Ilze Kuzmina: Tiem, kam traucē valsts valodas dominance izglītības sistēmā, taciņa uz Satversmes tiesu jau iestaigāta 1
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nav tikusi galā ar apjomīgajām pārmaiņām Augstskolu likumā, kam jāmaina universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu pārvaldība, kad jau saņēmusi jaunu, delikātu darba uzdevumu no Satversmes tiesas: izstrādāt jaunus nosacījumus valodas lietojumam augstskolās.
Izskatot “Saskaņas” deputātu sūdzību par to, ka augstskolās, pat privātajās, drīz vairs nevarēs studēt, kādā valodā vien grib, tiesa lēma, ka valstij ir tiesības noteikt, ka visu augstskolu pienākums ir attīstīt un izkopt valsts valodu.
Tomēr jāizvērtē, vai šo mērķi iespējams sasniegt ar maigākiem studiju valodas ierobežojumiem. Tāpēc stingrie studiju valodas ierobežojumi saskaņā ar tiesas lemto zaudēs savu spēku nākamā gada maijā.
Studiju valodas ierobežojumi tika ieviesti lielā steigā – kad kārtējie labojumi daudzkārt lāpītajā Augstskolu likumā Saeimā bija tikuši jau līdz pēdējam lasījumam.
Tālaika izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis likuma lēmējus paņēma “uz izbrīnu” un veiksmīgi dabūja cauri grozījumus, no kuriem, ja tie būtu iesniegti apspriešanai laicīgāk, iespējams, nebūtu palicis pāri nekas.
Tiesa tagad atzinusi, ka apspriests tomēr gana un pašā likumdošanas procesā viss bijis leģitīmi. Taču pārāk bargi šie ierobežojumi varbūt bija tieši tāpēc, ka steigas dēļ netika pietiekami izsvērts to samērīgums.
Valoda augstskolās mazāk skar plašu sabiedrības daļu salīdzinājumā ar skolām un bērnudārziem. Tāpēc arī skaļi dzirdamu protestu attiecībā uz šo nav bijis, tomēr gruzdēšana nozares iekšienē un politiķu vidū ir ilgstoša.
Skaļākais, kas izskanēja pagājušā gada nogalē: IZM plāns likt promocijas darbu doktora grāda ieguvei rakstīt tikai angļu valodā. Pret to aktīvi iebilda jo sevišķi humanitāro jomu pārstāvji, bažījoties, ka tādējādi latviešu valoda atkal tiks pazemināta par bauru valodu un nederīgu zinātnei.
Nesen valdībā apstiprinātais jaunais doktorantūras modelis paredz, ka promocijas darbu var rakstīt gan latviski, gan kādā citā Eiropas Savienības (ES) oficiālajā valodā un, ja darbs nav rakstīts latviski, vismaz tā kopsavilkumam jābūt latviešu valodā.
Savukārt latviešu valodā uzrakstītam darbam jāpievieno terminu skaidrojumu un tulkojumu saraksts arī vienā no ES oficiālajām valodām.
Var uzskatīt, ka pieņemts lēmums, kas vienlaikus gan ļauj attīstīties valsts valodai, gan neliedz augstākajā izglītībā un zinātnē ienākt citām ES valodām.
Ja IZM būtu turējusies pie sākotnējā uzstādījuma, valodu regulējumā augstākajā izglītībā būtu nekonsekvence: no vienas puses, bargas prasības par studijām galvenokārt latviešu valodā, bet, no otras puses, augstākajā studiju līmenī latviešu valoda varētu pazust.
Lemjot par to, kā turpmāk regulēt valodas lietojumu augstskolās, IZM un Saeimai atkal būs jāspēj pieņemt sabalansētus lēmumus. Jo tiem, kam traucē valsts valodas dominance izglītības sistēmā, taciņa uz Satversmes tiesu jau iestaigāta.
Un, pat ja viņi pārsvarā zaudē, šo sūdzmaņu spēja nenolaist rokas ir apskaužama.
Satversmes tiesas viens no ieteikumiem bija ļaut augstskolām, kas izpilda kādus noteiktus kvalitātes kritērijus, tomēr mācīt studentus arī svešvalodās, kā ar īpašiem likumiem tas ļauts Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomikas augstskolai.
Taču, ja augstskolām ļaus mācīt tikai svešvalodās, Augstskolu likums atkal būs pretrunā reālajai dzīvei: kā gan lai augstskolas kopj latviešu valodu, ja to vispār neizmanto.
Risinājums varētu būt visām augstskolām uzlikt par pienākumu daļu studiju programmu īstenot latviski, bet ļaut izmantot arī citas ES valodas.
Krieviski studēt Latvijā diez vai vajadzētu, pat ja daļai augstskolu studijas krievu valodā bija gana labs ienākumu avots un veids, kā piesaistīt studentus no bijušajām padomju republikām.
Studiju programmās, kas paredzētas ārvalstniekiem, tomēr studējuši arī vietējie. Iespēja studēt krieviski var samazināt jauniešu motivāciju vidusskolā pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu.
Pašreizējā politiskā situācija ļauj prognozēt, ka tik stingri nosacījumi valodu lietojumam augstskolās kā K. Šadurska laikā vairs netiks pieņemti.
Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska daudz liberālāk raugās uz valodu lietojumu studijās un arī augstskolu pārvaldībā: tiek pat pieļauts, ka par valsts augstskolu rektoriem varētu iecelt valsts valodas nepratējus.
Turklāt arī valsts augstskolas jau ilgstoši burkšķējušas par it kā pārāk stingrajām valsts valodas prasībām augstākajā izglītībā.
Tomēr likuma pantam, kas augstskolām liek kopt valsts valodu, diez vai kāds atļausies ķerties klāt.
Tas dod cerību, ka internacionalizējoties nepazaudēsim savu patību.
