Skrupulozi rēķina 2
Lopbarības izmaksās augkopības daļa ir ap 11 centiem uz vienu piena litru, lopkopības izmaksas – ap 20 centiem uz litru, tajā skaitā pirktā lopbarība – 12 – 15 centi. Visdārgākie posteņi ir degvielas cena – trīs centi, darba algās – augkopībā – trīs un lopkopībā – pieci centi uz litru. Mazāk var dabūt, bet tad saimniecība tiek pakļauta dažādiem riskiem. Kopumā viena piena kilograma pašizmaksa ir apmēram 30 – 31 eirocents, bet, nerēķinot bankas kredītu, – ap 26 – 27 centiem. Taču tad būtu jānostrādā vēl 15 gadi, lai varētu runāt par investīciju atmaksāšanos. Bez investīcijām nevaram ražot moderni. Šobrīd viss pakļauts piena izslaukumiem, lopu veselībai. Augkopības sadaļā pašizmaksa uz vienu govi iznāk 1100 eiro, bet lopkopības izmaksas – divi tūkstoši eiro. Kopumā viena govs gadā saimniecībā izmaksā ap trīs tūkstošiem eiro, bet piena cena esot zem jelkādas kritikas. Zemās piena cenas dēļ zaudējumi ir lieli un smagi. Pusi no saražotā saimnieks nodod “Jēkabpils piena kombinātam”, bet otru pusi sācis nodot a/s “Preiļu siers”.
Pēc nesen notikušās Piena konferences Viktors Kalāns min Polijas piemēru, kur zemnieki kā kooperatīvu biedri vēl gada beigās par kilogramu piena saņēma 34 centus, to uzskatot par ļoti zemu samaksu. Savukārt Latvijas zemniekiem aprēķināto pašizmaksu – 25 centus/kg –, pēc “Kļavas V” saimnieka domām, reāli nevar sasniegt vai arī tajā netiek ierēķinātas algas. Arī Polijas pārstāve atzinusi, ka tik zemu pašizmaksu neesot iespējams sasniegt, jo ne minerālmēslu, ne degvielas cenas un algas nav būtiski sarukušas. Laikā, kad zemnieki par saražoto saņem zemu samaksu, rentabilitāte neesot sarukusi nedz piena pārstrādes uzņēmumiem, nedz tirgotājiem.
“Lauvas tiesu paņem veikals. Pēc manām domām, jādara tā, lai veikalniekam un piena pārstrādātājam nebūtu izdevīgi stipri pazemināt cenu. Loģiski būtu, lai ražotājs – zemnieks, kurš ieguldījis vislielākās pūles produkcijas ražošanā –, saņemtu 40 – 50% no cenas, kāda ir veikalā. Citās valstīs to regulē, kāpēc mēs to nevaram? Visi skatās uz valdību un domā – gan jau valdība mūs izglābs, bet kādā veidā? Jo budžeta ieņēmumi samazinās,” pārdomās dalās Līksnas pagasta zemnieks. Par ačgārnību viņš sauc arī to, ka piena ražotāji nevar saņemt atlaides no VID par Krievijas embargo radītās ietekmes sekām, jo tad ir jābūt tiešajam līgumam ar Krieviju un pastarpināti to nav iespējams izdarīt. V. Kalāns aplēsis, ka Krievijas embargo radītie zaudējumi viņa saimniecībā pērn gada pēdējos četros mēnešos bija ap 72 tūkstošiem eiro, bet no valsts saņemti 38 tūkstoši, par ko “paldies valstij, bet tas ir nepietiekami”.
