Nika Aleksejeva: “Tagad viss notiek daudz rafinētāk. Tie vairs nav klasiski meli, drīzāk spēle ar cilvēku aizspriedumiem un bailēm.”
Nika Aleksejeva: “Tagad viss notiek daudz rafinētāk. Tie vairs nav klasiski meli, drīzāk spēle ar cilvēku aizspriedumiem un bailēm.”
Foto: Karīna Miezāja

“Tie ir vieni un tie paši cilvēki!” Pētniece Aleksejeva atklāj, kas Latvijā izplata viltus ziņas 243

Dezinformācijas un sazvērestības teoriju rakstus izplata ierobežots autoru loks un vairākiem dezinformāciju saturošiem rakstiem ir viens un tas pats autors, šodien Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē norādīja pētniece, Datu skolas vadītāja Nika Aleksejeva.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Skorpions – 19. novembris, Strēlnieks – 24. jūlijs: laimīgākā diena 2025. gadā katrai zodiaka zīmei
TV24
“No tautas tāpēc šogad noslauks pēdējo kapeiku!” Izrādās, ka valdības budžetā ierakstīts – “Latvenergo” jāiemaksā vismaz 200 miljoni eiro nodokļos
Receptes
Jāmeklē, dārgi, nav laika? 15 produkti, ko turēt pa rokai, lai atvieglotu veselīgu ēšanu visas nedēļas garumā
Lasīt citas ziņas

Kā piemēru Datu skolas vadītāja minēja Andra Ciekura veidoto “Brīvības platformu”, kur daļai no rakstiem autors ir Aivis Vasiļevskis, kurš esot viens no vietējiem sazvērestību teoriju autoriem. Daļa no rakstiem pieteikti kā no avota “Mainām pasauli”, taču to autors ir Vasiļevskis, atzīmēja pētniece.

Tāpat Aleksejeva norādīja uz tādu sava veida dezinformācijas gadījumu, kad publiski izskanējusī informāciju par papildu nepieciešamo naudu vēlēšanām un pie varas esošas partijas politiķa izteikumi tika izmantoti politiķa Aināra Šlesera (LPV) “Facebook” kontā, lai izteiktu minējumu par vēlēšanu rezultātu iespējamu falsificēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētniece norādīja, ka sociālie tīkli rada noslāņošanos, kad tās dalībnieki sāk aizstāvēt katrs savu pusi, kuru pārstāv. Aleksejeva skaidroja, ka pastāv uzskats, ka atzīt savu kļūdīšanos kādos uzskatos nozīmētu zaudēt cīņu, tāpēc cilvēki meklē pamatojamu, kāpēc viņiem ir taisnība.

Cilvēkiem dzīvojot atsevišķos “kambaros”, notiek segregācija ne tikai dalījumā vakcinēts/nevakcinēts, bet arī citos sabiedrību šķeļošos jautājumos, kurus izmantos tie, kuri ir ieinteresēti sabiedrības šķelšanā, izrietēja no pētnieces teiktā. Aleksejeva norādīja, lai risinājumi būtu, vai nu mainīt sociālo tīklu algoritmus, lai tie neveicinātu dezinformācijas, vai nelietot sociālos tīklus, vai arī iemācāmies sarunāties.

Lai sarunātos, nepieciešams saprast vērtības, kuras ir tiem cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati -, piemēram, vakcinēties motivē atbildība pret citiem cilvēkiem, savukārt indivīda izvēles brīvība ir tas, kas virza cilvēkus, kuri atsakās vakcinēties un to vērtē kā uzspiešanu.

Līdz ar to sarunāties būtu iespējams, raugoties no šī cilvēka vērtībām, kurās uzsvērta individuālā brīvība, atzīmēja pētniece.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.