekritis: “Nu, uztaisi kaut ko tur, ko tu tur gribi…” No sarunas varēts noprast, ka Jūrmalas mērs labi apzinājies, ka tiks sagatavots viltots dokuments ar tajā ierakstītām nepatiesām ziņām.
“Kas tas tāds – Rotko centrs?”
Pulksten 11.47 Vilkārse zvanījusi Truksnim un teikusi: “Tātad šodien tu esi Rotko centrā, ja tu gribi zināt, kur tu atrodies.”
Truksnis paudis izbrīnu: “Rotko centrā? Kas tas tāds?” Vilkārse viņam paskaidrojusi, ka Marka Rotko mākslas centrs atrodas Daugavpilī.
Truksnis atbalstījis biroja vadītājas piedāvājumam noformēt viņam komandējumu uz Daugavpili, lai gan zinājis, ka turp nedosies. “Es esmu Daugavpilī šodien? Labi, ok, forši!” telefonsarunā teicis Truksnis.
“Kā tu šitā izdomāji? Kā tev šitā galvā aizgāja tā doma tāda? Cita starpā varētu paskatīties internetā, kas tur ir Rotko centrā, lai zinātu, ko es esmu redzējis…”
Vilkārse atbildējusi: “Mēs ar Emīliju izdomājām, ka mums vajag ārkārtīgi drošu vietu, kur neviens neko nevar pārbaudīt. Mēs tevi te pieslēpām…”
Tajā pašā dienā Jūrmalas mēra biroja vadītāja bija noorganizējusi komandējuma rīkojuma sagatavošanu, saskaņā ar kuru Truksnis 26. aprīlī bija devies uz Daugavpili, lai tiktos ar šīs pilsētas domes priekšsēdētāju, ar kuru it kā bija paredzēts pārrunāt Jūrmalas un Daugavpils sadarbības iespējas, kā arī apmeklētu Rotko mākslas centru.
Līdz Daugavpilij netika
Bet, kā ticis pārbaudīts, Trukšņa mobilā tālruņa signālus šajā dienā uztvēra tikai viena bāzes stacija, kas atrodas Jūrmalā, Bulduru prospektā. Izmeklēšanas laikā savākti pat vairāki pierādījumi, ka Truksnis todien ne uz mirkli nebija ieradies savā darba vietā Jūrmalas pilsētas domē.
Jautāts, vai Daugavpils mērs zināja par viņa komandējumu un it kā paredzēto tikšanos, Truksnis tiesā atbildēja, ka viņam tādas informācijas neesot.
Lietas iztiesāšanas gaitā atklājās, ka rīkojums par mēra komandējumu uz Daugavpili ticis sagatavots, neievērojot kādas formalitātes, piedevām tas it kā kļūdas pēc reģistrēts ar iepriekšējās dienas datumu.
Lai komplekts būtu pilns, grāmatvede darba uzskaites tabelē domes priekšsēdētājam 26. aprīlī ierakstījusi nevis burtu “k”, kas nozīmētu, ka viņš bija devies komandējumā, bet gan ciparu “8”, ar kādu parasti atzīmē nostrādātu pilnu darba dienu.
Taisnības labad jāpiebilst, ka Jūrmalas mēram Truksnim šis fiktīvais dokuments nekādu taustāmu labumu, kā, piemēram, komandējuma naudu, nedeva.
Vienīgais ieguvums varētu būt tāds, ka padotie saņēma informāciju, ka mērs ir komandējumā Latvijas otrā galā, nevis neattaisnotā prombūtnē.
Tiesa sākas ar apsūdzības grozīšanu
Sākotnēji gan Truksnis, gan Vilkārse bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm (par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī par viltota dokumenta izmantošanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās).
Par šādu nodarījumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tātad tas ir smags noziegums.
Prokurors Juris Ločmelis jau pirmajā tiesas sēdē pagājušā gada 28. oktobrī paziņoja, ka viņam, iepazīstoties ar lietas materiāliem, radies cits viedoklis nekā iepriekšējam prokuroram, tāpēc viņš nolēmis grozīt apsūdzību uz vieglāku.
Proti, Truksni apsūdzēt noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā (par dokumenta viltošanu, ko izdarījusi valsts amatpersona).
Vilkārsei nav valsts amatpersonas statusa, tāpēc viņa tika apsūdzēta par šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem.
Ja persona notiesāta par šādu nodarījumu, tā nezaudē tiesības kandidēt pašvaldības vēlēšanās, kas G. Trukšņa gadījumā varēja būt ļoti svarīgi.
Prokurors prasa naudas sodu
Prokurors J. Ločmelis gan nelūdza tiesu, lai Jūrmalas mēram un viņa biroja vadītājai tiktu piemērots cietumsods, pat ne nosacīts.
Prokurors uzskatīja, ka Truksnis, kura mēnešalga pašvaldībā esot 3554 eiro, bet vēl 1900 eiro viņš saņem par padomnieka darbu, būtu sodāms ar 5000 eiro naudas sodu, bet Vilkārse, kuras atalgojums ir 2200 eiro mēnesī, – ar 2500 eiro naudas sodu.
Mērs – 24 stundas dienā!
Aizstāvji uzskatīja, ka apsūdzētie ir attaisnojami, un pauda, ka domes priekšsēdētāja amats ir pilnīgi nošķirams no darba tiesiskajām attiecībām.
Pilsētas mērs savus pienākumus pildot 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā, lai kur viņš atrastos.
Neattaisnots darba kavējums uz Truksni nemaz nevarot attiekties, jo tāds ir iespējams tikai darba tiesiskajās attiecībās. Arī par komandējuma rīkojumu advokātiem bija savs viedoklis – dokuments neesot ticis viltots, tas bijis derīgs, tikai palika neizmantots.
Turklāt pašvaldībai ar šo dokumentu neesot nodarīts nekāds kaitējums.
Trukšņa aizstāvis Jānis Rozenbergs kritizēja KNAB un prokuratūras darbu: “Šāda kriminālprocesa nonākšana tiesā, manuprāt, nedara godu izmeklēšanas iestādei un prokuratūrai.”
Truksnis saskata politisku fonu
Apsūdzētie vainu neatzina. Truksnis teica, ka, viņaprāt, visi pret viņu uzsāktie kriminālprocesi un celtās apsūdzības ir ar politisku fonu un zināmiem šova elementiem.
Ar šovu Jūrmalas mērs domājis to, ka tūlīt pēc katras aizturēšanas vai kratīšanas par to tiek informēti plašsaziņas līdzekļi, kam vēl izmeklēšanas laikā esot noplūdināti viņa telefonsarunu ieraksti.
Politiku Truksnis minēja, atceroties nu jau bijušos KNAB darbiniekus, kas strādājuši pret viņu uzsāktajos kriminālprocesos, bet jau pēc dažiem mēnešiem paši devušies politikā. Savukārt Vilkārse pauda, ka viņas un Trukšņa telefonsarunu teksti, kas šajā lietā tika izmantoti kā pierādījumi pret viņiem, tikuši izrauti no konteksta, tāpēc mainījusies to jēga.
Tiesnese Baiba Jakobsone saīsinātajā spriedumā Truksni un Vilkārsi attaisnoja. Tiesnese aģentūrai LETA pavēstījusi, ka apsūdzēto darbībās tiesa nav varējusi konstatēt visas nepieciešamās Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Lietā iesaistītie var lūgt sagatavot pilnu spriedumu un pārsūdzēt.
