Tieksme augt, radošums, empātija – 2023. gada pieprasītākās īpašības darba tirgū 7
Ieilgusī krīzes situācija globālajā ekonomikā, kurai gals nav pat saredzams, biznesa pasaulei liek pārskatīt vērtību sistēmu. Apzinoties, ka nemitīga ieņēmumu rādītāju kāpināšana kļūst aizvien izaicinošāka, daudzi uzņēmumi novirza fokusu no finanšu rādītājiem uz kolektīva labsajūtu, un meklē darbiniekus ar iemaņām, kas varētu palīdzēt organizācijai mainīties līdzi laikam un gūt panākumus ilgtermiņā.
Viena no svarīgākajām 2023. gada ar profesiju nesaistītajām prasmēm (soft skills) solās būt uz izaugsmi vērsts domāšanas veids. Proti, uzņēmumi augstāk vērtē tos darbiniekus, kuri ir gatavi mācīties, pielāgoties un nebaidās no neveiksmes. Biznesa vidē valda uzskats, ka šādi cilvēki kolektīvā palīdzēs vieglāk pārdzīvot draudošās ekonomiskās lejupslīdes nestos triecienus.
Goda vietā šogad nonāks arī radošums un komunikācijas spējas, jo konkurences cīņā labāk veiksies tiem, kuri spēs sekmīgi ieviest inovācijas, nelielus, bet efektīvus uzlabojumus un vienoties par izdevīgākiem nosacījumiem.
Tā kā strādāšanu birojā aizstājis hibrīda darba veids ar diezgan lielu attālinātās strādāšanas devu, zelta vērtē ir tie darbinieki, kuri spēj fokusēties uz uzdevumu, kad netiek uzraudzīti. Spēja savākties, pretoties sociālo tīklu un citu uzmanības novērsēju kārdinājumam modernajā pasaulē kļūst aizvien svarīgāka.
No vadītājiem tiek sagaidīts, ka viņi kļūs par empātiskiem līderiem, kas spēj saliedēt kolektīvu, uzklausīt darbiniekus un vienlaikus sasniegt finanšu mērķus. Pētījumu centra Gartner 60 valstīs veiktā aptaujā noskaidrots, ka 82% strādājošo vēlas, lai kompānijas vadība viņus uztvertu kā personības, nevis tikai darbaspēku. Tas nozīmē, ka vadītājiem šogad būs jārisina ne vien darbinieku profesionālās problēmas, bet arī ārpusdarba. Tostarp jāpalīdz atgūt motivāciju strādāt, sakārtot finansiālo situāciju un uzlabot labsajūtu.
«Globālo tendenču maiņa nozīmē tikai to, ka no uzņēmumu vadītājiem šogad tiks prasīts vēl vairāk nekā iepriekš. Lai tiktu galā ar šo izaicinājumu, jāparūpējas par uzņēmuma ļoti efektīvu darbību, ieviešot noderīgus digitālos risinājumus. Tas palīdzēs samazināt rutīnas darbu veikšanai nepieciešamo laiku kā darbiniekiem, tā pašiem vadītājiem. Līdz ar to būs vairāk iespēju pievērsties kolektīva mikrovides uzlabošanai. Digitalizācijas jomā darba lauks ir ļoti plašs – no mūsu veiktās aptaujas izriet, ka uz pilnībā digitālu dokumentu apriti pārgājuši tikai 6,3% Latvijas uzņēmumu, bet visi pārējie joprojām sagatavo atskaites un ziņojumus uz papīra lapām. 12,8% vispār nav ieviesuši nevienu digitālo risinājumu,» skaidro uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
