Saikne ar zinātni vāja 1
Lielākā problēma, kas neveicina inovāciju attīstību būvmateriālu ražošanas nozarē, ir tā, ka katrs ražotājs pats meklē un pats cenšas modernizēties un attīstīt savu produktu. Vienotas institūcijas, kurā būtu apvienotas profesionālās un zinātniskās nozares kompetences, Latvijā nav, kas ir iemesls vienotu, kvalitatīvu nozari regulējošo standartu, likumu trūkumam. Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana atklājusi vēl kādu problēmu – būvniecības nozares speciālistu sagatavošanas nepilnības, par ko jau ziņoja “Latvijas Avīze”. Izanalizējot mācību priekšmetus, BRA jau iepriekš konstatēja, ka, salīdzinot ar 70. gadiem, būvniekam nepieciešamie priekšmeti, piemēram, teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības bloks, saglabājies 15% apmērā, kā arī būvmehānika – 39%. ”Zināšanu līmenis cilvēkiem, kuri varētu strādāt ne tikai ražošanā, bet arī zinātnē, ir ievērojami krities, izglītības programmu līmenis pazeminājies,” saka L. Jākobsons. Laikā, kad tika projektēta “Maxima”, nebija sakārtota normatīvā bāze, un tā nav sakārtota vēl šobrīd. Tikai no 2015. gada janvāra ir spēkā jauni tērauda konstrukciju projektēšanas standarti, arī koka konstrukciju standarti.
Neatbalsta TUA stimulēšanu
Būvmateriālu ražotāji ir ieinteresēti, lai Latvijā augtu un attīstītos būvniecības nozare. Tomēr jautājumā par termiņuzturēšanās atļauju veicināšanu trešo valstu pilsoņiem, kas sekmētu nekustamā īpašuma pirkšanu un būvniecības aktivizēšanos, Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji neatbalsta. “Asociācijas valdē, izvērtējot TUA pienesumu ekonomikai un iespējamos riskus, pieņēmām lēmumu, ka ekonomikas attīstību valstī nevar balstīt uz TUA, bet būtu jāveicina inovatīvo projektu izstrāde, jāpaaugstina speciālistu sagatavošanas līmenis, jāatjauno banku ieinteresētība ražošanas un būvniecības kreditēšanā utt.,” skaidro L. Jākobsons.
Nozare vairāk ar cerībām raugās uz ēku siltināšanas programmām, jo Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšana ir viena no 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda prioritātēm. Šobrīd EM saskaņošanai jau nodevusi atbalsta programmas projektu, kuras ietvaros daudzdzīvokļu ēku īpašnieki varēs saņemt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Programmas kopējais publiskais finansējums būs 176 miljoni eiro. Plānots, ka atbalsta sniegšanu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu mājās nodrošinās a/s “Attīstības finanšu institūcija”.
