Tie varētu būt 50% no pagājušā gada vidējās bruto darba algas? Pirmās vienošanās par minimālās algas celšanu Latvijā 54
Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Kā aģentūru LETA informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.
Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.
Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība šodien tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar sociālā dialoga atjaunošanu ar Labklājības ministriju bija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes sasaukšana un tās turpmākā darbošanās regulāri. Tā tikšot sasaukta jau drīzumā, un nākamnedēļ notiks otra NTSP apakšpadome, kas darbojas pie Labklājības ministrijas. Tajā tikšot turpināta diskusija par plānotajiem grozījumiem Darba likumā. LBAS vadība arī šodien paudusi viedokli, ka šis likumprojekts par grozījumiem Darba likumā kategoriski nevar tikt virzīts izstrādātajā redakcijā, jo Darba likuma grozījumi nedrīkst pasliktināt darbinieku stāvokli un vājināt arodbiedrību un koplīgumu lomu.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja sarunā ar labklājības ministru akcentēja nepieciešamību novērst negatīvās sekas saistībā ar pieļauto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumu, kā rezultātā darbinieki nesaņem pensiju pilnā apmērā. Šajā jautājumā tikusi apsolīta ministrijas iesaiste problēmas risinājumā.
Saistībā ar LBAS jautājumu par izdienas pensiju atjaunošanu atsevišķās profesijām strādājošajiem labklājības ministrs esot atbildējis, ka par visu izdienas pensiju politiku pārskatīšanu šobrīd Pārresoru koordinācijas centrs ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt jaunu izdienas pensiju sistēmas modeli un līdz 2022.gada 31.decembrim sagatavos konceptuālo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
LBAS atgādināja ministram par Labklājības ministrijas ģenerālvienošanos ar trim LBAS dalīborganizācijām par Labklājības ministrijas padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem, un par nepieciešamo tikšanos šīs vienošanās sakarā. Sarunā puses vienojušās, ka Labklājības ministrijas un arodbiedrību tikšanās tiks ieplānota pēc iespējas drīzāk.
Labklājības ministrs esot arī apsolījis savu atbalstu plašākam tvērumam nodokļu atlaidēm vairākiem koplīgumā paredzētajiem labumiem darbiniekiem. Savukārt LBAS aicinājumam par nepieciešamību tiesību aktos nostiprināt normas, kuras noteiktu darba devēju atbalstu savu darbinieku izglītošanai, ministrs lūdzis sagatavot konkrētāku arodbiedrību viedokli.
