Tiecas uz inovatīviem būvmateriāliem 1
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”
Latvijas būvmateriālu ražotājiem pagājušais gads izrādījies pārsteidzoši labs, šogad pieaugusi nedrošības sajūta un cerība uz ēku siltināšanas programmām.
Latvijā ir liels ievesto celtniecības materiālu īpatsvars, kas pastiprina bažas par materiālu kvalitāti, ko izmantojam būvniecībā. Vienlaikus varam lepoties ar virkni veiksmīgiem un lieliem būvmateriālu ražotājiem, kuri, neskatoties uz ģeopolitiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, 2014. gadā spējuši kāpināt apgrozījumu par 5%, 15% un vēl vairāk procentiem, attiecīgi noturot peļņu un rentabilitātes rādītājus. 2014. gadā būvmateriālu ražošana, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 1,31%, sasniedzot 393,57 milj. eiro faktiskajās cenās.
Plāno pieaugumu
Pēc krīzes dziļākā punkta 2009. gadā, pateicoties arī eksportam, ik gadu Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumu apgrozījums stabili aug. Jau 2012. gadā nozare sasniedza pirmskrīzes apgrozījuma rādītājus atšķirībā no saistītās būvniecības nozares. Tāpēc, lai arī krietni mazāks, pieaugums aptuveni 3 – 5% tiek prognozēts arī šogad. Vadošie nozares uzņēmumi 2015. gadā plāno gan palielināt strādājošo skaitu, gan celt darba algas par 5 – 10%.
Tomēr pārliecības, ka viss notiks, kā plānots, nav, saka Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Asociācija apvieno lielākos nozares uzņēmumus, piemēram, SIA “Cemex”, SIA “Dzelzsbetons MB” (“UPB Holdings”), SIA “Knauf”, SIA “Evopipes”, SIA “Lode”, kā arī a/s “Valmieras stikla šķiedra” un a/s “Latvijas finieris”, kuri ar būvmateriālu ražošanu saistīti daļēji.
Būvmateriālu ražotāji attīstās, galvenokārt pateicoties eksportam, nozarei kopumā eksports veido ap 50%. Produkcija tiek piegādāta vairāk nekā 60 pasaules valstīm, aptverot visus kontinentus. “Būvmateriālu ražotāji attīstās, nozare pamatā balstīta uz vietējo izejvielu izmantošanu. Krīzes gados uzņēmēji investēja attīstībā un ievērojami kāpināja eksporta daļu,” skaidro L. Jākobsons.
Gandarījumu par pagājušā gada rezultātiem pauda arī “Latvijas Avīzes” aptaujātie uzņēmēji. “”Sakret holdingam” 2014. gads pārdošanas apjomos bijis ļoti veiksmīgs, sasniedzot labākos rādītājus tajā ietilpstošo uzņēmumu pastāvēšanas vēsturē,” saka a/s “Sakret holdings” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Holdingā ietilpstošo uzņēmumu kopējais neauditētais apgrozījums 2014. gadā sasniedza 20,5 miljonus eiro, kas bija par 17% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, par 41% pieaudzis arī “Sakret” eksporta produkcijas apjoms, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm, bet nopelnīti vairāk nekā 0,54 milj. eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2013. gadā.
Iekarot ārvalstu tirgus nav viegls un ātri paveicams uzdevums, visticamāk, daudzām kompānijām nākas pirmos gadus strādāt ar zaudējumiem. Savu vietu ārvalstu tirgos jau ir izcīnījusi “MB Betons grupa” (ietilpst “UPB Holdingā”), kuras uzņēmumi pērn apgrozīja 29,16 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Īpaši labi veicies eksporta tirgos, kā rezultātā «Dzelzsbetona MB” apgrozījums pieaudzis par 29%. Panākumu pamatā ir inženieru komandas nostiprināšana, kas ļauj piedalīties aizvien lielākos un sarežģītākos projektos, skaidro AS “MB Betons” valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.
