Šogad izmaksātais ES finansējums sedzis tikai janvāra un februāra zaudējumus, bet ko darīt tālāk? Lai arī izdevies vienoties ar VID par nodokļu labprātīgās samaksas grafiku, tomēr katru dienu jāmaksā soda nauda par nodokļu nokavēšanu 40 eiro. Kāpēc? Arī piena kvotu sistēmas dēļ Latgales saimniekam šogad nācies tērēt papildus 41 tūkstoti eiro, kas situācijā, kad trūkst naudas, neesot gluži normāli. Tomēr V. Kalāns nemet plinti krūmos un ir apņēmības pilns iet valstij palīgā un šos jautājumus risināt, lai zemnieki neciestu tik lielus zaudējumus. Savukārt savā saimniecībā viņš domā, kā saražot kvalitatīvāku lopbarību, kā arī sabalansēt barības devas ganāmpulkam tā, lai samazinātu pašizmaksu. Tuvākajā laikā plānots būvēt kombinētās lopbarības līniju, kā arī iegādāties jaunu tehniku. Fermā jau ieguldīts aptuveni viens miljons eiro un vēl būtu nepieciešams ieguldīt divus miljonus, lai izveidotu perfektu kārtību. V. Kalāns lēš, ka pietiktu ar piena iepirkuma cenu 34 centi/kg, lai šādas investīcijas varētu veikt. 2
Viedoklis
Daugavpils konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Anita Miltiņa: “Saimniecību “Kļavas V” var raksturot kā strauji augošu un mērķtiecīgu. Neskatoties uz smago izveidojušos situāciju piena lopkopībā, tiek domāts par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas galu galā uzlabo ražošanas izmaksas. Katrā nozarē ir kāpumi un kritumi, bet skaidrs ir viens, ka situācija, kad piena pašizmaksa pārsniedz piena iepirkuma cenu, nevar būt ilgstoša. Saimniecībā tiek vērtētas un analizētas pozīcijas, kur var samazināt izmaksas.
Tiem, kas strādā jau ilgāku laiku un ir pietiekami attīstījušies, kā arī kredītu slogs ir mazāks, protams, piena pašizmaksa būs zemāka, tāpēc situācijas saimniecībās ir dažādas. Saimniecībām, kuras ir uz attīstības ceļa, piena cena uzliek arvien jaunus izaicinājumus, kā rast risinājumu un izdzīvot. Arī pēc piena kvotas atcelšanas bez attīstības un jaunu tehnoloģiju ieviešanas mēs nevarēsim izdzīvot.”
