Tiesā atgūst māju, bet krāpnieku kredīta dēļ banka to draud atņemt 16
Kleperu ģimene, 11 gadus tiesājoties, atguva savas dzimtas mājas. Taču viņi netika vaļā no krāpnieka paņemta kredīta mājas vērtībā. Banka jebkurā brīdī var māju izlikt izsolē, un to viņiem atņems uz mūžīgiem laikiem. Afērā tika izmantots augstas klases pases viltojums. Darījumu kārtojušās notāres rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tā izgatavota Iekšlietu ministrijas liecinieku aizsardzības programmā. Ja tas pierādītos, tas būtu mizīgs skandāls, tomēr policija šajos garajos gados nav pat atklājusi visus krāpnieku grupas dalībniekus, vēstīja TV 3 raidījums “Nekā Personīga”.
Kleperu dzimtas vasarnīcā Carnikavā pie pašas jūras pagāja Kristīnes bērnība. 2007.gada aprīlī Kristīnes tēvs Rolands devās uz pašvaldību, lai samaksātu ikgadējos nodokļus, kad negaidot uzzināja, ka māja un zeme viņam vairs nepieder. Īpašumam jau divus mēnešus esot jauns saimnieks, kāds Vitālijs Bordovskis. Īpašnieku maiņas darījumā izmantota Rolanda Klepera pase, kas bijis augsta līmeņa viltojums. Ar to slēgts darījums pie notāra, sniegti dokumenti zemesgrāmatā un vērts vaļā konts “Latvijas Krājbankā” un saņemta nauda par pārdoto māju. Mājas īpašnieks vērsās policijā un tiesā, lai atgūtu nozagto īpašumu. Pārdzīvojumi ietekmēja viņa veselību un tālāko tiesvedību bija jāturpina meitai vienai.
Kristīne Klepere, cietusī:”Tēvs ļoti satraucās par to visu, te viņš bija to pirmo insultu dabūjis. Pēc tam, atkal tiesājoties, tad bija otrais insults. Un tā viņš vairāk arī nav pie mums.”
Mājas īpašnieks pircēju nepazina un īpašumu nemaz negrasījās pārdot. Policijas ekspertīzes Rolandam Kleperim vēl dzīvam esot, skaidri liecināja, krāpnieki izmantojuši Klepera pasi ar viņa datiem, bet svešas personas bildi un viltotu viņa parakstu. Viltoti bija arī pirkuma līgumi starp īpašnieku un pircēju kādu Vitāliju Bordovski.
Ja pārdošanas dokumenti bia viltojums, īsts bija “Swedbankā” ņemts kredīts. Banka aizdeva Bordovskis 114 tūkstošus , ķīlā ņemot piejūras īpašumu, Pēc 11 gadus ilgās tiesāšanās pagājušajā gada nogalē Kristīnei ar Augstākās tiesas spriedumu dzimtas mājas atdotas un darījums atzīts par krāpniecisku. Taču tiesa nenoņēma bankas hipotēku, jo banka esot labticīgā ķīlas ņēmēja. Tas nozīmē, ka banka jebkurā brīdī var Kristīnes īpašumu izsolīt un naudu par tās pārdošanu paņemt sev.
Kristīne Klepere, cietusī:”Visiem tas ir grūti saprast, arī mēs griezāmies vēl pie juristiem, varbūt kāds mums var kaut ko izskaidrot. Mums nespēj neviens palīdzēt, jo viņi nesaprot to situāciju, kā tas var būt. Atdod zagtu īpašumu ar svešu hipotēku.”
Pirmās tiesu instances bija labvēlīgas Kristīnei. Taču no 2010.gada tiesu prakse Latvijā sāka mainīties – krāpnieciskos darījumos lemjot par labu tiem, kas īpašumus pirka kā labticīgie ieguvēji. Banka kredītu Bordovskim devusi paļaujoties uz publiski ticamu ierakstu zemesgrāmatā un svarīgs ir tiesiskās paļāvības princips. Tiesas viedokli aizstāv Augstākās tiesas tiesnesis.
“Nekā personīga”: Kāpēc bankas intereses ir vērtētas augstāk par īpašnieka interesēm?
Aigars Strupišs, AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i.: “Te nav bankas intereses ņemtas vērā primāri pār īpašnieka, te ir ņemtas vērā labticīga tiesību ieguvēju intereses. Bankas vietā var būt jebkurš . Varbūt tā izskatās, ka tiesa aizsargā banku iepretim fiziskajai personai. Bet bankas vietā var būt cita fiziska persona.”
“Nekā personīga:” Ja banka tikai un vienīgi ir paļāvusies uz šo publisko ierakstu un nav izdarījusi iespējams savu mājas darbu, pārliecinoties, cik šis kredītņēmējs ir spējīgs atmaksāt 112 tūkstošus, kur tur tā labticība?
Aigars Strupišs, AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i.:”Cik man ir zināms, šajā lietā šādi argumenti vispār nebija celti augšā!”
“Nekā personīga” zināms, ka Bordovskis kredītu ņēmis mazā “Hansabankas” filiālē Bauskā. Banka pati īpašuma vērtējumu neveica. Nav arī ziņu, vai kredītiestāde pārliecinājās par kredīta ņēmēja un galvotājas -viņa sievas ienākumiem, vai tobrīd viņiem jau nav bijuši citi parādi.
Jaunākā informācija liecina, ka Bankai no aizdotajiem 114 tūkstošiem izdevies no Bordovska atgūt vien 700 eiro.
Bordovskis bēguļo un Latvijā uzturas maz. Vai viņš sadarbojās ar viltus Rolandu Kleperi vai tie ir divi dažādi grupējumi, policija viņa lomu noziegumā neprecizē. “Nekā personīga”zināms, ka 2010.gadā Bordovskis ticis tiesāts Austrijā. Taču mūsu policija viņu nemeklē. Pret viņu Latvijā ir uzsāktas deviņas piedziņas lietas.
Pēc 11 gadu izmeklēšanas policijā lieta ir iestrēgusi. Vairākas krāpšanā iesaistītas personas neesot identificētas. Noprotams, ka nav noskaidrots arī viltus Rolanda Klepera pases fotogrāfijā redzamais vīrietis. Aizdomās tiek turētas divas personas – kāds mākleris un jurists.
“Nekā personīga”: Tad, jūs esat droši, ka amatpersonas nav palīdzējuši organizētajai grupai?
Mairita Agafonova, VP policijas RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 2.nodaļas priekšniece:” Es varu pateikt, ka mums nav aizdomās turēta statuss kādai amatpersonai, bet attiecībā par pašu krāpšanas faktu, kā tas ir noticis, un kurš ir palīdzējis, sekmējis, izmeklēšana turpinās. Tāpēc es vēlreiz varu norādīt, ka jebkurā brīdī varam iegūt kādu papildus informāciju, un tad tas viss varētu izskatīties arī savādāk.”
“Nekā personīga”: Ļaujietsaprast, jūs esat pratinājuši zemesgrāmatas tiesnesi un notāru?
Mairita Agafonova, VP policijas RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 2.nodaļas priekšniece: “Mēs esam pratinājuši visas iesaistītas amatpersonas. Tajā skaitā notāru un tiesnesi.”
Notāre Anita Elksne apliecināja viltus Klepera identitāti un pirkuma līgumu. Pase esot bijis augstas klases viltojums.
Anita Elksne, notāre:”Pie manis atnāca Rolands Kleperis, uzrādīja pasi, kur bija rakstīts- pase, sērija, numurs, Rolands Kleperis, dzimšanas dati, bilde, kas noteikti neatšķīrās no cilvēka, kas stāv manā priekšā. Nu tas ir viss, ko es varu teikt. Man nav pamata neticēt, es tāpat kā Jūs man parādītu pasi, ja es Jūs personīgi nepazītu… Jūs jau arī arī nevarētu pateikt, kā izskatās īstais Rolands Kleperis.”
Par labu notāres versijai liecina fakts, ka uz kāda zemesgrāmatā krāpnieku iesniegta dokumenta villtots arī viņas paraksts un zīmogs. Citādi ir ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļu. Tur glabājās īstā Rolanda Klepera pases kopija, un tiesnesei bija iespējams abas pases salīdzināt, un pamanīt, ka fotogrāfijas atšķiras. Tiesnese Sandra Zeire, kas reģistrēja krāpniecisko darījumu šonedēļ bija atvaļinājumā, bet viņas priekšniecei tiesnesei Ināra Zariņai intervijai esot jāsagatavojas.
Krāpniecība veikta rafinēti. Krāpnieki labi pārzināja nepilnības, ko valsts pieļāvusi nekustamo īpašumu reģistrēšanā – to, ka tiesneši personu dokumentus rūpīgi nepārbauda, un nekādas tehnoloģiskas iespējas atšķirt viltojumus nepastāv.
“Nekā personīga” nav zināms, vai policija ir noskaidrojusi, kur pase izgatavota.
Izmeklēšana tikusi novilcināta un lietā pēc četriem gadiem iestāsies noilgums.
Kristīne lūgusi likumsargiem īpašumam uzlikt liegumu, lai banka to neatņem. Pagaidām tas nav noticis. Viņas tiesāšanās iespējas Latvijā ir izsmeltas, un Kristīne apsver vērsties pēc palīdzības tiesā Eiropā.
