“Kļavas V” saimnieks Viktors Kalāns: “Nevienam nav noslēpums, ka investīcijas piena lopkopībā ir ļoti lielas un, lai dabūtu atdevi, vajadzīga pietiekami augsta produktivitāte. Bez pašu graudiem piena pašizmaksa būtu augstāka.”
“Kļavas V” saimnieks Viktors Kalāns: “Nevienam nav noslēpums, ka investīcijas piena lopkopībā ir ļoti lielas un, lai dabūtu atdevi, vajadzīga pietiekami augsta produktivitāte. Bez pašu graudiem piena pašizmaksa būtu augstāka.”
Foto – Karīna Miezāja

Tiecas kļūt par “slaukšanas čempioniem”. Ciemos Z/s “Kļavas V” 2

Daudznozaru saimniecībā “Kļavas V” slauc 370 govis un vidējais izslaukums jau sasniedzis teju desmit tūkstošus kilogramu gadā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
RAKSTA REDAKTORS
4 biežākās kļūdas, kāpēc topošie šoferi “izkrīt” CSDD braukšanas eksāmenā. Tās der atcerēties arī pieredzējušiem šoferiem
Lasīt citas ziņas

Pētot “Zelta hektāra” piena lopkopības saimniecības un to pašizmaksu, šoreiz apmeklējām Daugavpils novada Līksnas pagasta saimniecību “Kļavas V”, kas ir viena no jaunākajām Latvijā. “Kļavas V” saimnieks Viktors Kalāns piena lopkopībai pievērsās pirms pieciem gadiem. Ilgus gadus vadījis Lauku konsultāciju un izglītības centra biroju Daugavpilī, 2010. gadā viņš iegādājās bijušo kolhoza fermu, lai attīstītu savu biznesu.

“20 gadus mācīju zemniekus, tagad gribu pierādīt, ka tas, ko mācīju zemniekiem, nav tukši stāsti – gan par izslaukumiem, gan nodarbināto skaitu, gan atalgojumu,” pamato saimnieks. Uzrakstīts projekts fermas modernizācijai un 2011. gadā realizēts pirmais posms uz bijušā kolhoza “Līksna” kūts bāzes, kur kādreiz atradās 1000 telītes. Projekta īstenošanas laikā saimnieku gan nepatīkami skāra Latvijas Krājbankas slēgšana, tādējādi nācās mainīt banku, lai to turpinātu. Savu akceptu projekta tālākai realizācijai deva banka “Citadele” un 2012. gada garumā tika pabeigts fermas otrais un trešais posms, ko ekspluatācijā nodeva tā paša gada nogalē. Tā kā kūts nebija pilna, nācās meklēt risinājumu, kā piesaistīt resursus ganāmpulka palielināšanai. Talkā nāca kooperatīvā sabiedrība “Latraps” un V. Kalāns izsaka pateicību kooperatīva vadītājam Edgaram Ružam, kurš atbalstījis šo projektu. Saimniecības īpašnieks arī uzsver, ka vairākkārt apstākļi izveidojušies sarežģīti, taču tas tomēr netraucējis realizēt plānotos mērķus. Tā Igaunijā izdevies nopirkt 120 grūsnas teles, ko ukraiņi atteicās iegādāties, lai nebūtu tās jāved lielu attālumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.