Bažas par OIK un rubli 1
Uz šo un nākamajiem gadiem aptaujātie būvmateriālu ražotāji raugās piesardzīgi, turpinot cerēt uz eksportu, bet Latvijas būvniecības tirgu vairāk redzot drūmākās krāsās. “Satraucoši ir notikumi Krievijā, jo tās investori iegulda Baltijā.
Pastāv varbūtība, ka ģeopolitisko norišu negatīvā ietekme uz ES, tajā skaitā Latvijas tautsaimniecību, varētu būt lielāka, nekā šobrīd tiek prognozēts,” tā A. Vanags. “Šogad dzelzsbetona konstrukcijām paredzams ievērojams pieprasījuma pieaugums eksporta tirgos. Jau šobrīd noslēgto līgumu apjoms šiem produktiem pārsniedz 2014. gada portfeli. Arī tuvākajos gados paredzam pieprasījuma pieaugumu dzelzsbetona konstrukcijām,” par savas produkcijas noietu ir pārliecināts J. Mētra.
Būtiska negatīva ietekme uz nozares nākotnes perspektīvām ir Krievijas rubļa vērtības kritumam, kas skārusi visas Eiropas tautsaimniecību. Ražotāji jau gadu pēc gada ceļ trauksmi arī par lielajām energoresursu izmaksām Latvijā, jo būvmateriālu ražošana ir energoietilpīga. “Obligātās iepirkumu komponentes (OIK), kas veido būtisku daļu elektrības tarifā, samazināšana ir pamatjautājums, kas izšķirs “Liepājas metalurga” atdzimšanu,” uzskata L. Jākobsons.
“Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd strādā pie atbalsta mehānisma izveides energointensīvajiem uzņēmumiem. Atbalsta mehānisma mērķis ir identificēt tos uzņēmumus, kas varēs kā elektroenerģijas lietotāji samazināt savu līdzdalību OIK maksājumā. Ministru kabineta noteikumu projektu tuvākajā laikā plānots nodot izvērtēšanai nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī citām ieinteresētajām pusēm,” informē EM. Plānots, ka atbalsta mehānisms stāsies spēkā 1. jūlijā. Ja energoresursu cenas nepieaugs, nav pamata kāpt būvmateriālu cenām, saka aptaujātie uzņēmēji.
Problēma ar ievestajiem
Kvalitatīvs materiāls nevar būt lēts. Ja valsts pasūtījums būvniecībā tiek “nodzīts” līdz viszemākajam izmaksu līmenim, būvnieki sāk meklēt risinājumus, aizvieto vienu materiālu ar citu – lētāku. Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ir aizdomas par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā izmantotiem neatbilstošiem būvmateriāliem. Arī pārbaudot topošos veikalus, mācību iestādes un desmitiem citu ēku, PTAC pērn konstatējis neatbilstības katram trešajam no izmantotajiem būvizstrādājumiem. BRA sadarbojas ar VID, lai identificētu apšaubāmas kvalitātes materiālu ražotājus. Ja ir identisks cements, tā cenai ir jābūt aptuveni līdzīgai, bet, ja vienā gadījumā viens kubikmetrs cementa maksā 80 eiro, bet otrā – 50, tad vai nu netiek izmantoti kvalitatīvi materiāli, vai netiek maksāti nodokļi, tā L. Jākobsons. “Problēmu nav ar būvmateriālu ražotājiem tepat Latvijā, bet tie, kuri tirgo ievestus materiālus, ne vienmēr spēj uzrādīt atbilstošu dokumentāciju. Būvmateriālu atbilstības un kvalitātes kontrolei pienācīga uzmanība jāpievērš arī atbildīgajām institūcijām, jo tā ir ne tikai uz būvniekiem attiecināma nepieciešamība, tā ir visas sabiedrības vajadzība,” saka SIA “Arčers” valdes loceklis Kaspars Garkanis.
