Egils Līcītis: Gāziniekiem viss pa pirmo, žilbinoši panākumi un peldes naudā 9
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bez mitas pienāk kūpošas ziņas par mūsu komerciestāžu un monopoluzņēmumu sasniegumiem un kolosāliem apgriezieniem, kad ienākumi tālu pārspēj cerēto un visus plānotos aprēķinus.
Janvārī Latvijas bankas pārbaudījumus izturējušas ar teicamām sekmēm, gūstot summāro peļņu 52 miljonu eiro apmērā! Cienījamie lasītāji, jūs neesat pārskatījušies un saputrojušies ar lasāmbrillēm, nav drukas kļūdas – tas ir uz pusi vairāk, nekā finanšu iestādes nopelnīja pagājušā gada pirmajā mēnesī.
Reiziniet 52 ar divpadsmit un dabūsiet skaitli pāri pusmiljardam eiro, kas gadā ieripos banku īpašnieku kabatās. Banku akcionāru laulenes jau piemērī nākamās ziemas sezonai sudrablapsas un nercādas kažokus, un baņķieri saviem suņiem liks zobus no tīra zelta.
Cita vēsts par ienākumu plusiem izklausās vēl jaudīgāka. “Latvijas gāzes” (vai premjera Krišjāņa Kariņa terminoloģijā izsakoties – “Krievijas gāzes”) uzņēmuma peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir divpadsmitkāršojusies un sasniegusi 39 miljonu atzīmi!
Gāziniekiem viss pa pirmo, žilbinoši panākumi un peldes naudā, kaut savu produktu tie pārdevuši par pusi mazāk nekā 2021. gadā. Tā ir cena, ko maksājuši Latvijas patērētāji, nevienam regulatoram neraugoties līdzi, vai mājokļu apkurinātāji ar gāzi spēj pavilkt uzlikto tarifu slogu un vai tas ir samērīgi ar viņu ienākumiem un maciņš netiek izsūknēts līdz pēdējam santīmam.
Un pēdīgi ziņotais jaunums – “Latvenergo” elektrības ražotāju peļņa kāpusi div komā sešreiz un pērn nopelnītā summa – 183 miljoni eiro! Tas ir vienreizēji! Kā viņi to dabūjuši gatavu! (Ieguvējos tāpat ir “Augstsprieguma tīkls” – lai gan žēlojoties par varbūtējiem zaudējumiem, iznākumā tomēr pelnījuši par 60 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gada nogrieznī.)
Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka esam banku rekordražas un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu pirmšķirīgā finansiālā snieguma liecinieki un drīz iemantosim starptautisku slavu, ka vēsuprāt ļaujamies, lai mums noplēš septiņas ādas. Esam gan bagātīgs laupījums skandināvu un citām ārzemju kapitāla bankām, gan ieguvums gāzes tirgotājiem, kuri nekautrējas iepirkumu izmaksas bez sāpēm pārcelt uz klientu pleciem.
Tas nekas, ka gāze starptautiskos tirgos maksā jau par 80% mazāk. Kamēr nepārdos iepirkumu pīķī iegādātos krājumus, gāzes kantoris cenai nenolaidīs ne kapeikas! Tik milzīgi virspeļņas procenti nodrošina neaizsniedzamu sociālo atstatumu ar lauksaimnieku, ražotāju, uzņēmēju, amatnieku sīkiem ieguvumiem.
1200% ienākums gadā daudzkārt asimetriski pārsniedz ne vien vienkāršo darbarūķu vidējo 5–6 procentu algas kāpumu, tūkstošprocentīgas peļņas priekšā nobālē un pēc aptiekas porcijas pielikuma pa miligramam izskatās pat augstākās nomenklatūras, ministru, deputātu atlīdzības palielinājums par 50–70%. Bet izvēles nav bijis, lētāku “Ķīnas ražojuma” kurināmo vai strāvu nepiedāvā. Jāmaksā par gāzi, elektroenerģiju dārga franču konjaka cena.
Arī valdība jūtas lutināta, jo dividendes no valstij piederošo uzņēmumu ienākumiem ieskaitīs budžetā, un papildu naudu varēs dalīt un dalīt, sniedzot palīdzību trūkumcietējiem un atbalsta instrumentus vietējiem uzņēmējiem. Tāpēc valdības redzeslokā nav nonācis pasākumu pretplāns cenu kāpumam, te radīta oāze plēsējiem – profitētājiem.
Latvieši, pacietīgi kukaiņi, maksā ragā, neiebilst pat sīkumos – mūsu bankas par konta apkalpošanu mēnesī ņemot piecīti, kamēr Lietuvā, Igaunijā apmierinoties ar diviem eiro. Pusgadu par to, kā banku plēsonīgai dabai uzlikt uzpurni un kā no ķēdes norāvušās komerciestādes pielikt klientu interešu sargbūdai, lai tās sniegtu aizdevumus mazajiem uzņēmējiem, kreditētu lauciniekus, spriedīšot Saeimas izmeklēšanas komisija Viļa Krištopana vadībā.
Tikmēr Lietuvā Finanšu ministrija un Lietuvas banka jau rosina aplikt gigantisko komercbanku peļņu ar papildu nodokli, lai iegūtos līdzekļus virzītu ceļu remontos, ostu atjaunošanā. Vai nu ar pedagoģiski audzinošām pārrunām, vai ar godprātību un atbildību veicinošiem lēmumiem, vai piespiedu kārtā, bet tā visur rīkojas valstu un valstu banku vadība, kur domā par tautas labklājību, nevis lobē svešzemju baņķierus un redz ne tālāk par pašu labumiem.
Arī mūsu vadoņiem vajadzēja kļūt nemierīgiem, kā tikko atbraukušiem no Tbilisi, un stāstīt sabiedrībai, ka tiks labāk organizēta banku uzraudzība, ka politiķiem, kas ir nomodā par tautas materiālo stāvokli, ir sagatavošanā jauns glābšanas plāns, lai Latvijas galvenais gāzes tirgonis ekspremjers Aigars Kalvītis (kam gan kalpojis, būdams valsts dienestā?) neceļ paniku, berot ogles, ka cenas būs augstas arī nākamziem. Valsts ekonomisko atslēgu turētāji, nejaudājot šādu apgalvojumu apgāzt, nevieš optimismu, klusē.
