Jākļūst produktīvākiem 2
Vidējais izslaukums saimniecībā “Kļavas V” uz 14. martu jau bija sasniedzis 9987 kg, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad izslaukums bija 8631 kg no govs. Saimnieks teic, ka kāpums panākts, pateicoties visas komandas – zootehniķa, fermas kolektīva, saimnieka un veterinārārstu – darbam. Galvenais – lopu veselība, ēdināšana un ģenētika. Izslaukums tiek celts plānveidīgi un, ja nekas būtiski neietekmēs ganāmpulku, pēc pāris gadiem “Kļavas V” varētu pietuvoties Latvijas slaukšanas čempioniem – “Kalna Dambrāniem”, kas pēdējā pārraudzības gadā vidēji no govs izslauca 13,2 tūkstošus kg piena.
Tas, ka saimniecība ir daudznozaru un papildus lopkopībai tiek attīstīta augkopība, esot liels pluss, jo bez pašu izaudzētajiem graudiem pašizmaksa būtu augstāka. Svarīgi arī lojāli darbinieki, kas spēj ātri sagatavot kvalitatīvu lopbarību, jo labu lopbarību ar augstu proteīna saturu nopirkt nevar. Saimniecība apsaimnieko 1200 ha, no tiem īpašumā ir 170 ha.
“Nevienam nav noslēpums, ka investīcijas piena lopkopībā ir ļoti lielas un, lai dabūtu atdevi, vajadzīga pietiekami augsta produktivitāte,” skaidro Kalāns. Turklāt jādomā ne tikai par govju labturību un tehnoloģijām, bet arī par smagajam darbam atbilstošu darba samaksu fermā strādājošajiem. Pavisam Kalāns nodarbina 30 strādājošos.
Saimniecībā paralēli piena lopkopībai nodarbojas ar augkopību. Bez tās, kā skaidro saimnieks, nebūtu iespējams saražot kvalitatīvu pienu. Gadā nākas sagatavot 10 tūkstošus tonnu zaļbarības. Bez augkopības daļas būtu grūti samazināt lopbarības pašizmaksu. Kāpēc? “Ja mēs sagatavojam lopbarību ar mazāku proteīnu, tad tas būs jāpērk. Jo govs ir kā kombains. Bet atšķirība ir tā, ka kombainu var iedarbināt, braukt un, ja degviela beidzas, noslāpēt, lai pastāv dienu divas. Bet govs ģenētiski izveidota ražot daudz piena un samazināt pienu nevar. Ja tiks samazināta barība, būs problēmas ar apsēklošanu, pagarināsies laktācijas periods, būs pārslaukums, veselība bojāta. Tāpēc uz jautājumu, vai gribu palielināt izslaukumu, atbilde ir viena – vai gribu uzturēt veselu un harmonisku ganāmpulku,” skaidro saimnieks.
Tagad jau 35% ganāmpulkā ir pašu audzētas telītes un šogad plānots, ka ganāmpulkā klāt nāks vēl 120 pašu izaudzēti lopi. Viena no mācībām, ko ielāgojis V. Kalāns, – nedrīkst ievest ganāmpulku no dažādām valstīm, jo katrā valstī izveidojas savs infekciju fons, lopi pieradināti pie šī fona un viņiem nav problēmu. Taču, ja sakrustojas dažādu valstu slimību foni, govis vairāk “izkrīt”.
