Tie nav vienīgie meli! Pētnieki par Trampu, 350 miljardiem un palīdzību Ukrainai 9
Dati par to, cik apjomīga bijusi ASV palīdzība Ukrainai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, ir atšķirīgi. ASV Aizsardzības ministrijas aplēses vēsta, ka tie bijuši kopumā 183 miljardi dolāru – gan finansiālā, gan militārā un humānā palīdzība.
Bet Ķīles Pasaules ekonomikas institūts, kas apkopo datus par ārvalstu palīdzību Ukrainai, spriež, ka ASV atbalsts drīzāk varētu būt 120 miljardi dolāru. Abi šie skaitļi gan ir ievērojami mazāki nekā Trampa vairākkārt atkārtotie 350 miljardi.
Kā LTV raidījumā “Pasaules Panorāma” uzsvēra domnīcas “Chatham House” ASV un reģiona programmas vadītāja – tas nav vienīgais nepatiesais vēstījums, kas izskanējis no jaunās administrācijas.
“Dezinformācija ASV ir ļoti satraucoša,” pauda “Chatham House” ASV un Ameriku programmas direktore Leslija Vindžamuri. “Tā ir problēma jau ilgu laiku. Bet tas, ko mēs redzam tagad – tā nāk no ievēlētām amatpersonām un valdības vadītājiem.”
Viņasprāt, dezinformācija tiek izplatīta ar mērķi tīši un apzināti konstruēt un attēlot Ukrainu kā pavisam citādu, nekā tā patiesībā ir, lai amerikāņu un pārējās pasaules prātos iesētu domu, ka šī valsts nav pelnījusi ASV atbalstu.
ASV Valsts departaments vēl otrdien publicētā pārskatā novērtēja Vašingtonas sniegto militāro atbalstu Ukrainai kā 66,5 miljardu ASV dolāru vērtu.
Tikmēr domnīcas “Economists for Ukraine” pētnieki – viņu vidū arī Bērklija universitātes ekonomisti – secinājuši, ka faktiskā ASV palīdzība Ukrainai kopš 2022. gada februāra bijusi mazāka nekā Vašingtonas oficiālās aplēses.
Pētnieku ieskatā, īstā militārās palīdzības vērtība varētu būt aptuveni 18,3 miljardi ASV dolāru.
Šādam vērtējumam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – daļa sniegtā atbalsta ir aizdevums, kas būs jāatmaksā. Tāpat – esot pārvērtēta militārās tehnikas vērtība.
Tā lielākoties nākusi no Pentagona krājumiem, kur daļa no aprīkojuma krājusi putekļus, jo bijusi pārāk veca, lai to izmantotu ASV karavīri. Taču katra Ukrainai piešķirtā tehnikas vienība jāaizstāj ar jaunu, “Pasaules Panorāmai” norādīja viens no pētījuma vadošajiem ekspertiem.
“Un tāpēc vērtība faktiski vairāk ir aizvietošanas vērtība. Ja mums vairs nebūs šīs 2002. gadā ražotās haubices, ko pirkt, lai netrūktu haubices tipa artilērijas sistēmas? Un tā Ukraina saņems iekārtu, kas pēc paša Aizsardzības departamenta standartiem ASV armijai ir nulles vērtībā, bet maksāts tiks par to, lai iegādātos kaut ko tās vietā,” skaidroja pētījuma līdzautors, ekonomists Džeimss Hodsons.
Pētnieki norāda, ka kājnieku tehnikas vienības 15 gadu laikā pakāpeniski zaudē vērtību nolietojuma rezultātā. Piemēram, “Stryker” kājnieku kaujas transportlīdzekļi, kas ASV armijas rīcībā pirmo reizi nonāca aptuveni 2000. gadā.
“Ukraina saņēma aptuveni 200 no šiem transportlīdzekļiem, un vēl 200 ir apsolīti, taču, kā redzam, tuvākajā laikā netiks piegādāti.
Progresīvs nolietojums nozīmē, ka pēc 15 gadiem no ražošanas datuma, ja vien tā nav būtiski modernizēta, tai ir nulles vērtība. Tomēr “Stryker” kājnieku mašīnas novērtētas ar aptuveni 700 miljoniem,” atzīmēja Hodsons.
“ASV aprīkojums ir bijis kritisks kaujas laukā Ukrainā. Nav tā, ka mēs apgalvojam, ka ASV palīdzība nebija noderīga. Mēs sakām, ka tai ir bijusi daudz mazāka ietekme uz ASV budžetu,” piebilda pētnieks.
Vēl nozīmīgs faktors ir tehnikas atteice jeb gadījumi, kad tā salūzt vai nestrādā tā, kā tai vajadzētu.
“ASV militārais aprīkojums bieži ir vecs, tam bieži vien nepieciešama apkope. Un daudzos gadījumos ASV ir ietaupījusi, aprīkojumu nepārstrādājot saskaņā ar ASV vadlīnijām. Un Ukrainas karavīri tikuši ievainoti gadījumos, kad šī ASV tehnika kaujas laukā nav darbojusies pareizi,” skaidroja pētnieks.
Džeimss Hodsons uzsver – jāpatur prātā arī fakts, ka tāla darbības rādiusa ieročiem, piemēram, “Storm Shadow” un “ATACMS”, noteikti ierobežojumi par to, kā un cik tālu tos drīkst lietot.
“Tomēr no Ukrainas iekasēta tāda pati maksa, kādu maksātu Izraēla, kurai nav noteikti šādi ierobežojumi. Vai tiešām tas ir godīgs vērtības atspoguļojums? Ja nevar to izmantot tam mērķim, kādam tas ir nepieciešams? Visdrīzāk nē,” secina pētnieks.
Tagad, kad turpmākais ASV atbalsts Ukrainai ir neprognozējams, nasta nu gulst uz Eiropas pleciem.
“Es domāju, ka Eiropai ir diezgan grūti pilnībā aizstāt ASV, kad runa ir par munīcijas un citu militāro tehnoloģiju piegādi. Protams, notiek sarunas par to, vai Eiropa var iegādāties tās no ASV, izmantojot savus finanšu līdzekļus,” vērtēja domnīcas “Chatham House” ASV un Ameriku programmas direktore. “Es domāju – tas ir kas tāds, kam ASV būtu atvērtas.”
“Prezidentam Trampam ir ļoti skaidrs redzējums. Viņš vēlas, lai karš beidzas. Viņš vēlas atjaunot ASV attiecības ar Krieviju un rīkojas, lai pēc šīs katastrofālās tikšanās nosūtītu ļoti spēcīgu vēstījumu Zelenskim,” piebilda Vindžamuri.
Tramps gan atzinīgi novērtējis Zelenska vēstuli ar apliecinājumu sēsties pie sarunu galda – pagaidām gan nekas neliecina, ka Vašingtona būtu gatava mīkstināt spiedienu, ko tā izdara uz Kijivu.
