“Tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas un kopš Covid-19 nekas daudz nav izdarīts!” Dumpis par gatavību nākamajai krīzei 0
Kopš Covid-19 pandēmijas medicīnas sistēmas sagatavošanā citām krīzēm nekas daudz nav izdarīts, turklāt tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve, kas ir ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai, tā intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja pandēmijas laika valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.
Vaicāts, cik medicīnas sistēma šobrīd ir gatava krīzēm no visdažādākajiem aspektiem, piemēram, cita vīrusa pandēmijai vai karam, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, profesors Dumpis secināja, ka neko daudz neesam izdarījuši.
Viņš uzsvēra, ka ir notikusi apstāšanās kritiskajā būvniecībā, proti, universitātes slimnīcas par Eiropas naudu nav spējušas uzcelt absolūti nepieciešamu infrastruktūru, piemēram, uzņemšanas nodaļu Stradiņa slimnīcā, reanimācijas nodaļas.
“Mēs stāvam uz vietas. Vismaz – nokavējuši visus termiņus,” viņš teica, atgādinot, ka viens no lielajiem Covid-19 pandēmijas atzinumiem bija, cik ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai ir infrastruktūra.
Dumpis atgādināja, ka universitāšu slimnīcas pandēmijas laikā iznesa visu galveno smagumu. “Ir pagājuši pieci gadi un mēs stāvam uz vietas. Ne jau ārsti ir vainīgi, ka nevar uzbūvēt mājas un iztērēt Eiropas naudu. Tā ir stratēģiska kļūda, ka mēs joprojām nevaram pabeigt elementāras lietas. Tas nav dzelzceļš par miljardiem, tās ir vienkārši dažas mājas,” kritizēja Dumpis.
Ārsts atgādināja, Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra būve ir tapusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Šī nodaļa bieži vien uzņem divas reizes vairāk pacientu nekā tur vispār var izvietot. “Un tam, protams, ir riski. Tas nav pilns tramvajs, kurā pabraucat divas pieturas. Tajā vairākas stundas, dažkārt vairākas diennaktis uzturas slimi cilvēki,” viņš skaidroja, norādot, ka tādējādi pacienti tiek pakļauti riskam.
Viņš arī uzsvēra, ka nozarē ir ārkārtīgi novecojušas informācijas sistēmas, un šajā jautājumā Latvija no Igaunijas droši vien atpaliek pat 20 gadus.
Vaicāts, vai ir secināts, ka kaut ko pandēmijas laikā vajadzēja darīt citādi, viņš uzsvēra, ka starp lielajām kļūdām bija tikai viena – 2021.gada rudenī, brīdī, kad vakcīnas bija pieejamas, bet daudzi seniori nebija vakcinējušies, netika ieviesti ierobežojumi. Tādejādi tika ievērojami apgrūtināta veselības aprūpes sistēma un daudzi seniori arī gāja bojā, viņš teica.
Viņaprāt, atbildība par to gulst uz politiķiem, jo eksperti brīdināja, ka būs slikti. “Bija politiskā diskusija un ierobežojumi tika ieviesti divas nedēļas par vēlu. Tā kā es tomēr teiktu, ka eksperti toreiz brīdināja, ka būs slikti,” viņš sacīja.
Tāpat Dumpis uzsvēra – starptautiskā pieredze rāda, ka valstis ar spēcīgām veselības aprūpes sistēmām no šīs situācijas izgāja ārā vislabāk.
Viņš arī uzsvēra, ka ārkārtīgi būtisks ir krīzes komunikācijas jautājums, tajā skaitā uzticība varai.
Tāpat Dumpis akcentēja, ka ļoti retais saprot, cik milzīga bija vakcīnu nozīme. Viņš uzsvēra, ka bez tām ar ierobežojumiem dzīvotu vēl vairākus gadus.
