Dati par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņiem ir 10 gadus veci – Kozlovska uzsver nepieciešamību tos atjaunināt 6
Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja (ZZS), TV24 raidījumā “Ziņu TOP” runāja par pašreizējām problēmām saistībā ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro saslimstību Latvijā. Viņa uzsvēra profilakses nozīmi sirds slimību novēršanā, tostarp pareizu dzīvesveidu, uzturu, fizisko aktivitāti un stresa samazināšanu. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir risināt šos jautājumus.
Kozlovska arī norāda, ka ir nepieciešams uzlabot kardiovaskulāro pakalpojumu pieejamību, īpaši reģionālajās slimnīcās. Lai gan jau ilgstoši notiek diskusijas par sirds veselības kabinetu izveidi, viņa uzskata, ka svarīgāk būtu nodrošināt, lai reģionālajās slimnīcās būtu pieejams nepieciešamais aprīkojuma un valsts apmaksāti pakalpojumi, piemēram, kardiogrāfijas un slodzes testi.
Viņa piedāvā pilotprojektus Daugavpilī, taču uzskata, ka pati kabinetu izveide nav tik būtiska, ja pieejamība valsts pakalpojumiem tiek nodrošināta reģionālajās slimnīcās.
Runājot par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli – dati par nāves cēloņiem ir apmēram 10 gadus veci. Ja skatās SPKC datus, tad pirms pieciem gadiem nāves cēlonis saistībā ar asinsvadu slimībām bija 55%, bet pirms gada – 51%. “Gan skaitliskā ziņā, gan procentuālā ziņā tas ir samazinājies.”
Kozlovska gan norāda uz vēl kādu problēmu – apmēram 17% miršanas apliecībās tiek norādītas vienkāršas un vispārīgas diagnozes, piemēram, ateroskleroze, lai gan patiesībā pamatcēlonis bieži vien ir atkarības.
Kozlovska uzskata, ka šādi pētījumi un labāka nāves cēloņu identificēšana sniegtu datus par to, kā mēs strādājam. “Dati tālāk aiziet uz Eiropu, tie ataino, kā mēs parādāmies Eiropā kontekstā ar sirds slimību, slimības nāves cēloņiem.” Bet galvenais, pēc Kozlovskas domām, ir uzlabot profilaksi un hronisko pacientu uzraudzību.
