Tiekas Operas ģilde Amerikā 0
Šajās dienās Latvijas Nacionālajā operā (LNO) sanāca tās atbalstītāja – LNO ģilde Amerikā. Kā sacīja ģildes vadītāja Aija Pelše, parasti jau ģildes piederīgie cits caur citu savā kontinentā sazinoties vairāk virtuāli un nemaz tik bieži vaigā netiekas. Tā nu ģildi tagad Rīgā saveduši Dziesmu svētki.
Līdz ar to viena no visvairāk apspriestajām tēmām bija latviešu oriģināloperu iestudējumi. Kā sacīja ģildes loceklis, Ņujorkas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku virsdiriģents Andrejs Jansons, viņaprāt, jaunajā Operas valdē vajadzētu būt uz latviešu oriģināloperām orientētiem cilvēkiem. “Pie mums latviešu operas iestudē par maz salīdzinājumā ar tikpat mazām valstīm kā Latvija,” savu viedokli pamatoja diriģents, “piemēram, Čehijā vienā vai otrā operteātrī katru sezonu ir vismaz septiņas astoņas čehu operas. Skatītāji brauc no Kanādas, Austrālijas, Japānas, lai tās noskatītos. Čehu valdība piestrādā pie reklāmas, sadarbojas ar aģentūrām Dienvidamerikā, Japānā, Honkongā.” Arī ģildes loceklis Andris Padegs uzsver, ka Latvijā nepieciešams skatītāju audzināt izpratnē un cieņā pret savu mūziķu radīto.
Operas kases rādītājiem, ka paši latvieši ar nopirktajām biļetēm ne pārāk balso par latviešu oriģināloperām, Andrejam Jansonam ir pretarguments – cilvēki mīl to, ko pazīst. Ja latviešu operas neuzved, kā cilvēki lai zina, ko iepazīt un iemīlēt?
“Atceros 70. gados, kad Jānis Zābers dziedāja “Zelta zirgā”, uzvedums piedzīvoja 300 izrāžu,” piebilst Andrejs Jansons. “Es pats mūsu “Baņutu” vērtēju nesalīdzināmi augstāk nekā čehu “Jenufu”.”
Samērā klusi jūnijā beidzies jaunu oriģināloperu pieteikumu konkurss. Kā man pastāstīja LNO mākslinieciskais vadītājs Artūrs Maskats, saņemti četri pieteikumi, kurus Operas vadība izskatīs, un uzvarētājs tiks darīts zināms 2014. gada jūnijā. Tad tiks dots zaļais ceļš labākās idejas tālākai attīstībai. Jaunās oriģināloperas pirmuzvedums iecerēts 2017. gadā.
Aizkulisēs tiku dzirdējusi, ka konkursā piedalījies arī ārzemēs dzīvojošais latviešu komponists Imants Ramiņš, kura latviešu tautasdziesmu apdare “Pūt, vējiņi!” ir viena no iecienītākajām mūsu koros.
2014. gadā iecerēts vērt priekškaru Kristapa Pētersona operai par šahistu Tālu, kas, savu iestudēšanas kārtu gaidot, vairākkārt mainījusi nosaukumu, Artūra Maskata “Valentīnai” un Ērika Ešenvalda Gaismas pils tēmā balstītajai operai ar Ineses Zanderes libretu “Iemūrētie”.
